Ziņas

Sabiedrība

Iestudē izrādi ieslodzītajiem

Paveikts darbs. Ilze Mazpane, Kristīne Ļeontjeva un Alberto di Gennaro pusgadu strādāja kopā ar sešiem Cēsu Audzināšanas iestādes jauniešiem, lai taptu savdabīga teātra izrāde.Foto: Māris Buholcs

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem trīs cēsnieki – Ilze Mazpane, Kristīne Ļeontjeva un Alberto di Gennaro – sešus mēnešus strādāja pie teātra projekta, iesaistot sešus ieslodzītos un veidojot savdabīgu teātra
izrādi.

Projekta vadītāji norāda, ka viņi nebija tikai skolotāji, kuri audzēkņus aicina spēlēt teātri. Arī viņi visi trīs tikuši pie lomām un izrādē piedalās kopā ar 17, 18 un 19 gadus veciem ieslodzītajiem puišiem.

“Ielūdzam jūs ienākt normālajā un vērot normālu cilvēku normālu dzīvi, sekot normāliem sapņiem, saskaroties ar normālām problēmām un meklējot tām sakarīgus risinājumus,” sacīja Ilze Mazpane, Kristīne Ļeontjeva un Alberto di Gennaro, aicinot ikvienu interesentu pagājušajā nedēļā uz divām teātra izrādēm, kas notika Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Pirms izrādēm Kristīne Ļeontjeva “Druvai” norādīja, ka paveikts milzīgs darbs, turklāt vēl īsti nav jau apjausmas, kā viss beigsies. “Viss vēl ir procesā, vēl priekšā viena izrāde un atvadīšanās ballīte no puišiem,” saka projektā iesaistītā Kristīne. Viņa norāda, ka viņai jau ir pieredze sadarboties ar ieslodzītajiem, jo iepriekš strādājusi Jelgavas ieslodzījuma vietā.

“Es uz šiem audzēkņiem skatos kā uz jebkuru normālu cilvēku. Mums katram skapī ir savi tarakāni. Domāju, mēs nevaram būt īsti droši ne par vienu cilvēku, kuru sastopam uz ielas. Tādēļ šajā projektā piedalījos ar atvērtu sirdi. Ticu, ka šie cilvēki, kas iznāks no ieslodzījuma vai pāraudzināšanas iestādes, spēs iekļauties normālā ikdienas dzīvē. Manuprāt, iespējai ir jābūt,” saka Kristīne Ļeontjeva.

Viņai piekrīt arī kolēģe Ilze Mazpane, kura norāda, ka ir lepna par rezultātu un to, ka izrāde iznākusi laba. Viņa stāsta, ka ieslodzītajiem puišiem netika iedots gatavs scenārijs. Visi pie tā strādājuši un izrādi veidojuši kopā no nulles. Rezultātā iestudēti ir trīs dažādi stāsti par cilvēkiem, uzticību, attiecībām un pārmaiņām, kas mūs dzīves laikā piemeklē.

“Tas ir izdomāts, pārlaicīgs Normālā fragments – stāsts, kas radies, apvienojot vairākus audzināmo vēstījumus, un, kā tas eksperimentējot nereti gadās, tos rediģējot, piemērojot, atmetot lieko un saaudzējot būtiskāko. Intensīva radoša procesa rezultātā ir izdzīvojuši deviņi tēli, kas katrs savā veidā plūst pa Normālā straumi un vēlas ar skatītāju dalīt telpu un laiku. Mēs to saucam par izrādi, taču nav iespējams izrādīt un izstāstīt visu, kas šajā laikā ir noticis – piedzīvoto sajūsmu un pūles, tiekot cauri neskaitāmiem aizslēgtiem vārtiem tiešā un pārnestā nozīmē. Kopā piedzīvojām gan lepnumu un gandarījumu, gan pārsteigumus un maldināšanu,” norāda izrādes veidotāji.

Šī bija interesanta pieredze arī itālim Alberto di Gennaro, kurš Latvijā dzīvo samērā nesen. Jaunais vīrietis norāda, ka augstu vērtē ieslodzījuma iestādes jauniešu paveikto.

Trīs jauno režisoru darbs pagājušajā nedēļā tika izrādīts divās izrādēs, uz kurām varēja pieteikties ikviens interesents. Uz divu dienu izrādēm “tabu” zonā – Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem – pieteicās 60 skatītāji, kas arī bija maksimālais skaits, ko varēja uzņemt izrādes telpā.

Viena no projekta vadītājām un režisorēm Ilze Mazpane “Druvai” norāda, ka, tāpat kā iestādes audzēkņiem, arī viņiem trim šis vēl ir pārlieku īss laiks, lai vērtētu un apjaustu visu, kas saistās ar aizvadīto laiku.

“Domāju, jāpaiet vismaz mēnesim, lai es apjaustu, ko mēs pēdējo pusgadu darījām un kāds ir rezultāts. Visas šīs sajūtas ir vēl ļoti dzīvas un atkailinātas,” sacīja Ilze Mazpane, norādot, ka šādi un līdzīgi projekti Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem būtu jāturpina. Jauniešiem, kas kādā brīdī dzīvē ir apmaldījušies, jādod iespēja saprast, mainīties un atgriezties pēc tam sabiedrībā kā līdzvērtīgiem cilvēkiem.