SIA “Betas nams” pērn iegādājās Minhenes funkcionālās attīstības diagnostikas testu (MFAD), izmantojot Cēsu novada pašvaldības konkursa “Dari Cēsīm” atbalstu. Ar šī testa palīdzību iespējams noteikt bērna attīstības vecumu, tā vērtība ir 1137 eiro. Diemžēl šajā gadā iespēja veikt testu izmantota samērā reti. Testu var veikt, ņemot vērā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu ieteikumus, pēc ģimenes ārsta nosūtījuma vai vecāku iniciatīvas.

Aija Baha-Velvele pauž savas domas par MFAD testa iegādes lietderību: “Ceram, ka drīzumā testa iegāde attaisnosies. Pieļauju, ka par šo piedāvājumu nav pietiekamas informācijas, taču pieprasījums pēc tā bijis arī no kaimiņu novada speciālistiem, kur šāda testa pagaidām trūkst.”

Ar šo metodi “Betas namā” strādā psiholoģe Anna Stepīte. “Šī metode domāta bērniem no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam, taču es strādāju ar bērniem no otrā un trešā dzīves gada. Līdzās klasiskajām bērnu ārstniecības metodēm tā ļauj novērtēt ķermeņa funkcijas, to izpausmes, ko nevar izmērīt ar medicīniskām ierīcēm. Izmantojot MFAD, iespējams novērtēt 1 – 3 gadus vecu bērnu attīstību septiņās dažādās jomās: staigāšanas prasmes, roku veiklību, uztveres attīstību, runas attīstību, valodas sapratni, sociālās prasmes un patstāvības attīstību. Izvērtējums notiek, pamatojoties uz konkrētām izpausmēm katrā jomā. Iegūtos vērtējumus atspoguļo grafisks pieraksts. Metode ļauj noteikt, kādam vecumam atbilst bērna prasmes šajās jomās.”

Šī diagnostika ar mērķtiecīgas terapijas palīdzību ļauj mazināt iedzimtus vai agrīni iegūtus traucējumus un bojājumus. Tā ir iespēja palīdzēt daudziem mazuļiem, piedāvājot agrīnas veselīgas attīstības iespējas soli pa solim. Pamatojoties uz diagnostikā iegūtajiem rezultātiem, vecākiem tiek sniegts bērna raksturojums un, nepieciešamības gadījumā, arī ieteikumi, kā veicināt noteiktu bērna prasmju attīstību. Mazuļu attīstības izvērtējums ar MFAD daudziem vecākiem sagādā prieku, ka viņu bērna svarīgas funkcijas attīstās normāli.

Psiholoģe skaidro, ka katrs bērns attīstās dažādi un nebūtu pareizi visus ielikt vienā rāmītī: “Bērni ir atšķirīgi, un, ja mazajam kāda joma attīstās lēnāk, nevajag uzreiz pārlieku uztraukties. Arī testa veikšanas laikā gadās, ka bērni nevēlas sadarboties, tad lieti noder vecāku novērojumi.”

Līdz šim visvairāk testu izmantojušas ģimenes, kas drošības labad grib pārliecināties, ka mazulis attīstās atbilstoši savam vecumam. Te A. Stepīte turpina, sakot, ka dažkārt bērnam konstatēts tikai slinkums, ko veicinājuši paši vecāki: “Piemēram, māmiņa ierodas ar aizdomām, ka bērnam ir attīstības traucējumi, jo šajā vecumā draudzeņu bērni jau paši aizpogā podziņas, bet viņas bērns ne. Pēc testa veikšanas secinām, ka bērns nevis neprot, bet negrib darīt, ko māmiņa iedomājusies, un kāpēc gan piepūlēties, ja konkrēto uzdevumu viņa vietā nemitīgi izpilda vecāki?”

Šajā saistībā lieti der paturēt prātā, ka psihologs pēc testa veikšanas diagnozi nenosaka. To dara cits speciālists. Psihologs veic tikai izpēti un konstatē noteiktus faktus – bērna spējas ir atbilstošas vai nav. Ja parādās traucējumi, kopīgi ar vecākiem apspriežam, ko vecāks var darīt, lai bērnam palīdzētu.

Testa veikšana notiek ar dažādām rotaļlietām, un bērnam rotaļu veidā tiek piedāvāts veikt vienkāršus, vecumam atbilstošus uzdevumus. Tur ir gan lelle, gan bumbiņas, dažādi klucīši un citas lietas. No malas raugoties, daža veikalā pirkta manta šķiet vilinošāka, un beigu beigās spēlēšanās paliek spēlēšanās, tomēr nekā! “Katra lieta, kas atrodas MFAD testā, veidota pēc noteiktas instrukcijas. Tāpēc būtiska ir sagatavošanās fāze. Noskaidrojot bērna vecumu, jau zinu, kurus uzdevumus jādod vispirms, kurus vēlāk, jo, strādājot ar tik maziem bērniem, jārēķinās, ka viņi nespēj ilgi noturēt uzmanību,” pastāsta psiholoģe.

Ja viss norit bez starpgadījumiem, tad pietiek ar vienu vizīti pie psihologa, kurā veic testu, un atkārtotu vizīti, kuras laikā speciālists izskaidro novērojumus. “Vairākkārtēja tikšanās noris tikai ārkārtējos gadījumos, ja bērnam ir nenoturīga uzmanība. Dažkārt bērns kategoriski atsakās sadarboties, jo viņam nepieciešams ilgāks laiks adaptācijai, lai viņš sveša cilvēka klātbūtnē sāktu pildīt uzdevumus,” saka A. Stepīte, piebilstot, ka tajos gadījumos, kad bērniņam konstatēta atpalicība, ar speciālistu izdiskutē, kāda būtu vēlamā rīcība, lai to mazinātu, un pēc pusgada testu veic atkārtoti.