Katra pašvaldība, ņemot vērā savas iespējas un vajadzības, var nodrošināt attiecīgu skaitu darbavietu. Priekuļu novada pašvaldībā pēdējā pusgada laikā ir radītas vairākas darbavietas. Turklāt dome izmanto iespēju – algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas ietvaros nodrošināt ar darbu arī bezdarbniekus.

Jāni Lapiņu “Druva” sastop Priekuļu kapos, kur viņš veic teritorijas uzkopšanas darbus. Jānis iesaistīts algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmā un strādā kopš aprīļa.

Kungam darbus ierāda Priekuļu kapsētas pārzine Ludmila Kasperoviča, kura arī pati ik dienas veic kapsētas labiekārtošanas un uzkopšanas darbus. Ludmila min, ka viņai pāris mēnešus ir viens palīgs. Darāmā

kapsētā netrūkst, tāpēc

pārzine priecājas, ka palīgā nāk bezdarbnieki. “Arī iepriekš šīs programmas ietvaros bija cilvēki, kuri strādāja. Kādu laiku

nebija

neviena palīga, tāpēc gāju interesēties, vai nav kāds cilvēks, kurš varētu nākt strādāt. Neviens vēl nav pieteicies. Jānis sāka strādāt aprīlī, tagad ir papildu darba rokas, vairāk varam izdarīt,” klāsta L.Kasperoviča un norāda, ka līdz šim bezdarbnieki ir daudz paveikuši novada labiekārtošanā un sakopšanā. Viņasprāt, bezdarbniekiem iespēja strādāt ir liels atbalsts.

Algotie pagaidu sabiedriskie darbi šogad ir valsts finansēts aktīvais nodarbinātības pasākums, kura mērķis – nodrošināt bezdarbniekiem iespēju uzturēt vai iegūt darba iemaņas, veicot sabiedriska labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu darbu vietās. Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītā bezdarbnieka ikmēneša atlīdzība ir 142,29 eiro. J.Lapiņš izmantojis iespēju iesaistīties šajā programmā arī iepriekš. “Vairākus gadus esmu bez darba. Ir bijuši dažādi gadījumu darbi. Tā arī dzīvoju. Protams, priecājos, ka vismaz dažus mēnešus varu būt noderīgs un nopelnīt naudu iztikšanai,” norāda J.Lapiņš.

Kapsētā viņam darāmā netrūkst. “Vējš nolauž zarus, sanes lapas. Viss jānovāc. Nu jau arī jāsāk

ravēt un kaplēt nezāles. Nāk vasara, būs jāzāģē krūmi, jāizkopj dzīvžogi. Daudz ir kapa vietu, par kurām tuvinieki nerūpējas. Protams, sakopjam visus. Tiesa, arī cilvēkiem pašiem trūkst atbildības sajūtas. Zinu, ka piederīgie dzīvo tepat netālu, bet nav nemaz ieinteresēti atnākt uz kapsētu un kaut ko sakopt,” atskārst Ludmila.

“Ko liek, tas jāpadara. Te jau darāmo visu laiku var atrast. Pašam prieks, ka pēc padarītā ir redzams rezultāts – apkārtne kļūst sakopta un acīm tīkama,” klāsta Jānis un saka, ka darba ierādītāja ir gana prasīga, taču, ja nepieciešams, ar viņu visu var sarunāt un izbrīvēt laiku, piemēram, ārsta apmeklējumam vai tamlīdzīgi. “Es jau praktiski visu kopā ar viņu daru. Jānis ir manā redzeslokā. Tātad ātrāk “aizšmaukt” par paredzēto laiku nemaz nav iespējams,” ar smaidu piekodina kapsētas pārzine.

Ilze Fedotova