Ekonomiskā aktivitāte un uzņēmējdarbības attīstība ir ikvienas pašvaldības “asinsrite” un labklājības pamats, pašvaldības pienākums ir ne vien gaidīt uz uzņēmēju radītajiem labumiem, bet arī stimulēt biznesa vides attīstību.

Cēsu novada pašvaldība spērusi soli tālāk par grantu konkursiem, aicinot uzņēmējus pieteikties apbūves tiesību izsolei topošajā industriālajā parkā Robežu un Rūpniecības ielas apkaimē. Industriālā parka izveide tiek īstenota degradēto teritoriju revitalizācijas projekta ietvaros, kam piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums.

Novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš – Eglītis atzīst, ka projekta virzības ceļš nav bijis viegls, taču tagad viss sakārtots un uzņēmēji tiek aicināti pieteikties uz zemi apbūvei. Industriālā parka izveidei atvēlēti aptuveni 12 hektāri, kas sadalīti 14 apbūves gabalos, šie gabali ir apvienojami un dažādi dalāmi. A. Egliņš-Eglītis: “Industriālais parks ir zeme, ko esam iegādājušies uzņēmējdarbības attīstībai. Drīzumā plānots uzsākt Robežu, Rūp­niecības, Eduarda Veiden­bauma ielas rekonstrukciju, kā ari Baltās ielas turpinājuma izbūvi. Esam ne tikai gatavi piedāvāt zemes gabalus uzņēmējiem, bet arī reaģēt pieprasījumam. Plānojam elektrības jaudas, tāpēc svarīgi saprast, cik liela jauda uzņēmējiem nepieciešama, kurās vietās labāk pieslēgumus izbūvēt. Tas attiecas arī uz citu infrastruktūru – ūdeni, kanalizāciju, lietus ūdens savākšanu, gāzes pievadiem -, gribam, lai šis process notiek tādā kā kopdarbībā. Šādu pievadu izbūve ir liels atspaids uzņēmējiem, jo veido ļoti lielu izmaksu kategoriju, ja pašam tie jāvelk tālāku gabalu. Tāpēc gribam uzklausīt uzņēmēju vēlmes, jo arī viņiem paies laiks, kamēr izstrādās tehnisko projektu, tāpēc būtu labi, ja šie procesi notiktu paralēli.”

Ielu atjaunošanas projektos plānots atjaunot inženiertīklus, pārbūvēt elektrotīklus, ierīkot sakaru sistēmu, pilnībā atjaunot ielas asfaltbetona segumu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, pašvaldība jau piederošajai zemei šajā teritorijā iegādājas divus papildu zemes gabalus. Dažās teritorijās ir ražošanas ēkas (angāri), kas netiks nojauktas, pašvaldības pārstāvis norāda, ka uzņēmēji interesējas par to izmantošanu: “Šis industriālais parks būs veltīts apstrādes uzņēmējdarbības attīstībai. Ir noteikti arī ierobežojumi, ko tur nevēlamies redzēt, bet ir ļoti plašs saraksts, ko atbalstām, ko gaidām šajā teritorijā. Pie projekta sagatavošanas bija jāiesniedz uzņēmēju apliecinājums, ka viņiem šis piedāvājums būs interesants. Vairāki tādus iesniedza, tagad precizējām, vai interese paliek spēkā, un viņi atzina, ka tā ir. Daļa šo uzņēmēju ir vietējie, bet strādājam arī ar tiem, kuri savulaik izteica vēlmi pārcelt savu biznesu uz Cēsīm, jo prakse rāda, ka te piesaistīt kvalificētu darba spēku ir vieglāk.

Uzņēmējs, pirms spert šādu soli, vērtē dažādus aspektus: izglītības, kultūras piedāvājumu, brīvā laika pavadīšanas iespējas un tamlīdzīgi. Te Cēsīm ir priekšrocības, kas ļautu piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Skatāmies uz šo projektu ļoti pozitīvi, jo ir skaidrs signāls, ka uzņēmējiem tas ir vajadzīgs. ”

Orientējošā cena zināma, tā noteikta 25 eirocenti par kvadrātmetru mēnesī. Ja kādai teritorijai būs vairāk pretendentu, notiks izsole, ja ne, līgums, visticamāk, tiks slēgts par sākumcenu. Sā­kotnēji zeme paliks pašvaldības īpašumā, bet pēc projekta noslēgšanās tiks izskatīta iespēja nodot to atsavināšanai uzņēmējiem, kuri tur darbosies.

“Mūsu interese, lai tur attīstās uzņēmējdarbība, rodas darbavietas, tiek radīta pievienotā vērtība,” uzsver A. Egliņš – Eglītis.

Pozitīvi šo ieceri vērtē Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere: “Šādi industriālie parki veiksmīgi darbojas arī citās valstīs, tas īpaši ļauj veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos. Tikai pozitīvi, ja pašvaldības rod iespējas, kā piesaistīt uzņēmējus. Cēsu gadījumā – sakārtojot infrastruktūru, kas uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, jo tieši infrastruktūras pieejamība ir pirmais, ko uzņēmējs vērtē, izvēloties vietu, kur attīstīt biznesu. Ja jāizvēlas starp pašvaldību, kur nav pieejama sakārtota infra­struktūra, un otru, kur tāda ir, viņš, protams, izvēlēsies otro. Jāņem vērā arī tendence, ka uzņēmēji lielākoties izvēlas darboties Rīgā, jācenšas tos piesaistīt arī reģioniem, un šādi industriālie parki ir iespēja. Mums jārada apstākļi, lai uzņēmējiem ir interese te būt, un jāteic, ka Vidzemē šajā jomā vērojama pozitīva tendence, pašvaldības domā, kā piesaistīt uzņēmējus, viņi izvēlas Vid­zemi.”