Ziņas

Sabiedrība

Ierobežot legionelozes izplatību

Karsts. Lai legionellas baktērijas nesavairotos bīstamā koncentrācijā, dzīvojamo māju pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem. Foto: Marta Martinsone - Kaša

Pēdējos gados bieži dzirdēts par legionelozi jeb leģionāru slimību. Tā ir relatīvi retainfekcijas slimība, ar kuru var inficēties, ieelpojot ūdens pilienus, kas piesātināti ar legionellas baktērijām. Kā vēsta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija, šīs baktērijas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās +20 līdz + 45 grādi.

Lai izbēgtu no šādām situācijām, valdība marta sākumā pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, nosakot, ka turpmāk dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem. Notei­kumos arī atrunāts, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē pieejamo informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem šo baktēriju izplatības ierobežošanai.

SPKC pārstāve Edīte Tetere “Druvai” norādīja, ka šis lēmums gatavots tieši ar mērķi situāciju uzlabot, lai ūdens temperatūra būtu virs bīstamās robežas. Viņa arī informēja, ka centra epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka saslimstības rādītāji Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā un pēdējos piecos gados nav novērojams būtisks saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. 2017.gadā Latvijā reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi, 2016. gadā – 24 gadījumi, 2015. – 22 gadījumi, 2014. – 38 gadījumi, 2013. – 34 gadījumi.

SIA “CDzP”, lielākā dzīvokļu apsaimniekotāja Cēsīs, valdes loceklis Ģirts Beikmanis, kurš ir arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs, stāsta, ka asociācijas pārstāvji piedalījušies sarunās ministrijā un bijuši pret šīm izmaiņām, bet, ja grozījumi pieņemti, tie tikšot ievēroti.

Iepriekš daudzdzīvokļu mājā dzīvojošie paši vienojās, cik augstu ūdens temperatūru turēt. Da­žās mājās, taupot līdzekļus, cilvēki izvēlējās nakts stundās temperatūru pazemināt vai neturpināt cirkulāciju. Tagad šādi izņēmumi vairs nevarēs būt, tas nozīmē, ka maksa par karsto ūdeni pieaugs.

“Jau pirms šiem grozījumiem daudzās mājās nepieciešamā temperatūra tika nodrošināta, tagad tā ir visās. Jārēķinās ar lielākiem maksājumiem, jo viss vienkārši – jo karstāks ūdens, jo vairāk sil­tum­­enerģijas tiek patērēts tā sagatavošanai. Cenu ietekmēs ne tik daudz karstā ūdens sagatavošana, cik cirkulācija, jo šie +55 grādi jātur visu diennakti,” norāda Ģ. Beikmanis. Līdz ar šīm izmaiņām viņš akcentē vēl kādu problēmu, kas saasināsies Cēsīs: “Zinām, ka pilsētā ūdenī ir paaugstināts kaļķa saturs, paaugstinot karstumu, cauruļvadi ātrāk aizkaļķosies, tie būs biežāk jāmaina.”

Citās pašvaldībās, kur karstais ūdens tiek piegādāts centralizēti, atzīst, ka šie grozījumi neradīs problēmas un jau tagad šādas prasības tiek ievērotas.

Raunas novada pašvaldības Saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis stāsta, ka Rau­nā centralizētā karstā ūdens padeve ir dažās daudzdzīvokļu mājās, tajās karstā ūdens temperatūra ir pat augstāka par + 55 grādiem.

Priekuļu novada pašvaldības Komunālās saimniecības vadītājs Ernests Ikaunieks informē, ka novadā karstais ūdens centralizēti tiek padots Liepā, bet Priekuļos jau apmēram 20 gadus tas nenotiek, tur katrs dzīvoklī uzstādījis karstā ūdens boileri.

“Liepā karstais ūdens tiek padots augstākā temperatūrā nekā minētie 55 grādi, īpaši ziemā, bet arī vasarā problēmām nevajadzētu būt. Zinot pieņemtos noteikumus, vasarā vairāk kontrolēsim, kādā temperatūrā ūdens tiek padots, bet domāju, ka šī prasība jau sen tiek ievērota.”
SPKC pārstāve Edīte Tetere atgādina, ka ar minēto slimību, kas bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis), nevar inficēties, ūdeni dzerot, mazgājot rokas zem krāna, tā neizplatās arī cilvēku kontakta rezultātā. Ar to var inficēties pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu – dušas, gaisa mitrinātājus, kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas un citas.

“Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks inficēšanās risks. Mazā koncentrācijā šīs baktērijas ir visos ūdensvados, bet tās nav bīstamas, par tādām tās kļūst augstā koncentrācijā. Lai izvairītos no saslimšanas, jāveic noteikti vienkārši profilakses pasākumi. Esam sagatavojuši informatīvo materiālu, kas būs pieejams mūsu mājas lapā, un namu apsaimniekotāji to varēs izdalīt iedzīvotājiem. Šajos norādījumos kodolīgi sniegtas rekomendācijas, kas jāievēro,” norāda E. Tetere.

Daži ieteikumi – vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, kas reti tiek izmantotas. Tā jārīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošākas prombūtnes. Telpās izmantotiem gaisa mitrinātājiem jābūt brīviem no organiskā un neorganiskā aplikuma, tajos jāizmanto tikai tīrs un ik dienu svaigi ieliets ūdens, kas ir novārīts un atdzesēts.