Ziņas

Sabiedrība

Ierobežo iespējas izplatīt ĢMO sēklas

Lai nodrošinātu to, ka valstī netiek izplatītas konvencionālās un bioloģiskās sēklas, kuras satur ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) piejaukumu, valdība šodien atbalstīja grozījumu projektu likumā par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) apriti. Patlaban Eiropas Savienības (ES) līmenī nav noteikts ĢMO piejaukuma slieksnis konvencionālajās un bioloģiskajās sēklās. Katra ES dalībvalsts pati var noteikt minēto robežslieksni, lai nodrošinātu to, ka valstī netiek sēklas, kuras satur ĢMO piejaukumu.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, Latvija ir izvēlējusies noteikt tā saucamo “tehnisko nulli” jeb zemāko specifisko, laboratoriski nosakāmo līmeni.

Izmaiņas likumā arī paredz precizēt Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un Valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”” funkcijas ĢMO noteikšanai sēklās un augu pavairošanas materiālā. Turpmāk VAAD funkciju noteikt ĢMO sēklās un augu pavairošanas materiālā veiks “Bior”. Ņemot vērā to, ka institūts jau šobrīd nosaka ĢMO pārtikā un dzīvnieku barībā, ir lietderīgi VAAD funkcijas minētajā jomā nodot BIOR, tādējādi nodrošinot, ka visu ĢMO analīze notiek vienā laboratorijā, kas pilda arī references laboratorijas funkcijas.

Izmaiņas likumā arī nosaka, ka Ministru kabinets (MK) ik pēc septiņiem gadiem apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu, lai uzraudzītu ĢMO izplatību un saglabātu bioloģisko daudzveidību, nevis lai regulāri mainītu nacionālo bioloģiskā drošuma sistēmu.

Tāpat izmaiņas likumā paredz precizēt administratīvo atbildību ģenētiski modificēto organismu aprites jomā un kompetenci sodu piemērošanā.

Likuma grozījumu projekts vēl tiks izskatīts Saeimā.

Kā ziņots, Latvijā jau 2015.gada jūnijā pieņemti grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz iespēju valdībai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. Patlaban Latvijā neviens neaudzē ģenētiski modificētus kultūraugus.

Patlaban ES komerciāliem nolūkiem audzē viena veida ģenētiski modificētu kukurūzu, lai to aizsargātu no kaitīgā parazīta – Eiropas kukurūzas sviļņa, kurš nav sastopams Latvijā. Šādu kukurūzu audzē piecās ES dalībvalstīs.