Ziņas

Redzeslokā

Ieriķos ražo augstas kvalitātes konservus

Ražotnē. SIA “Milža slota” valdes loceklis Armands Veinbergs un partneris Edgars Geisters ar zīmolu “Saules lolots” Ieriķos ražo gaļas konservus.Foto: Sarmīte Feldmane

Ieriķu centrā, bijušajā dzelzceļnieku veikalā, kas 20 gadu stāvēja tukšs, vasarā darbu sāka gaļas konservu ražotne.

“Produktus, ko ražojam, novērtē cilvēki, kuri zina, ko grib, kuri vēlas pagaršot ko jaunu. Izmantojam tikai kvalitatīvu jēru, liellopu, cūku, vistu, tītaru gaļu,” stāsta SIA “Milža slota” valdes loceklis Armands Veinbergs. Sākotnējā iecere gan bija vairāk izmantot jēra gaļu, jo, uzsver uzņēmējs, tajā nav antibiotiku.

“Milža slota” ar zīmolu “Saules lolots” ražo 20 dažādus gaļas produktus.    “Nav jēgas piedāvāt to, ar ko pilni veikalu plaukti. Patērētāji novērtē kvalitāti un garšu. Tehnoloģijas ir attīstījušās, garšvielu izvēle ļoti plaša, bet no kauliem vārīta buljona garšu nekas nevar aizstāt,” pārliecināts A.Veinbergs. Pēc īpašām receptēm tiek vārīta aknu pas­tēte, gatavota mēle želejā. Uz­ņēmējs gandarīts, ka Ieriķos ražotos konservus aizvien vairāk novērtē ne tikai, lai kaut ko garšīgu pagatavotu mājās, bet arī tūristi. Lai arī Latvijas tirgus ir mazs, pamazām tas tiek iepazīstināts, ka garšīgi var būt jēra gaļas konservi. A.Veinbergs atzīst, ka domājis, ka jēra gaļa kļūs aizvien iecienītāka. To ēd tie, kuri vēlas izbaudīt jaunas garšas. “Latvietis parasti izvēlas cūkgaļu, būtu jārīko kampaņa, lai iepazīstinātu ar jēra gaļu,” vērtē uzņēmējs.

“Milža slotai” izveidojusies sadarbība ar “Sidrabjēra” kautuvi Zaubē, var aizvest jērus nokaut, pēc tam pārstrādāt. Ir zemnieki, kuri izmanto pakalpojumu, lai izaudzēto pārstrādā konservos. Viens no argumentiem, kāpēc konservu ražotnei pirms diviem gadiem tika izraudzīti Ieriķi, bija tas, ka apkārtnē ir daudzas aitkopības saimniecības, tāpat nelielajās saimniecībās audzē vistas, tītarus, liellopus un cūkas. Pēdējā laikā gan cūkas nobaro retais. “Milža slotas” konservēšanas prasmi novērtē arī mednieki, kuriem aizvien biežāk tiek sniegti pakalpojumi.

A.Veinbergs atklāj, ka pamazām vien konservus tirgošanai    labprāt ņem veikali. Tie nopērkami “Straupes” tīkla veikalos,    ““Rimi” klētī”, veikalos Valmie­rā, Madonā.    “Strādājam, attīstāmies. Pagaidām no ēkas 320 kvadrātmetriem    izmantota tikai daļa, iespējas paplašināties ir,” saka A.Veinbergs.

Pirms trim gadiem, kad tika iegādāta ēka, uzņēmums piesaistīja “Leader” programmas finansējumu gan ēkas sakārtošanai, gan iekārtu iegādei. “Aizvien pārsvarā ir roku darbs. Taču tikai nelielā ražotnē ir iespējams nepārtraukti kontrolēt gala produkta kvalitāti. Konkurēt var tikai ar kvalitāti,” uzsver uzņēmējs. A.Veinbergs strādājis restorānu, tūrisma biznesā un pieredzē pārliecinājies, ka pati svarīgākā, lai uzņēmums būtu veiksmīgs, ir komanda. Katrs darbinieks ir vienlīdz svarīgs.    “Katrā biznesā ir nianses, ko skolā neiemācīs. Ja pats neesi izgājis cauri visam procesam, kādā posmā neredzēsi problēmas, un tās var būt būtiskas.    Dzīve ir kā mežs, izdzīvo stiprākais,” pārdomās dalās uzņēmējs.

A.Veinbergs pastāsta, ka ne viens vien viņam jautājis, kāpēc ražotni atvēris Ieriķos, nevis Rīgā. “Jā, iznāk vairāk pabraukāt, bet, strādājot laukos, ir mazāk stresa, te citādas attiecības starp cilvēkiem,” teic uzņēmējs un uzsver, ja pašvaldība nebūtu tik pretimnākoša, visticamāk, viss nenotiktu tik raiti. “Tikai darot atklājas ne viena vien problēma, un nezini, kā rīkoties. Bez padoma un palīdzības neiztikt. Ir patīkami, ka apkārt sakopta vide, ieriķieši ir atsaucīgi,” pastāsta uzņēmējs un atklāj, ka tiek domāts par tālāku attīstību, arī neliela zemes gabala iegādi.

Par to, kā laukos atrast darbiniekus, A.Veinbergs nav skeptisks. Patlaban nodarbināti trīs, bet paplašinoties būs nepieciešami vēl. “Īpaši vecuma grupā virs 50 gadiem cilvēki māk strādāt, par vidusmēra algu, ar sociālajām garantijām strādājošos var piesaistīt,” saka “Milža slotas” īpašnieks un piebilst, ka jautājums, protams, ir tikai par to, kā mazais uzņēmējs var samaksāt tādus pašus nodokļus kā lielais.