Ziņas

Sabiedrība

Iepazīt laukus no iekšpuses

Pašu audzētas. Raunas pagasta “Vecklinču” saimniece Lāsma Raupe kopā ar mazo Emmu pārliecinās, cik saldas    šovasar zemenes.Foto: Sarmīte Feldmane

Nedēļas nogalē Latvijā norisinājās Latvijas apceļošanas un iepazīšanas pasākums “Atvērtās dienas laukos 2022”. Tā bija iespēja ciemoties pie uzņēmējiem un iepazīt viņu bagātīgo piedāvājumu reģionos.

Cēsu novadā interesentus gaidīja    deviņas saimniecības, vietējie ražotāji, dabas un kultūrvēsturiskas vietas. Kā atzīst pasākuma dalībnieki, tā ir iespēja noteiktā dienā uzņemt ciemiņus, bet ceļotājiem iespēja veidot savus maršrutus, izvēlēties vairākas vietas netālu, zinot, ka tiks gaidīti.

Noder plašā reklāma

Skujenes pagasta “Indrānu” saimniece Liene Margeviča vērtē, ka interese pabūt laukos, uzzināt, kā top dažādas marmelādes, bijusi liela. Interesenti braukuši no Ogres, Gulbenes, Madonas, Valmieras, Ādažiem, Rīgas. “Do­māju, ieinteresēja saldumu darb­nīca. Ciemiņi bija ne tikai ģimenes ar bērniem,” stāsta L.Mar­gēviča un uzsver: “Protams, mums ir izdevīgāk, ja brauc uz saimniecību. Mēs ne tikai ražojam un tirgojam, arī uzņemam tūristus. Apskatot “Indrānus”, varbūt kādam te iepatīkas, atbrauks atpūsties, pastāstīs draugiem.”

Skujeniete uzsver, ka piedalīšanās “ Atvērtajās dienās laukos” dod būtisku ieguvumu, jo    “Lauku ceļotājs” pasākumu plaši reklamē. “Daudzi uzzina. Paši stāstām par sevi, bet šī informācija lielākoties nonāk pie tiem, kuri par mums jau zina. Pērn Mājas kafejnīcu dienā aptaujājām apmeklētājus, kur uzzinājuši par Skujeni, daudzi arī Cēsu informācijas avotos. Protams, tiem internetā ir daudz sekotāju,” pārdomās dalās L.Margēviča.

Šovasar  Skujenes kopiena nopietni gatavojas tūrisma sezonai. Tapis maršruts, kurā varēs pabūt septiņās vietās un iepazīt Skujeni. Top arī citi kopīgi piedāvājumi, piemēram, piecas saimniecības gatavos piknika grozus dažādām gaumēm. “Ar vienu dienu par maz, lai    iepazītu Skujeni. Protams, jārēķinās ar ceļiem,” bilst skujeniete un uzsver, ka kopiena arī gatavojas Kafejnīcu dienai, kas kā kopīgi reklamēts pasākums ar katru gadu ieinteresē aizvien vairāk apmeklētāju.

Dabas takas pieejamas ikdienā

Cecīļu dabas takas Ieriķos piedāvāja izzinošu dienu dabā. Bija iespēja iepazīties ar fosilijām, izveidot suvenīru, pastaigāties.    “Interese bija ļoti maza, daži atbrauca nepieteikušies, izstaigāja takas bez maksas,” teic dabas taku pārstāve Kristīne Sniedze un vērtē, ka kopumā piedāvājums sestdienai bijis ļoti plašs. “Varēja pabūt daudzās saimniecībās, ražotnēs, kuras ikdienā, ja nenodarbojas ar tūrismu, nemaz tā nevar apmeklēt. Dabas takas ir atvērtas katru dienu, ērti iegriezties, kad vēlas, tāpēc arī sestdien pie mums apmeklētāji īpaši neiegriezās,” saka K.Sniedze. Viņa uzsver, ka būtiskākais ieguvums – starp dažādiem piedāvājumiem parādās arī Cecīļu taku vārds un tā ir reklāma, kas kādu ieinteresēs.
K.Sniedze arī atzīst, ka takās šopavasar apmeklētāju ir mazāk nekā kovida laikā. Taču ne ļoti. Ierobežojumu laikā cilvēki nāca staigāt pa takām arī lietainās dienās, tagad noteikti ne, jo ir izvēle, kurp doties. Vienmēr būs tie, kam patīk pastaigas, tas mums ir stimuls domāt par jauniem piedāvājumiem,” atzīst K.Sniedze.

Svarīgas arī sarunas 

No Raunas pagasta pasākumā piedalījās zemnieku saimniecība “Jaun-Ieviņas” un “Vec­klinči”.    “Bija būtiski, ka tepat netālu bijām divas saimniecības, kuras varēja apmeklēt. Tas ceļotājiem bija izdevīgi, jo uz vienu reti kurš brauktu, bet, ja var veidot maršrutu, tas piesaista,” saka “Vecklinču” saimniece Lāsma Raupe.

Saimniecībā todien iegriezās ap 40 interesentu no    Madonas, Valmieras, Rīgas, Smiltenes. Saimniece gan atzīst, ka pirms diviem mēnešiem bija cerēts, ka būs gatavas zemenes, bet to bija tik, lai pietiktu bērniem, ko pagaršot.

“Savu reizi ciemos atbrauc klienti, lai redzētu, kā viss aug, bet ikdienā tūristus neuzņemam. Man jau šķiet, ka nav nekā, ko rādīt, bet tas ir relatīvi. Kam nav lauku, te viss izskatās citādi. Bērni var izskrieties pa pļavu, var kaut ko rakt, lasīt,” pārdomās dalās raunēniete.

“Vecklinči” ir bioloģiskā saimniecība,    tajā audzē dārzeņus un ogas, zaļumus, piedāvā savvaļas veltes. Lāsma ar ciemiņiem staigāja pa pļavu, lasīja raspodiņus, ābeļu lapas, veroniku tējai. Saimniece dalījās pieredzē. “Daudzus interesēja zemeņu audzēšana. Man nav liela pieredze, varu pastāstīt, kā daru. Mums bija interesantas sarunas. Kaut vai par pienenēm,” pastāsta raunēniete. Šopavasar viņa pirmoreiz klientiem piedāvāja ne tikai nātres, gārsu, arī pieneņu lapas. “Pati arī iemācījos pagatavot, var sasutināt kā spinātus. Francijā sēj pienenes un lieto. Tāpat pieprasīti bija ne tikai upeņu, arī alkšņu pumpuri. Nātru zupas vairs nav tik iecienītas kā smūtiji ar nātrēm,” atklāj Lāsma un uzsver, ka aizvien vairāk cilvēki gatavi uzturā lietot savvaļas augus.

Siltumnīcā sārtojas zemenes. Tās nonāks pie klientiem, kuri nevar vien sagaidīt. “Šķirnes dažādas, četras nedēļas būs raža. Šonedēļ stādīšu tās, kas ražos uz Mājas kafejnīcu dienām, pēc Jāņiem stādītās dos ražu    septembrī,” plānus atklāj Lāsma un atgādina, ka “Vecklinčos” viss ir gandrīz par divām nedēļām vēlāk nekā citviet Raunā.

L.Raupe vērtē, ka piedalīšanās “Atvērto durvju dienās”    ir iespēja, ka par “Vecklinčiem” vairāk uzzinās. “Aprunājos ar apmeklētājiem, tikai trešā daļa par pasākumu uzzinājusi sociālajos tīklos, pārējie no “Lauku ceļotāja” reklāmām. Maza uzņēmēja reklāmu, tie, kuri ar viņu nav sais­tīti, neierauga. Ja esi starp citiem plašā piedāvājumā, noteikti kāds ieinteresēsies,” pastāsta raunēniete un atklāj, ka noteikti piedalīsies arī Mājas kafejnīcu dienās, kas Smiltenes novadā augusta otrā pusē.

“Atvērtās dienas laukos” rīko    Latvijas Investīciju un attīstī­bas aģentūra un Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”. To mērķis popularizēt laukus – laukos audzētus, ražotus, gatavotus produktus un sniegtos pakalpojumus, kā arī ieinteresēt iedzīvotājus iepazīt lauku dzī­vi.