Siguldas novada Mores pagastā notika vairāki Otrā pasaules kara Mores kauju 76. gadskārtas atceres pasākumi, kuros liels uzsvars bija likts arī uz jauniešu patriotisko audzināšanu un izglītošanu.

Pasākumu cikls iesākās ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona pārstāvju vadīto diskusiju un viktorīnu skolu jauniešiem “Iepazīsti Mores kaujas”. Dis­kusija norisinājās Mores kauju muzejā, kas visas dienas garumā bija atvērts interesentiem.

Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieris Normunds Zaviļeiskis “Druvai” pastāstīja, ka patīkami pārsteigusi jauniešu interese par šiem vēstures notikumiem: “Cits jautājums, cik daudz jaunieši zina par tiem, bet bija patīkami konstatēt, ka viņiem interesē uzzināt iespējami daudz. Ne tikai par Mores kaujām, bet par 2.pasaules kara notikumiem mūsu pusē kopumā. Saruna ilga kādu pusotru stundu, un sapratām, ka ir svarīgi ne tikai stāstīt, bet aicināt uz diskusiju, tad jaunieši atveras, jautā, grib uzzināt. Par šo laiku, par leģionāriem jauniešiem jāstāsta, jo tik bieži ir mēģinājumi sagrozīt vēsturi.”

Līdztekus leģionāru brāļu kapos pie Rozēnu ozola notika svētbrīdis, godinot kaujās kritušos karavīrus, to vadīja Zemessardzes kapelāns Raimonds Krasinskis.

Pēc diskusijas jaunieši devās pārgājienā līdz Mores kauju piemiņas parkam, kur risinājās atceres pasākumu galvenais notikums. Parkā pie piemiņas sienas pulcējās vairāki simti dalībnieku, tostarp Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Zemessar­dzes komandieris Egils Leščin­skis, organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” priekšsēdis, atvaļināts admirālis Andrejs Modris Mežmalis, Zemessardzes vienību, Latviešu virsnieku apvienības, Jaunsardzes pārstāvji, Siguldas novada domes pārstāvji, bijušie leģionāri un citi interesenti.

Uzrunājot klātesošos, aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka šie vēstures notikumi jāsaglabā mūsu atmiņās, vēstures ierakstos, un zīmīgi, ka tieši šajā laikā notiek lielās Zemessardzes mācības, kurās 1. Rīgas brigādes zemessargi trenēja kaujas spējas Rīgas aizstāvēšanas scenārijā. Ministrs vilka paralēles ar leģi­onāru veikumu, norādot, ka atšķirība vien tā, ka šobrīd viss notiek tikai mācību nolūkos.

Mores kauju nozīmību atzīmēja arī N. Zaviļeiskis, norādot, ka tās ļāva pagriezt vēstures ratu nedaudz citā virzienā. Tieši leģionāru varonība, divas nedēļas cīnoties pret desmitkārtīgu pārspēku un aizturot Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu, ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.

“Tieši tāpēc mūsu bataljonam ir jābūt šajā notikumā. Pirmkārt, šī ir mūsu atbildības teritorija, atceres pasākumā vienmēr sniedzam praktisko atbalstu, bet būtiski, ka šis vēstures notikums vienmēr jāpatur mūsu atmiņās un mūsu sirdīs, lai par to varētu stāstīt nākamajām paaudzēm,” teica N. Zaviļeiskis.

Pēc atceres pasākuma bija iespēja baudīt Latviešu virsnieku apvienības un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona sarūpētās pusdienas no lauka virtuves, jauniešiem bija iespēja piedalīties Jaunsardzes centra rīkotās sporta aktivitātēs, pārvarot šķēršļu joslu, pie kopīga ugunskura notika sadziedāšanās ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrības kori “Tēvija” un Siguldas novada senioru amatiermākslas kolektīviem.