Aizvadīts jau piektais Cēsu biznesa Meet-up, kura vadmotīvs bija “Abpusējs ieguvums”.

Par pasākuma norises vietu šoreiz bija izvēlēta Robežu iela 8, kas cēsniekiem vēl saistās ar būvmateriālu veikalu. Tagad šīs un blakus teritorijas, Robežu 6, īpašnieks ir uzņēmums “Rok un būvē”, kas bija atvēlējis telpas uzņēmēju pasākumam. To apmeklēja apmēram 30 interesenti, ne tikai uzņēmēji no Cēsīm, arī citiem novadiem. Piedalījās arī dažādu valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji. Bija pārstāvēti Cēsu, Amatas, Līgatnes un Raunas novadi, kā arī Rīga un Valmiera.

“Rok un būvē” pārstāvis Mārtiņš Raudziņš pastāstīja par abu minēto teritoriju apdzīvotību. Arvien vairāk uzņēmēju vēloties šajā pilsētas teritorijā īrēt telpas. Robežu 6 visas telpas jau esot aizņemtas, arvien vairāk aizpildoties arī Robežu 8. Tas arī loģiski, ņemot vērā, ka novada pašvaldība šajā pilsētas daļā investē līdzekļus, lai izveidotu industriālo parku. Tiek ievilktas komunikācijas, sakārtotas ielas.

Cēsu novada pašvaldības uzņēmējdarbības attīstības projektu vadītāja Natālija Juškova, skaidrojot vadmotīva izvēli, norādīja, ka termins “abpusējs ieguvums” jeb “win-win” zināms jau kopš 1962.gada un tiek lietots dažādās jomās. Uzņēmējdarbībā sadarbība ir ļoti svarīga, jo vairumā gadījumu tā tiešām dod abpusēju ieguvumu.

Tikšanās laikā Cēsu novada paš­valdības administrācijas vadītājs Atis Egliņš- Eglītis stāstīja par novada aktualitātēm. Netika apiets arī “Covid” faktors, un A. Egliņš- Eglītis uzsvēra, ka paš­valdība rūpīgi vēro situāciju, neizslēdzot arī vīrusa uzliesmojuma otrā viļņa iespēju, jo pasaules pieredze liecina, ka tas varētu būt daudz smagāks. Tāpēc pašvaldībā padomāts par budžeta spilvena izveidošanu šādai situācijai, un ārkārtējā situācija pavasarī likusi pārmainīt IT risinājumus pašvaldībā.

“Ja uz šī brīža risinājumu skatītos ar janvāra redzējumu, tas liktos kosmoss. Šis ir pareizais ceļš, domājot arī par darba vidi nākotnē. Pašvaldībā ir atļauts darbs attālināti, sanāksmes notiek tiešsaistē, kas atvieglo procesus,” skaidroja A. Egliņš-Eglītis.

Runājot par topošo industriālo parku, administrācijas vadītājs norādīja, ka galvenais nav, cik ielas tiks noasfaltētas, bet tas, cik šajā teritorijā, tātad arī visā pilsētā, ienāks investīcijas, cik būs jaunu darbavietu.

Vēl A. Egliņš- Eglītis informēja, ka pašvaldībā apstiprināti jauni saistošie noteikumi par reklāmas izvietošanas kārtību novadā, kā arī to, ka tiek domāts par grafiskās zīmes radīšanu, kas liecinātu, ka konkrētais produkts radīts Cēsīs. Klātesošajiem pēc pasākuma tika piedāvāts nobalsot, kāds sauklis labāks: “Tapis Cēsīs”, “Radīts Cēsīs”, “Darināts Cēsīs”, “Top Cēsīs”. Varēja ieteikt arī savu versiju.

Novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone, stāstot par sociālo uzņēmējdarbību, dalījās Cēsu sadraudzības pilsētas Ahimas (Vācija) pieredzē, aicinot arī Cēsīs ikvienu kļūt par sociāli atbildīgas kopienas dalībnieku un iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā topošajā deinstitucionalizācijas centrā. Tajā būs darbnīcas cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, viņi var veikt mazkvalificētus darbus, kas neprasa lielas prasmes, un uzņēmēji var izmantot viņu spējas.

“Kopā darbojoties, šie cilvēki jūtas noderīgi, tāpēc aicinu uzņēmējus uz sadarbību, lai cilvēkiem, kuri nāks uz šo centru, mēs kopā radītu labvēlīgu dzīves vidi,” teica I. Sietiņsone.

Beziepakojumu veikala “ieber.lv” īpašniece Agnese Gaidelione stāstīja par iniciatīvu, ko jau atbalsta vairāki Cēsu uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes. Ir iecere radīt Latvijā pirmo zero waste (bezatkritumu) maršrutu, kurā cilvēki varētu uzzināt par bezatkritumu dzīves veidu, par iespēju taupīt resursus, šķirot atkritumus un daudz ko citu noderīgu.

“Sākumā mūsu iecere bija ļoti plaša, bet, tiekoties ar sadarbības partneriem, sapratām, ka jāsāk ar mazumiņu, pakāpeniski to papildinot. Esam nolēmuši, ka sākumā mūsu galvenā auditorija būs skolēni, jo tieši viņi ir tie, kuri šīs zaļās idejas var aiznest uz māju, savai ģimenei, palīdzēt tās iedzīvināt,” teica A. Gaidelione, norādot, ka maršrutā varētu iekļaut arī slēpņošanas punktus, dažādas aktivitātes.

Pagaidām zero waste maršruta izstrādē iesaistījušies desmit sadarbības partneri.

Arī “Latvijas Pasts”, kas sagatavojis tā saukto “paciņas ceļu”, kas parāda, kā sūtījums nonāk pie adresāta, stāstot, ka arī ceļā var izbēgt no papīra formāta paziņojumiem, nosūtot īsziņu par paciņas saņemšanu un tā ļaujot ietaupīt resursus.

Pēc tam Cēsu uzņēmuma “Labas saknes” vadītāja Daina Eglīte – Antona pastāstīja par viņu ražotajiem veselīgajiem našķiem, kas top no dārzeņiem un ogām, īpaši uzsverot veiksmīgu sadarbību ar citiem uzņēmējiem, zemnieku saimniecībām.

Pasākuma otrajā daļā ikvienam bija iespēja iepazīties ar citiem uzņēmējiem, pārrunāt iespējamo sadarbību. Kāds uzņēmējs gan atzina, ka latviešu dabā esot pierastāk sadarbības partnerus meklēt citās pilsētās, nevis savējā un tas attiecināms uz visu valsti. Taču šādas tikšanās esot ļoti noderīgas, jo tuvinot uzņēmējus, liekot saprast, ka visiem jau ir līdzīgas problēmas, tāpēc labāk uzklausīt to, kurš jau radis risinājumu, nevis censties pašam izgudrot divriteni no jauna.