Jau vairākus gadus Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš sadarbībā ar “Druvu”

rīko lasītājiem konkursu “Eiropas Parlamenta eksperts” un diviem uzvarētājiem dod

iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē.

“Katrs parlamenta deputāts gada laikā drīkst uzaicināt uz Briseli noteiktu skaitu savas

valsts iedzīvotāju, lai paši var

redzēt, kā strādā Eiroparlamenta deputāti. Ko aicināt? Aktīvos partijas biedrus, tos, kurus pazīstu.

Bet kā apzināt cilvēkus, kurus nepazīstu, bet kuriem būtu interese pabūt Eiroparlamentā? Tad arī radās ideja, ka, sadarbojoties ar vietējām avīzēm, varētu

rīkot konkursu, kura uzvarētājam dot iespēju braukt uz Briseli,” pastāsta Krišjānis Kariņš un atzīst, ka piedalīties šādā konkursā nebūt nav tik viegli.

Cilvēkam jāabonē vietējā avīze, jābūt interesei par izsludināto konkursu, jābūt apņēmīgam, jo jāatrod atbildes, tās jāatsūta uz redakciju. “Tie konkursanti, kuri pabijuši Briselē, patiešām bijuši ļoti ieinteresēti cilvēki. Mums bijušas sarunas par visdažādākajiem jautājumiem – konkrēti ko katrs deputāts dara, kā Eiroparlamentā nonāk līdz likumu pieņemšanai, kāpēc Latvijā kaut kas ir citādāk, vai visam Latvijā jābūt kā citās ES valstīs. Sarunās cilvēki stāsta par savām problēmām. Esmu ieguvējs kā deputāts, jo patīk iepazīties ar svešiem cilvēkiem, parunāties. Sarunās

daudz uzzinu, un arī mani viesi gūst priekšstatu, kā strādā Eiroparlaments,” domās dalās Eiroparlamenta deputāts, atzīstot, ka ikviens jau var deputātam uzrakstīt jautājumus un saņemt atbildes, bet tā dara tikai retais.

Arī tiekoties ar 12 konkursa uzvarētājiem, saruna raisījās gan par dzīvi Latvijā, gan ES politiku. Parunājis par laikapstākļiem Latvijā un Briselē, kur tagad rīti esot dzestri, eiroparlamentārietis uzteica konkursa laureātus, jo visi redakcijā ieradās dažas minūtes pirms pasākuma. Ar ironiju viņš pastāstīja, ka aizvien nav pieradis, ka nekas nesākas laikā. Precīzi ierodas tikai vācieši,

latvieši, somi un zviedri, kuri gaida pārējos. Ātrākais sanāksme var sākties minūtes desmit pēc noteiktā laika. Pēdējie, protams, ierodas grieķi. “Man bija jābūt Saeimā, sanāksme sākās deviņos, ierados divas minūtes pirms sākuma, biju pēdējais, un deviņos sākās sanāksme,” par parlamentārieša ikdienu pastāstīja Krišjānis Kariņš.

Viņš uzskata, ka Latvijā iedzīvotāji ar katru gadu ir aizvien zinošāki par ES. Tie, kuri seko līdzi ziņām, ir informēti par svarīgāko citās valstīs, Eiroparlamentā, bet diemžēl ir daudzi, kuri

par politiku neinteresējas. “Tādam, kurš neinteresējas, grūti izstāstīt. Bieži vien cilvēki uzskata, ka paši jau neko nevar ietekmēt, bet tā nav. Visbiežāk tas nenotiek tik ātri, kā gribētos. Par problēmām ir jārunā, tad tās var risināt,” atgādina eiroparlamentārietis.

Cēsnieki Krišjānim Kariņam jautāja par bēgļu problēmām Eiropā, par vēlēšanām Lielbritānijā, par kuru rezultātu Eiroparlamenta deputāts atzina, ka Lielbritānija Latviju ļoti saprot un atbalsta attiecībās ar Krieviju. “Noteikti nedrīkst viennozīmīgi vērtēt iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no ES, ja pilsoņi referendumā tā nobalso. Daudzi valstī gan uzskata, ka Eiropai viņi vairāk vajadzīgi nekā viņiem Eiropa. Tas nav tik vienkārši, jo Lielbritānijai nav tik liela ekonomika. Kas notiks ar tiem, kuri strādā Lielbritānijā?” domas izteica Krišjānis Kariņš.

Konkursa dalībniece Dace Ošiņa rosināja visu domu apmaiņu par Latvijas lauku nākotni. Eirodeputāts pauda viedokli, ka Latvijā dzīve nemaz nav tik smaga, kā bieži vien raksta. “Vajadzīgs laiks, mierīgi ārējie apstākļi, un valsts attīstīsies. Tas notiek lēnāk, nekā gribētos. Paceļojot ārpus Eiropas, redzam daudzas jo daudzas trūcīgas valstis. Protams, sevi gribas salīdzināt ar attīstītajām valstīm. Kāda Latvija būs pēc 20 gadiem? Domāju,

Rīga, lielākās pilsētas attīstīsies, bet laukos dzīvot būs ekskluzīvi.

Lai gan ir ļoti grūti ko prognozēt . Vai 2002. gadā kādam bija prātā, ka tik daudz iedzīvotāju aizbrauks? Katrai sabiedrībai ir savas prasības, katrai savs līmenis. Vienam tūkstotis eiro liela alga, citam maza. Austrumvācija zaudējusi ceturto daļu iedzīvotāju, kuri pārcēlušies uz Rietumvāciju. Austrumvācijā saka, ka tur nav darba, bet mūsējie brauc, jo tur ir darbs. Viss ļoti ātri mainās,” domās dalījās Krišjānis Kariņš.

SIA “Cēsu Druva” valdes priekšsēdētāja Andra Gaņģe uzteica redakcijas labo sadarbību ar Krišjāni Kariņu, no kuras ieguvēji ir “Druvas” lasītāji. Šogad konkursā piedalījās 20 interesenti, no 12 tika saņemtas pareizas atbildes.

Tiesa, iepriekšējā reizē atbildes atsūtīja 60 “Druvas” lasītāji, pareizi bija atbildējuši 40. ”Šogad jautājumi bija grūtāki, atbildes nācās pameklēt,” atzīst deputāts, un tam piekrīt arī konkursa dalībnieki. Izlozējot, kurš no 12 balvā iegūs braucienu uz Briseli, šoreiz laimējās Elīnai Bernardei un Inese Pedecei. Īpaši priecīga bija Elīna Bernarde, kura bija ļoti cerējusi, ka nopelnīs braucienu uz Briseli.

Ar konkursa dalībniekiem Krišjānis Kariņš vēl parunājās par viņa paveikto. Ar gandarījumu parlamentārietis uzsvēra: “Ja neesi slinks, var izdarīt daudz. Svarīgākais nākt pie kolēģiem ar iniciatīvām. Pēc divām nedēļām būs gala balsojums naudas atmazgāšanas likumam. Ierosināju, ka jābūt zināmam firmas patiesajam labuma guvējam.

Kad šo domu, ko ierosināja mani palīgi,

izteicu kolēģiem, visi bija skeptiski. Man kā pirmklasniekam teica – Krišjānīt, tur nekas neiznāks. Ar neatlaidību var daudz ko panākt, tagad šo likumu pieņems. Procedūra ir gara. Vēl paies gadi divi, līdz dalībvalstīs likums stāsies spēkā.”

“Tā bija interesanta tikšanās, atkal uzzināju ko jaunu,” atzina Vizma Kronīte, kura regulāri piedalās dažādos konkursos. Krišjānis Kariņš apsolīja, ka gan jau vēl būs konkursi un iespēja aizbraukt uz Briseli.

Sarmīte Feldmane