Viena no svarīgākajām pilsētās infrastruktūras sastāvdaļām ir ielas. Tas ir pirmais, ko pamanām, iebraucot kādā pilsētā, un to pamana Cēsu viesi. Lai arī skaidrs, ka visas ielas vēl ilgi nebūs pietiekami kvalitatīvas, proti, ar labu asfalta segumu, autovadītāji atzīst, ka situācija pamazām uzlabojas.

“Ja savulaik arī maģistrālās ielas bija kritiskā stāvoklī, tagad tā sen vairs nav. Taču darāmā vēl ļoti daudz. Netrūkst ielu, kas sastāv tikai no ielāpiem. Skaidrs, ka vienmēr būs diskusijas, kāpēc sakārto to ielu, nevis manējo, bet nevar noliegt, ka process, kaut lēni, bet virzās,” teica cēsnieks Ilgonis Rimcāns, kurš jau 30 gadus pa pilsētu pārvietojas ar auto.

Problēma Cēsīs vienmēr bijusi grants ielu putēšana, šķiet, beidzot atrasts, kā to novērst, veicot ielu virsmas divkāršo apstrādi. Cēsu novada pašvaldības Īpašu­mu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Vladimirs Kalandārovs stāsta, ka jau pagājušajā gadā ar pašvaldības vadību panākta vienošanās izstrādāt ilgtermiņa programmu grants seguma ielām: “Nolemts katru gadu budžetā šiem darbiem paredzēt aptuveni 140 tūkstošus eiro un darīt to plānveidīgi. Šogad pabeidzām ielu apstrādi privātmāju kvartālā ap 3.bērnudārzu, sākām darbus ielās starp Lauku un Cīrulīšu ielu. Tam iztērējām 153 tūkstošus. Finan­sējuma palielinājums saistīts ar to, ka sākotnēji bija plānots daļā Lauku ielas ieklāt asfaltu, taču, parēķinot asfalta izmaksas, kas šobrīd ir kosmiskas, tika nolemts visā ielā veikt dubulto apstrādi.”

Pašvaldības pārstāvis gan norāda, ka šis ielu apstrādes princips nav panaceja un nerisina vairākas lietas, vispirms jau lietus ūdens aizvadīšanu. Taču no visiem finansiāli iespējamajiem šis ir labākais risinājums. Nākamgad darbi turpināsies, jaunu segumu iegūs ielas dzīvojamā kvartālā no Lau­ku līdz Līgatnes ielai.

Stāstot par paveikto ielu asfaltēšanā, V. Kalandārovs norāda, ka šogad par budžeta līdzekļiem noasfaltēts tikai neliels Zvirbuļu ielas posms gar dzelzceļu. Krietni vērienīgāks ielas rekonstrukcijas darbs veikts, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, šajā vasarā veikta Cīrulīšu un Ko­vārņu ielas pārbūve, kas beigsies oktobrī. Kovārņu iela asfalta segumu ieguvusi līdz pat Līgatnes ielai, ielās izbūvēta lietus ūdens kanalizācija, ierīkotas jaunas sadzīves kanalizācijas akas, nomainīts apgaismojums, ierīkotas iet­ves, veloceliņš.

Šī gada darbi lēnām beidzas, tiek jau veidoti nākamā gada plāni, izskatītas prioritātes. V. Kalandārovs stāsta, ka gribētos iesākt asfalta seguma atjaunošanas ciklu: “Patīkami, ka sadzirdēts mūsu aicinājums katru gadu atjaunot pa vienai divām asfalta seguma ielām. Ja ik pēc septiņiem astoņiem gadiem atjaunosim ielu segumu, nofrēzējot virskārtu un uzklājot jaunu segumu, tas izmaksās krietni mazāk, nekā ļaujot ielai pilnībā sabrukt un tad veikt pilnu rekonstrukciju.

Vēl gan nevar priecāties, jo process nav sācies, bet vadības līmenī šāda pieeja ir akceptēta.”
Vaives pagastā turpināsies grants ceļu uzturēšana, remontēšana. “Druva” rakstījusi par iecerēto ceļa Akmenskrogs –Veismaņi – Vaives pagasta robeža pārbūves projektu. V. Kalandārovs informē, ka šajā mēnesī tiks izsludināts iepirkums, nākamā gada pavasarī vajadzētu sākt būvdarbus. Šogad vēl iecerēts šī ceļa posmā sakopt ozolu aleju, nauda budžetā tam atvēlēta.

Atgriežoties pie darbiem Cēsīs, jāatzīmē, ka beidzot noslēgusies Rīgas ielas pārbūve, kas ieilga vairāk, nekā plānots, tomēr vēl kavējās velojoslas bruģēšanai nepieciešamā materiāla piegāde, tur ieklāts pagaidu bruģis, ko plānot nomainīt šogad.
Daudzviet Cēsīs sliktā stāvoklī ir ietves. Pašvaldības pārstāvis stāsta, ka vēl šogad plānots sakārtot ietves apkārt stadionam, kur tas līdz šim nav izdarīts, tostarp gar Valmieras ielu “Maxima” pusē. Nākamā gada galvenā prioritāte – savienot Rīgas un Pētera ielas ietves, sakārtot trotuārus Lapsu ielā posmā gar ģimnāziju. Tomēr viss atkarīgs no budžeta iespējām.

“Ja laika apstākļi ļaus, vēl šogad sakārtosim gājēju ietvju daļas uz Gaujas tilta, jo katrs, kas tur gājis, zina, kādā stāvoklī tās ir. Žēl, ka tas sākas tik vēlu, bet līdz šim neizdevās piesaistīt būvnieku, visi ļoti noslogoti, bet te darbu apjoms tik niecīgs, ka tas nevienu neieinteresēja. Izdevās vienoties ar 8.CBR, kuri gatavi darbus veikt. Tas gan būs saistīts ar satiksmes ierobežojumiem, autovadītājiem jāsamierinās ar nelielām neērtībām,” skaidro V. Kalandārovs.

Runājot par vajadzībām, V. Kalandārovs atzīst, ka katram sava joma tuvāka, viņš gribētu, lai pašvaldība uzmanību vairāk pievērš tieši pamata infrastruktūrai: “Bet saprotu, ka pašvaldība skatās visu pilsētu, visas jomas. Ielas, ietves, apgaismojums ir tas, ko cilvēki pamana vispirms. Nākot domē uz pieņemšanu, viņi stāsta to, ko mēs jau labi zinām, bet pagaidām mainīt nevaram.”