Jau divus gadus Cēsu vecpilsētā darbojas jaunā atkritumu savākšanas sistēma. Vecpilsētas iedzīvotājiem aizmirsies, kā ielas malā nācās gaidīt atkritumu savācējmašīnu, jo bija jāpielāgojas tās braukšanas grafikam.

Tagad katrs var izvēlēties laiku, kad aiznest atkritumus uz tuvāko konteineru. Tiesa, dažam nākas mērot lielākus gabalus.
Vecpilsētā ierīkoti vairāki konteineru laukumi, un, kā atzīst uzņēmuma SIA “ZAAO” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants, no klientiem sūdzības saņemtas netiek. Sākotnēji problemātiskākā vieta bija Kases ielas un Vaļņu ielas stūrī, kur nepietika ar trim mazas ietilpības konteineriem, un pie tiem dažbrīd veidojās atkritumu maisiņu kaudzes. Par to iedzīvotāji pauda sašutumu. Problēma atrisināta, pavisam netālu uzstādīti vēl divi konteineri.

Taču atklājusies kāda cita problēma: “Mūsu aprēķini rāda, ka no vecpilsētā dzīvojošajiem tiek iekasēti tikai 17 procenti no tās naudas, kas būtu jāsamaksā atbilstoši izvesto atkritumu apjomam. Pārējo apmaksā uzņēmums, reāli tie ir mūsu zaudējumi. Šobrīd cenšamies saprast, kāpēc šāda situācija izveidojusies. Jāsecina, ka pārējos atkritumus vai nu pieved no malas, vai arī mums nav objektīvu datu no vecpilsētas uzņēmumiem un par reālo iedzīvotāju skaitu šajā teritorijā. Iedzī­vo­tājiem noteiktā norma 1,5 kubikmetri gadā ir diezgan optimāla, bet nav zināms, vai namīpašnieki pasaka reālo iedzīvotāju skaitu.”

Uzņēmums risinājumu meklē kopā ar pašvaldību. “ZAAO” izstrādās priekšlikumus, kā grupēt uzņēmumus, kuri izmanto šo atkritumu savākšanas sistēmu. Te noderēs pieredze, kas gūta no līdzīgu profilu uzņēmumiem, kuriem ir savi atkritumu konteineri. Piemēram, cik atkritumus rada kafejnīca, kurai ir savs konteiners, un cik tie uzrādās kafejnīcai vecpilsētā.
“Iespējams, ka noderēs Cēsu domes 1994.gada lēmums par atkritumu savākšanas normām vecpilsētā, kas mums saglabājies. Šajā dokumentā juridiskie klienti sadalīti atsevišķās nozarēs. Acīmredzot kopā ar pašvaldību tas jāatrisina, šīs normas jāiekļauj saistošajos noteikumos. Cits risinājums nav iespējams. Tāpat jātiek skaidrībā ar reālo iedzīvotāju skaitu vecpilsētā, kuri izmanto mūsu atkritumu savākšanas sistēmu. Saprotam, ka šī ir unikāla teritorija, citur mūsu zonā tādas nav, tāpēc pie risinājuma tik ātri nenonākt, bet problēmu atrisināsim,” norāda M. Vīgants.

Cēsnieki daudzdzīvokļu namu kvartālos ierīkotos pazemes konteinerus vērtē pozitīvi, un to ierīkošana turpināsies. Sarunās ar paš­valdību panākta vienošanās, ka pazemes konteinerus varētu ierīkot Saules ielas kvartālā, kur vēl jāizraugās to atrašanās vieta. Tad sekos Loka – Birzes ielas un Bērzaines kvartāls. Tas bija viens no pirmajiem, kas šādus pazemes konteinerus vēlējās, bet nevarēja panākt vienošanos par vietu.