Ziņas

Sabiedrība

Iedzīvotāji vērtē, ka dzīve Augšlīgatnē kļūst labāka

Pastaigā. Laine Briede ik dienu kopā ar meitu izstaigā Augšlīgatni.Foto: Māris Buholcs

Līgatnes novads ir laba vieta dzīvošanai. Augšlīgatne atrodas ērtā vietā, no tās ar autobusu vai vilcienu var aizbraukt uz Siguldu, Rīgu, Cēsīm. Lai gan, kā visur Latvijā, daudzi devušies darbā uz citām zemēm, Augšlīgatnē dzīvokļi brīvi nestāv. Tos labprāt pērk un īrē. Te uz dzīvi pārceļas jaunas ģimenes, citas kļūst kuplākas.

“Līgatne ir ģimenēm draudzīga,” uzsver Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Tiek domāts, lai nodrošinātu vietas bērnudārzā, lai vecākiem un bērniem būtu iespēja kopā pavadīt laiku. “Jau 2009.gadā novada attīstības stratēģijā tika ierakstīts, ka visiem bērniem tiks nodrošināta vieta bērnudārzā. Augšlīgatnē pirmsskolas izglītības iestādē grupas ir pilnas, pagaidām rindas nav. Nākamgad plānojam ieguldīt līdzekļus, lai izveidotu vēl vienu grupu,” stāsta novada vadītājs un uzsver, ka novadā ir prieks par katru jauno ģimeni.

Šonedēļ pašvaldība pirmoreiz kopā aicināja jaunās ģimenes uz ideju vakariņu saietu. “Pašvaldībā strādājošie jau nevar visu izdomāt, kas katram vajadzīgs. Katrai ģimenei ir savs ikdienas ritms, vajadzības, ir tas, ko viņi vēlas darīt kopā, kaut kā arī pietrūkst. Katram ir kādas idejas, kuras tikai jāizsaka skaļi, un tās nebūt nav grūti īstenot. Kopā varam daudz ko izdarīt un veidot savu dzīvi krāsaināku,” saka domes priekšsēdētājs un piebilst, ka šādas jauno ģimeņu tikšanās, domu apmaiņa, ja vien būs interese, notiks arī turpmāk. “Varam priecāties, ka cilvēki dzīvesvietai izvēlas Augšlīgatni,” saka Ainārs Šteins. Viņš arī atzīst, ka jauno ģimeņu vecāki ir pamatoti prasīgi un tas stimulē pašvaldību aizvien vairāk domāt, kā attīstīt infrastruktūru, nodrošināt bērniem nepieciešamo, lai viņu vecāki justos droši, bet bērni laimīgi.

Iedzīvojusies Augšlīgatnē

Laine Briede devusies nesteidzīgā pastaigā. Meita Elza rāmi vēro apkārtni. “Te apkārt miers, daudzviet var pastaigāties. Arī daba ir brīnišķīga, katru dienu var ieraudzīt ko jaunu,” saka mamma un piebilst, ka Augšlīgatnē viņai ļoti patīk. Dienas paiet, rūpējoties par atvasi un pastaigās vērojot, kā mainās apkārtne.

“Nu jau esmu iedzīvojusies. Sākumā nebija viegli, viss svešs. Esmu no laukiem, no Palsmanes,” pastāsta Laine, kura te dzīvo jau piekto gadu.

Abi ar dzīvesbiedru īrē dzīvokli, viņam darbs visā Latvijā. Domājot par darbu nākotnē, Laine atzīst, ka, visticamāk, to meklēs Siguldā. Pirms tam bijusi pārdevēja tepat Augšlīgatnē. “Elzai vēl tikai deviņi mēneši, kad sāks iet dārziņā, varēšu domāt par darbu. Labi, ka bērnudārzs tepat. Te nekā netrūkst, viss ir. Būs arī kultūras nams,” bilst Laine.

Viņa atzīst, ka laiks skrien ļoti ātri, meita aug. Vasarā abas padzīvoja laukos Palsmanē, kur Laines mammai saimniecība un darāmā nekad netrūkst. “Esmu priecīga, ka te dzīvojam,” saka Laine.

Dzīve kļūst labāka 

LĪGATNIETES. Zaiga Kvitka ar meitu Danu dodas uz bērnudārzu. Tur Danai daudz draugu un laiks aizskrien nemanot.

* LĪGATNIETES. Zaiga Kvitka ar meitu Danu dodas uz bērnudārzu. Tur Danai daudz draugu un laiks aizskrien nemanot.

Kvitku ģimenē aug piecas atvases. Vecākie bērni jau strādā, jaunākā meita Dana iet bērnudārzā. “Viņa ir otrā, kura iet bērnudārzā, pārējos audzināju pati. Bērnudārzs tepat netālu no mājas,” pastāsta Zaiga Kvitka. Ģimene 30 gadus ir līgatnieši. Atnākuši strādāt uz saimniecību, saņēma dzīvokli, vēlāk uzcēla māju. Zaiga strādā uz dzelzceļa, vīrs ir galdnieks.

“Ja ir darbs, tad dzīvei nav nekādas vainas,” bilst Zaiga. Vasara pagājusi, steidzot visu padarīt dārzā, kur bez bērnu palīdzības neiztikt. “Pamazām pagastā viss tiek sakārtots. Daudzi izvēlas te dzīvot, pārceļas. Ielās redzamas daudzas māmiņas ar ratiņiem. Nav tiesa, ja saka, ka te nekā nav,” domās dalās Zaiga un atzīst, ka dzīvošanai Augšlīgatne ir ļoti laba vieta. “Pat grūti iedomāties, kā mums trūkst, viss ir uz vietas,” saka līgatniete.

Pagasts uz vietas nestāv

DARĀMĀ NETRŪKST. Pēteris Bondars gādā, lai pirmsskolas izglītības iestādē saimniecisko problēmu nebūtu.

* DARĀMĀ NETRŪKST. Pēteris Bondars gādā, lai pirmsskolas izglītības iestādē saimniecisko problēmu nebūtu.

Ikdienas darbos, kā allaž, steidzas Pēteris Bondars. Viņa pārziņā ir bērnudārza abas ēkas, jāseko, lai vienmēr viss būtu kārtībā.

“Bērnudārzā pārmaiņas ir nepārtraukti, vasarā te notika būvdarbi, lai atbilstu prasībām. Katru gadu kaut ko remontē. Bērnudārzā visam jābūt, kā nākas. Prieks, ka vecāki stāsta, cik bērni te labi jūtas. Pie mums mazos ved arī no citiem novadiem, tātad novērtē, cik te labi. Jo vairāk bērnu bērnudārzā, jo skaidri redzams, ka novads attīstās,” stāsta saimnieks un piebilst, ka Līgatnes pilsētā bērnudārzs ir kā leļļu namiņš un vecajā ēkā svarīgi saglabāt vēsturiskās vērtības. Savukārt Augšlīgatnē bērnudārzu pirms pieciem gadiem iekārtoja bijušā kantora ēkā. Tad arī Pēteris tajā sāka strādāt.

“Pilsētā bērnu paliek mazāk, Augšlīgatnē vairāk. Tikko kāds dzīvokli pārdod vai izīrē, tūlīt gribētāji atrodas. Uz ziņojumu dēļiem ir lapiņas, ka vēlas īrēt dzīvokļus Augšlīgatnē. Daudzi grib te dzīvot. Un cilvēkus var saprast – vieta izdevīga, satiksme ērta, nav tālu Sigulda, Rīga. Cilvēki jau dzīvesvietas izvēlas, kur ir darbs, var uz to ērti nokļūt, un sakopta vide. Redzams, ka pagastā daudzi būvējas. Žēl, ka pilsētā klusāks, bet tūristus šī vieta interesē,” domās dalās līgatnietis.

Pēteris ir celtnieks, tepat pagastā dzimis, strādājis saimniecībā, daudzdzīvokļu mājā saņēmis dzīvokli. “Mājas vajag siltināt, tad tām ilgāks mūžs. Augšlīgatnē daudzas nosiltinātas, tagad arī no ārpuses ir skaistas. Manā mājā vēl to neesam izdarījuši, bet gan jau paveiksim,” stāsta Pēteris un atklāj, ka savulaik pats cēlis māju, kurā dzīvo. “Man otrajā stāvā ir silti, bet kaimiņi salst. Māja kopumā ir ļoti sliktā stāvoklī. Neko labāku jau arī nevarēja gaidīt, ja tā strādājām. Decembrī krāsoja fasādi, jo ēka bija jānodod. Tas bija 1986.gadā. Vasarā darīja to, ko varētu darīt ziemā. Kā kādreiz mājas cēlām, paši brīnījāmies, bet bija tā jāstrādā. Ja ko gribēji izdarīt rūpīgāk, nevarēja, laiks steidzināja,” padomju laikus atminas Pēteris un atzīst, ka treknajos gados arī brīnumu netrūka, tagad gan celtniecībā palikuši tie, kuri māk un grib strādāt. “Ja ir prasības, ir arī kārtība,” bilst līgatnietis.

Viņš pastāsta, ka līgatnieši pagastā ar dzīvi ir apmierināti. Pēdējā laikā gan ir nesaprašanās ar SIA “Līgatnes komunālserviss”, ar kura saimniekošanu ne visi ir apmierināti, bet laiks rādīs, kā labāk.

“Darbs ir. Dēls strādā Rīgā, dzīvo Augšlīgatnē. Padzīvoja Rīgā, saprata, ka izdevīgāk braukāt, nevis īrēt dzīvokli. Meitām savas ģimenes, vienai Siguldā, otrai Anglijā. Ir trīs mazbērni, vienu sieva palīdz auklēt Anglijā. Pamazām dzīve nokārtojas,” domās dalās Pēteris Bondars.