Ziņas

Sabiedrība

Iedzīvotāji prasa sarunu par riepu pārstrādes ieceri

Foto: Māris Buholcs

Lielu satraukumu izraisījusi uzņēmuma „C12 TECH Latvia” iecere izveidot nolietotu autoriepu pārstrādes uzņēmumu Cēsīs.

Vides pārraudzības valsts birojs lēma par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu, kas iedzīvotājos raisīja neizpratni. Tagad Valmieras reģionālā vides pārvalde noteikusi, ka sakarā ar to, ka paredzētā darbība var radīt būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi, bet darbībai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, pārvalde uzsver, ka nepieciešama publiskā apspriešana par šo ieceri. Arī “Druva” sekos līdzi un informēs, kad notiks sabiedriskā apspriešana par riepu pārstrādes izveides ieceri Cēsīs.

Satrauc riski

Fitoterapeits, ārsts Artūrs Tereško un psihoterapeits Aivis Dombrovskis, kurš savulaik studējis arī bioloģiju, ķīmiju, noskaņoti kritiski un neatbalsta šādas pārstrādes ieceri.

Abi kungi uzsver, ka neiebilst pret atkritumu pārstrādi kā tādu – tas, viņuprāt, ir pat nepieciešams. Kopīgo viedokli pauž A.Dombrovskis : „Problēma ir idejā riepu pārstrādes uzņēmumu veidot pilsētā, kur tuvumā ir dzīvojamās mājas, bērnudārzi, skolas, tai skaitā –sanatorijas skola, kur mācās un dzīvo ar astmu slimi bērni. Lai cik modernas tehnoloģijas paredzētas, tas ir pārāk liels risks, pat ja to plānots izvietot rūpnieciskajā zonā. Cēsis ir mazas – rūpnieciskā zona tepat pie centra vien ir. Šādu pārstrādi varētu izvietot blakus jau esošajai atkritumu pārstrādes rūpnīcai Daibē vai citviet, kur vismaz trīs kilometru apkārtnē nav iedzīvotāju, ūdenstilpju.”

A. Dombrovskis uzsver, ka Cēsis ir skaista, vēsturiska pilsēta ar tīru vidi: „Pilsēta mudina atgriezties tos, kuri aizbraukuši uz ārzemēm, Cēsis sevi pozicionē kā vietu lieliskai dzīvošanai. Pārceļoties šurp, svarīga ir tīra, bērniem draudzīga vide. Nedomāju, ka riepu pārstrādes uzņēmuma esamība patiks esošajiem un potenciālajiem Cēsu iedzīvotājiem. Nešķiet saprotami, kādēļ šāds uzņēmums Cēsīs būtu nepieciešams. Vai dažas darbavietas un nodokļu ieņēmumi ir tā vērti, lai pieļautu kaut mazāko risku, kāds saistīts ar riepu pārstrādi? Atcerēsimies „Maximas” traģēdiju – nolaidība tik vienkāršā, ikdienišķā būvē prasīja daudz dzīvību. Diemžēl ir daudz neparedzamu lietu, turklāt jāpatur prātā, ka jebkura veida rūpniecībā pastāv avāriju risks.”

A. Tereško, iepazīstoties ar informāciju par pirolīzi, kas rodama internetā, nav guvis pārliecību, ka videi un Cēsīs dzīvojošajiem kaitējums netiks nodarīts: „Par pirolīzes iekārtu darbību internetā rodamas arī ziņas, ka tas ir kaitīgs atkritumu pārstrādāšanas veids – tvertnes jātīra, kaut kur jāuzglabā pelni, lai ķīmiskās vielas nenokļūtu gruntsūdeņos, gadoties arī avārijas, kas apdraud ārējās vides tīrību un cilvēku veselību, veidojas atkritumi no katalizatoriem, kas satur metālu oksīdus, riepu kordu metālam ir pievienots cinks, tas atdalās no dzelzs un paliek kvēpos.

Portālā Youtube redzams, kā iekārtas darbojas, kā tīrot kvēpi iet pa gaisu. Internetā ir arī informācija, ka dažās ASV pavalstīs no šī riepu pārstrādes veida ir atteikušies jau pirms desmit gadiem.”

A. Dombrovskis un A. Tereško uzskata, ka par šāda pārstrādes uzņēmuma ieceri ar sabiedrību bija jārunā, vēl pirms deputāti deva zaļo gaismu to sākt īstenot. Tagad pašvaldībai noteikti jāuzklausa iedzīvotāju domas. A. Tereško piebilst, ka svarīgi padziļināti izvērtējumi saistībā ar pārstrādes ietekmi: “Jāpievērš uzmanība, kā šīs iekārtas darbojas citviet. Piemēram, internetā var lasīt, ka Ozolnieku novadā ar riepu pārstrādi pieredze ir tāda, ka pasliktinājusies ūdens kvalitāte apkārtējām lauku mājām, kā arī jūtama nepatīkama smaka!”

Bažām pamatu neredz

SIA VKB vides speciāliste Dace Strode, kura pārstāv SIA “C12 TECH Latvia” vides dokumentācijas un saskaņošanas etapā, skaidro, ka bažām nav pamata: “Pārstrādes uzņēmums būtu drošs, radītu apmēram desmit darba vietas. Ražotnē atrastos viena no jaunākajām pārstrādes tehnoloģijām, kas atbilst Eiropas Savienībā noteiktajiem reģenerācijas kritērijiem. Ja pārstrādes uzņēmums tiktu izveidots Cēsīs, riepu pārstrādei tiktu izmantota termiskās pārstrādes tehnoloģija – zemas temperatūras katalītiskā pirolīze ūdens tvaiku vidē. Pirolīze ir organisku vielu sadalīšana augstā temperatūrā, bet, pretēji degšanai, process notiek vidē ar zemu skābekļa saturu vai bezskābekļa vidē. Šis ir viens no šobrīd efektīvākajiem riepu pārstrādes veidiem. Pirolīzes procesā notiek garo gumijas sastāvā esošo polimēru molekulu sašķelšana īsākos fragmentos. Riepu pārstrādei izvēlētais katalizators nodrošinās, ka gala produkti ir ar paredzamām īpašībām, kuras nemainīsies no pārstrādātās izejvielas porcijas uz porciju.” Uzņēmuma pārstāve skaidro, ka plānotās pārstrādes iekārta maksimāli var pārstrādāt sešas tonnas izejvielu diennaktī jeb 2000-2800 tonnas riepu granulu un riepu gadā. D. Strode skaidro, ka, pārstrādājot riepas, plānots iegūt tikai produktus, kuriem ir plašas tālākās izmantošanas iespējas – pirolīzes sintētisko eļļu jeb sintētisko dīzeļdegvielu, tehnisko oglekli, metālisko kordu, kā arī pirolīzes gāzi – pēc sastāva līdzīgu dabasgāzei.

Uz bažām par riskiem, kas saistīti ar šādu pārstrādi, D. Strode skaidro: “Riepu pārstrādes process troksni ārpus telpām nerada. Gaisa piesārņojums no degvielas uzglabāšanas cisternām ir minimāls, turklāt iespējams tikai transporta autocisternu uzpildes laikā. Tā notiks ne biežāk kā reizi dienā. Gumijas sastāvā nav hlora un citu halogēnu, tādēļ bīstamo savienojumu – dioksīnu un furānu – rašanās un emisija gaisā nav iespējama pat teorētiski.

Būtiskākā izvēlētās jaunās tehnoloģijas atšķirība no klasiskajām ir tā, ka hermētiskajā reaktorā tiek uzturēts nedaudz pazemināts spiediens, kas nodrošina pret gāzveida produktu, tai skaitā arī smaku, izplūšanu no tā. Pārstrādē rodas smaka, kas atgādina karstas gumijas smaku, taču tā lielākos apjomos ārpus ražotnes teritorijas var izplatīties izņēmuma gadījumā. Ja šāda smaka būtu, visticamāk, tikai ražotnē, retos gadījumos – tuvākajā apkārtnē. Jāņem vērā, ka rūpnīcas atrašanās vieta ir pilsētas ZA pie pilsētas robežas, bet valdošie vēji Cēsīs ir D un DR, kas nozīmē, ka visi iespējamie izmeši ar vēju tiks virzīti laukā no pilsētas, to nešķērsojot.

Ražošanas ūdeņi notekūdeņos nenonāks, jo ūdens kondensāts no reaktora tiek novadīts atpakaļ reakcijas zonā atkārtotai izmantošanai. Patērētais daudzums būs samērā niecīgs, ap 20 litriem uz katru pārstrādāto tonnu. Grunts piesārņojums nav iespējams, jo ražotne, izejvielu un gala produktu glabāšana būtu angārā ar betona grīdu. Vides pārraudzības

valsts birojs ir norādījis, ka ražotnē nepieciešams rast risinājumu drošai ūdens savākšanai, ja notiktu ugunsgrēks un būtu nepieciešama dzēšana.”

Vēl, runājot par riskiem, D. Strode skaidro, ka uguns nelaimes rezultātā piesārņojums varētu rasties, tomēr šāda iespējamība esot maza: “Pirolīzes procesa uzraudzība tiks nodrošināta automātiski. Tāpat – noliktavas un ražošanas blokos tiktu izvietoti visi nepieciešamie aizsarglīdzekļi. Protams, uzņēmumā būtu arī signalizācija, kas laikus brīdinātu par problēmām. Tomēr pašā pārstrādes procesā nozīmīga uguns riska nav.

Otrs risks, kas teorētiski varētu notikt, ir noplūde no pirolīzes eļļas uzkrāšanas rezervuāriem. Šādā gadījumā drošības vannas tilpums uztvertu visu tvertnes tilpumu. Pretinfiltrācijas seguma laukums nodrošinātu grunts aizsardzību, bet neliela apjoma nolijuma savākšanai tiktu izmantots absorbents.

Riski, kā jau jebkurā ražošanā, pastāv, taču pirms pārstrādes uzsākšanas uzraugošās institūcijas prasa, lai ir paredzēts, kā šādus riskus novērst un kā rīkoties, ja notiek kāda avārijas situācija.”

D. Strode piebilst, ka pirms pāris gadiem Jelgavas tuvumā Emburgā darbu uzsāka līdzīga riepu pārstrādes ražotne: “Tās darbība nav radījusi nekādas problēmas, pašlaik uzņēmums plāno paplašināšanos.”

Apspriešana būs

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba uzsver, ka par riepu pārstrādes ieceri notiks sabiedriskā apspriešana, iedzīvotāji varēs uzzināt visu interesējošo un izteikt savu viedokli.

J. Goba pastāsta par sākumu: „Pērn vasarā Cēsu novada domē vērsās uzņēmēji, kuri izteica vēlēšanos Cēsīs izveidot riepu pārstrādes uzņēmumu. Uzņēmējus interesēja, vai Cēsīs ir vieta, kur ieceri varētu īstenot. Sākotnēji domes deputātu nostāja bija līdzīga tai, ko pašlaik izjūtam sabiedrībā – ideja par riepu pārstrādi nešķita saistoša, drīzāk pat biedējoša. Tomēr tika pieņemts lēmums, ka nav pareizi idejas saknes nocirst jau pašā sākumā, tādēļ uzklausījām uzņēmējus. Viņi izskaidroja pārstrādes specifiku, to, kas ir pirolīze, kādas tehnoloģijas tiktu izmantotas. 12 deputāti nobalsoja par iespējas došanu – tika noslēgts nomas priekšlīgums ar prasību pirms reālas darbības uzsākšanas un pirms jebkādiem būvniecības plāniem saņemt Valsts vides dienesta ekspertu izvērtējumu.” Zemes gabalu Cēsu rūpnieciskajā zonā, kur uzņēmēji iecerējuši veidot riepu pārstrādi, pašvaldība nodevusi priekšnomā, lai uzņēmēji Valsts vides dienestā varētu saņemt izvērtējumu, nepieciešamās atļaujas. Līgums stāsies spēkā vien tad, ja atļaujas tiks saņemtas un ja pašvaldībā tiks pieņemts galīgs lēmums par piekrišanu šāda uzņēmuma izveidei.

“Arī deputāti un visi, kas piedalījās tikšanās reizēs ar riepu pārstrādes uzņēmuma pārstāvjiem, saprot, ka riski pastāv. Taču drošība, ietekme uz vidi jāizvērtē ekspertiem,” skaidro J. Goba, piebilstot: „Cēsīs noteikti netiks pieļauta tāda uzņēmuma izveide, kas varētu kaitēt cilvēku veselībai un videi kopumā!”

Māra Majore – Linē