
Vēsturiskā Cēsu rajona novados oficiālu peldvietu gan nav, taču daudzo ezeru krastos netrūkst iedzīvotāju iecienītu vietu, kur atpūsties un peldēties. Pašvaldības savu iespēju robežās rūpējas par to labiekārtošanu, uzturēšanu, kopšanu, un dažviet arī iedzīvotāji nāk talkā ar saviem labajiem darbiem, savu iniciatīvu.
Šajā nedēļā cēsnieku un priekuliešu iecienītajā peldvietā pie Niniera ezera uzstādīti soliņi, atkritumu urnas. To Priekuļu novada pašvaldības finansētā projekta “Sabiedrība ar dvēseli 2016” ietvaros īstenoja “Māja kokos” sadarbībā ar domubiedru kopu “Neformāla Niniera iedzīvotāju grupa”.
Kā stāsta viens no projekta īstenotājiem Valdis Valainis, pašvaldība atbalstījusi viņu projektu, piešķirot 700 eiro. Par šo naudu iegādāti kokmateriāli. Solu, atkritumu urnu izgatavošanu veica “Māja kokos”, pārējie palīdzēja citos darbos – krāsoja, uzstādīja, veica citus darbus. Tagad ezera krastā peldētājus un atpūtniekus priecē pieci soli, pārsvarā divvietīgie, viens četrvietīgais. Tie uzstādīti pie katras peldētavas, lai cilvēkiem ir, kur nolikt drēbes, vai piesēst tiem, kuri ezera krastā vēlas vērot saulrietu. Uzstādītas arī sešas atkritumu urnas, vēl taps pāris solu pie ugunskura.
“Redzot, cik apmeklēta ir peldvieta, nolēmām dot savu ieguldījumu. Ceram uz cilvēku sapratni, ka viņi novērtēs mūsu darbu un solus varēs izmantot vēl ilgi. Protams, padomājām, lai tie būtu droši, tāpēc veidojām tos samērā masīvus, atradām arī veidu, kā nostiprināt. Jo bija bažas, ka kāds solus var iekārot un aizvest uz savu dārzu vai pagalmu,” stāsta V. Valainis.
Priekuļu novada pašvaldības projektu vadītāja Vineta Lapsele informē, ka šogad konkursam “Sabiedrība ar dvēseli” tika piešķirts finansējums 3500 eiro, katrs projekts varēja saņemt atbalstu līdz 700 eiro. Konkursa mērķis – veicināt Priekuļu novada iedzīvotāju atbildību par savu dzīves vidi un uzlabot dzīves kvalitāti novadā. V. Lapsele gan atzīst, ka šogad iedzīvotāju interese par konkursu nav bijusi liela, saņemti vien daži pieteikumi: “Cilvēki laikam īsti neizprot, ka konkurss izsludināts tieši viņu kopējām interesēm. Pērn tika iesniegts vairāk projektu, šogad atvēlētie līdzekļi pat palika pāri. Grūti teikt, kāpēc tā. Varbūt trūkst intereses, varbūt laika ieceres īstenošanai. Niniera projekts uzskatāmi parāda, kas tas nav nekas sarežģīts.”
Viņa norāda, ka šis projekts varētu kalpot par labu piemēru, ko var izdarīt, ja ir vēlēšanās. Nekas nav sarežģīti, ne uzrakstīt projektu, ne īstenot, vajadzīga tikai iedzīvotāju interese uzlabot apkārtni. Nepieciešamības gadījumā pašvaldības speciālisti visu izskaidros, pamācīs.
V. Lapsele skaidro, ka urnu iztukšošanu nodrošinās pašvaldība, kas regulāri kopj teritoriju ezera krastā: “Ceram, ka cilvēki novērtēs paveikto. Pērn pašvaldība uzstādīja tualeti, diemžēl kādam laikam ugunskuram pietrūka kurināmā, un no durvīm tika izlauzti dēļi. Ezera krastā apgrozās daudz cilvēku, un atrodas tādi, kuri uzskata, ka var darīt jebko. Būtu ļoti žēl, ja labiekārtojums tiktu izdemolēts. Varbūt tieši bailes, ka darbs tiks izpostīts, dažu attur no iesaistīšanās labiekārtošanas projektos.”
Viņa norāda, ka projektu konkursi paredzēti arī mazākām iniciatīvām. Pērn kādas daudzdzīvokļu mājas biedrība īstenojusi projektu, sakopjot mājas pagalmu un izveidojot bērniem jaunu rotaļu laukumu: “Nav jau tā, ka šai vietai jābūt ļoti publiskai, tai jābūt vietai, ko izmantos vairāki, un daudzdzīvokļu mājās iespējams daudz ko paveikt.”
Ezera krasta labiekārtošanu atzinīgi novērtē arī cilvēki. “Druva” jau saņēma vairākus tālruņa zvanus, apmeklētāji teica paldies par paveikto. Netālu dzīvojošā Inga pastāstīja, ka šis bijis ļoti patīkams pārsteigums: “Uz ezeru dodos gandrīz katru dienu, un tagad šī vieta kļuvusi vēl patīkamāka. Ērti soli, skaistas atkritumu urnas, viss, kā nākas. Cerams, ka citi arī to novērtēs un ezera krasts būs vēl sakoptāks un skaistāks.”
Pārgaujas novadā ar pašvaldības atbalstu vairākus labiekārtošanas projektus kopā ar domu biedriem realizējis kempinga “Apaļkalns” īpašnieks Juris Leimanis. Pirms diviem gadiem viņš saņēma pašvaldības atbalstu soliņu uzstādīšanai ap Raiskuma ezeru.
“Pielikām savu finansējumu, un tapa vienkārši, skaisti, bet izturīgi soliņi. Pirmā gada laikā neviens netika salauzts, tāpēc pērn tapa līdzīgs projekts, un soli ir arī Auciema ezera krastā. Šogad atbalstīts projekts par kartes uzstādīšanu Gaujas krastā, laivotāju apmetnē pie tilta, kurā būs norādīts, kas skatāms šajā pusē Gaujai. Aktīvi piedalos šādos projektos, jo tā ir laba iespēja labiekārtot apkārtni. Gribas ticēt, ka cilvēki to novērtē, jo viss ir saglabājies. Esmu saņēmis tikai pozitīvas atsauksmes par soliņiem. Pašvaldības projektu konkursi ir iespēja ikvienam. Dažbrīd cilvēki kritizē, ka pašvaldība nedara to vai to, bet arī paši nepakustina ne pirkstu, lai kaut ko darītu sabiedrības labā. Te var izteikt ideju, un, ja tā būs derīga daudziem, pašvaldība to atbalstīs,” saka J. Leimanis.