Vidzemes reģiona “Starta dienā” vairāk nekā simts interesentu varēja saņemt padomus un iedvesmu, kā sākt uzņēmējdarbību.

Finanšu institūcijas ALTUM un Ekonomikas ministrijas bezmaksas pasākums “Starta diena” jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem tiek rīkots, lai palīdzētu apzināt finansējuma pieejamību, kā arī iegūt priekšstatu par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. Klausītāji varēja uzzināt, kā plānot un finansēt savu ieceri, ko biznesam sniedz investora piesaiste, kā arī uzklausīt uzņēmēju pieredzes stāstus un padomus. Šķiet, tieši pieredzes stāsti bija visie­dvesmojošākie. Kāds klausītājs atzina, šādus stāstus vajadzētu dzirdēt vidusskolu jauniešiem, lai viņi saprastu, ka biznesa uzsākšana nav kaut kas neiespējams, bet katram paveicams, ja vien ir vēlme to darīt.

Pasākuma laikā varēja arī konsultēties ar banku, vairāku valsts iestāžu un atbalsta sniedzēju pārstāvjiem, uzzināt, kādu atbalstu var saņemt, sperot sākuma soļus biznesā.

ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla atzinīgi novērtēja vidzemnieku lielo interesi: “Mums svarīgi uzaicināt iesācējus, jaunos uzņēmējus, lai iedotu viņiem iespējami plašāku informāciju. Atnākušie var sastapt speciālistus no Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts darba inspekcijas, citām iestādēm, kurās ikdienā varbūt neiegriežas, bet arī tajās var iegūt informāciju, kas nepieciešama biznesa uzsākšanai.”

O.Untāla norāda, ka cilvēki arvien vairāk vēlas izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, to apliecina kaut vai tas, ka pērn Vidzemē finansēti simts projekti uzņēmējdarbības uzsākšanai. Gados jauni cilvēki atgriežas no ārzemēm vai no Rīgas pārceļas uz dzimtajām pilsētām, lai uzsāktu uzņēmējdarbību.

“Nekas nav neiespējams, galvenais, lai būtu vēlme to darīt, jo ir iespējams saņemt visplašāko atbalstu un palīdzību. Mēģinām iedrošināt spert pirmo soli. Atliek tikai formulēt ideju un darīt. Reģionos ir liels potenciāls uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc vēlamies, lai šādi pasākumi kalpo par iedvesmu arvien lielākai reģiona iedzīvotāju vēlmei kļūt par uzņēmējiem,” norādīja O. Untāla.

Jaunie uzņēmēji, kuri dalījās pieredzē, arī pauzēs labprāt stāstīja par apgūto, lai citiem nav no jauna “jādomā divritenis”. Inga Ērgle, kura no Rīgas pārcēlusies uz Smilteni un izveidojusi musli ražotni “InGo”, pastāstīja, ka, lai attīstītu ideju, pametusi darbu, kļuvusi par bezdarbnieci: “Dažkārt saka, ka vajag sākt biznesu līdztekus algotam darbam, jo tas nodrošina regulārus ienākumus, bet es tā nevarēju. Laikam ļoti ticēju savai idejai un sapratu, ka noteikti atradīšu veidu, kā pelnīt ar to, ko gribu darīt.”

O.Untāla arī norādīja, ka biznesā nav svarīga tikai nauda, bet arī emocijas. Tās gūtas no sportistu atsauksmēm, kas viņas ražotos batoniņus ņēmuši līdzi uz olimpiskajām spēlēm, norādot, ka tie ļoti noder treniņiem un sacensībām.
Jaunā uzņēmēja arī aicināja apdomāties, pirms sākt biznesu, vai ir skaidrs, ko vēlas tajā sasniegt: “Ne visiem jābūt uzņēmējiem, tāpēc vispirms jāsaprot, kāpēc to gribi. Ļoti svarīgi ir apzināties, ka kļūšana par uzņēmēju ir atbildība. Ne tikai pret uzņēmuma finansēm, klientiem, bet arī darbiniekiem, jo jādomā, kā viņiem samaksāt algu, kā sadarboties, jo labs darbinieks ir jānovērtē.”

Pieredzē dalījās arī Zane Magone no Limbažu novada Katvaru pagasta. Savulaik aizbraukusi strādāt uz Lielbritāniju, taču ģimenes apstākļu dēļ nācies atgriezties vecāku zemnieku saim­niecībā, lai turpinātu viņu iesākto.

“Vecākiem bija astoņas slaucamas govis, citi mājlopi. Kādus trīs mēnešus slaucu govis, līdz vienu rītu dabūju ar asti pa seju un sapratu, ka tas man neder, ka te nav nekāda biznesa. Vienu brīdi bija pat doma atgriezties Lielbritānijā. Bija ilgas pārdomas, kur es vēlos būt, kur jūtos laimīga. Nolēmu pamēģināt darīt to, ko vēlējos, man vienmēr patikuši zirgi, pie tiem esmu palikusi.” Savā zemnieku saimniecībā “Priedītes” Zane nodarbojas ar tūristu uzņemšanu, kļuvusi par pirmo īru tinkeru šķirnes zirgu audzētāju Baltijā. Zemniece arī norādīja, ka jaunajiem uzņēmējiem nevajadzētu baidīties no intervijām medijos, jo tā ir iespēja pastāstīt par sevi: “Daudzi domā, ko es runāšu, neko vēl neesmu sasniedzis, bet kā citādi lai jūs par sevi darāt zināmu. Ja jūs uzrunā, atsaucieties!”

Pasākuma gaitā jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem bija iespēja ne tikai noskaidrot informāciju par atbalsta iespējām, bet arī satikt līdzīgi domājošos, pārrunāt idejas, bet, galvenais, gūt pārliecību, ka viss iespējams, tikai jādara!
“Starta dienas” rīko visos Latvijas reģionos, pirmā notika marta sākumā Jēkabpilī, pēdēja noritēs maija beigās Rīgā. Cēsu “Starta diena” notika 26.aprīlī Priekuļos, viesnīcā “Tigra”.