Lasītāji interesējas, kā ziemas periodu aizvada melno gulbju pāris Katrīna un Grāfs, kuri siltajā sezonā dzīvo Maija parkā, kā arī baltais gulbis Maijs, kurš priecē Pils parkā. Tā kā iedzīvotāji pieraduši vasarās gulbjus pacienāt ar dažādiem zaļumiem, interesējas, vai arī ziemas periodā to ir iespējams darīt.

“Druva” viesojās zemnieku saim­niecībā “Kliģeni”, kur vienā puķu siltumnīcā daļa atvēlēta visiem trīs gulbjiem – vienā pusē dzīvojas Maijs, otrā Katrīna ar Grāfu. Tā kā ziemā putni pieraduši pie klusuma, jo pie tiem nāk tikai kopēja, tad svešinieku tuvošanās rada trauksmi, tāpēc arī mūs melnie putni sagaida ar skaļu klaigāšanu. Tomēr pēc brītiņa aprimstas un turpina kārtot spalvas, jo tikko paēduši un gatavojas pagulēt.

Dārzniece Indra Dzene, kura gādā par gulbjiem, un puķu siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško – Reķe teic, ka ziemā putnus nav vēlams traucēt, jo atšķirībā no parka, kur teritorija plaša, šeit vieta ierobežota, katrs svešinieks putniem raisa satraukumu, tāpēc, lai arī cilvēki interesējas, vai gulbjiem nevajadzētu ko atnest, ziemošanas laikā tas netiek praktizēts. I.Dzene teic: “Paldies cilvēkiem par rūpēm, bet putniem ir daudzveidīga pārtika, kā mēs sakām – septiņi ēdieni. Putni saņem graudus, burkānus, dažādu lapu salātus, diedzētus zaļumus, graudu maizīti, kas, ja putni visu neapēd, nākamajā dienā tiek atkal nomainīti un pasniegti svaigi. Arī vasarā putniem ir daudzveidīga ēdienkarte.”

Indra Dzene arī novērojusi, ka vasarā putni ir aktīvāki, bet ziemas periodā kļūst mierīgāki, vairāk guļ. Savukārt pēc ziemas, nokļūstot plašākās teritorijās, labprāt peldas un ēd ūdens augus, gliemezīšus. Dārzniece apstiprina, ka vasarā atkal cilvēki varēs nest salātus, pienenes, kas, lai gan gulbji ir nodrošināti ar barību, putniem ļoti garšo.

Siltumnīcā ieklāts segums, uz tā liek salmus, gulbjiem no salmiem izveidotas arī ligzdas, kur, ja vēlas, var iekārtoties, melno gulbju pāris arī perēt. Ir bijuši gadi, kad gulbji perējuši divas reizes. Ir nelieli ūdens baseiniņi – Katrīna visu mūsu viesošanās laiku uzturējās baseinā, Grāfs gan pucēja spalvas, gan pievienojās Katrīnai, gan demonstrēja, kā ēd graudus. Baltais gulbis visu sarunas laiku bužināja un piekārtoja spalvas. Ūdens un salmi regulāri tiek mainīti. Inese Raubiško – Reķe skaidro, ka siltumnīcā raisās pavasara puķes, telpās ir no plus trīs līdz pat plus deviņiem grādiem silts.

Lai pārliecinātos par gulbju veselību, putnus gan pirms ziemas perioda, gan pēc tā apskata veterinārārste. Ja kopējai rodas bažas par gulbju veselību, veterinārārste ierodas arī ziemā. Rudenī putniem iespējami ilgi ļauj dzīvot parkā, tomēr, kad tiek solīts sals, gulbjus pārved uz ziemošanas vietu. Šogad gan solītais aukstums tā arī nepienāca. Savukārt pavasarī putni dīķos atgriežas marta beigās, aprīļa sākumā, kad laika apstākļi stabilizējas un vairs nav gaidāms sals. Uzturēšanos ziemas mītnē nosaka vēl viens faktors – ierobežojumi putnu gripas dēļ. Gulbjus dīķos ielaiž, kad vairs nepastāv draudi saslimt ar šo infekcijas slimību.

Baltais gulbis jau sasniedzis cienījamu vecumu, bet staltā putna rosīšanās neļauj to apjaust. Maiju 2007. gadā Cēsīm uzdāvināja zemnieks no Viļānu puses, kas pa ziemu bija rūpējies par gulbja savainoto spārnu. Tā kā sākotnēji domāja, ka baltais gulbis ir sieviešu pārstāvis, tam tika dots vārds Maija. Tikai pēc laika vetārsts atklāja putna īsto dzimumu. Tagad jau ilgāku laiku Maijs cilvēkus Pils parkā priecē viens pats. Katrīna un Grāfs Maija parka apmeklētājus vasarā priecēs jau piekto gadu. Pirms viņiem šai parkā dzīvoja Odīlija un Zigfrīds.