
Laukos rit pavasara un vasaras darbu cēliens, kad daudzās saimniecībās trūkst papildu darbaroku. Zemnieki atzīst, ka atrast labu strādnieku ir tikpat kā neiespējami. Arī vēsturiskā Cēsu rajona novados vairāki lauksaimnieki meklē darbiniekus, taču atrast strādātgribētājus, tostarp traktoristus, nemaz nav vienkārši.
Starp sludinājumiem internetā nesen bija atrodams arī Vecpiebalgas novada
Taurenes pagasta SIA “Pakalni 2012” darba piedāvājums, tika meklēts traktorists. Viņa darba pienākumos ietilptu arī lopu kopšana un barošana, kā arī izpratne par traktortehniku un remontiem. “Nevaram runāt, ka Latvijā būtu bezdarbs. Tā tiešām ir problēma – nav, kas strādā. Taurenē centrā nu jau kādu pusgadu stāv sludinājums, ka zāģētavā tiek meklēti strādnieki, laikam tiešām neviens nezvana. Nu jau vairākas nedēļas meklēju strādnieku. Principā var teikt, ka nav atsaucības. It kā bija viens kandidāts, kas piezvanīja, sarunājām tikšanos, bet pagaidām tā vēl nav notikusi. Izskatījām arī tos sludinājumus, kuros cilvēki piesakās darba meklējumiem, arī tur neko neatradām. Visu laiku iztikām bez strādniekiem, taču tagad vajadzētu palīgu. Pašiem arī veselības problēmas, tādēļ būtu priecīgi, ja izdotos atrast tiešām labu strādnieku. Arī tad, ja kādu izdosies atrast, jāpaiet laikam, lai saprastu, ir vai nav darītājs,” norāda Inārs Zaķis no “Pakalni 2012” un saka, ja gadījumā izdotos atrast uzticamu darbinieku ar augstu atbildības sajūtu, tad, visticamāk, darbavieta saimniecībā viņam tiktu nodrošināta ne tikai sezonas laikā, bet visam gadam.
Zinot, ka atrast strādnieku no tuvākās apkārtnes nav vienkārši, lielākā daļa darba devēju ir padomājuši arī par to, lai strādniekus būtu kur izmitināt. “Dzīvesvietu varam nodrošināt, atkarībā no kuras vietas cilvēks ierodas,” piekodina I.Zaķis.
Aptuveni tajā pašā laikā sludinājumu ievietojis Modris Liepiņš no SIA “Liepas M” saimniecības, kas arī atrodas Taurenes pusē. Darba piedāvājums ir palīgstrādniekam un traktoristam. Pienākumos būtu dažāda veida darbi, tostarp vasarā lopbarības gatavošanā. Saimnieks sludinājumā arī norādījis – piedzīvojumu meklētājus un dzērājus lūgums neatsaukties. Jo ne viens vien zemnieks zina, ka tie vīri, kas vēl nav atraduši pastāvīgu darbu pie saimniekiem, lielākoties dod priekšroku pudeles sabiedrībai un iztiek ar pašvaldības sniegtajiem pabalstiem. “Kāds jau piezvana, painteresējas, bet par lielu interesi to nevarētu nosaukt, no trīsarpus tūkstošiem, kas uz sludinājuma “uzklikšķinājuši”, labi, ja kādi desmit piezvanīja. Tiesa, vienu strādnieku gan dabūju, tad jau redzēs, kā viņam ies, un ceru, ka tuvākajā laikā vēl kāds būs gatavs nākt strādāt. Nopelnīt var normāli, vajag tikai vēlēšanos strādāt,” izsakās M.Liepiņš un turpina: “Tos, kas grib nopelnīt “melno” naudu – grib saņemt uz rokas un negrib strādāt oficiāli -, uzreiz atsijāju, tāpat negribu ņemt darbā pavisam jaunos, kas paši nesaprot, ko grib. Ar tiem man jau bijusi liela pieredze, un ne tā labākā. Starp tiem pārsvarā ir “staigātāji”, kas meklē, kur nu būs labāk. Ja cilvēks atnāk un pasaka, ka gada laikā pabijis pie vairāk nekā 20 saimniekiem, vai tas ir nopietni? Tādēļ kā kandidātus sāku izskatīt tikai tos, kas vecāki par 30 gadiem, tiem lielāka atbildības sajūta. Turklāt tagad arī zemnieki skatās, lai cilvēkam, kas nāk strādāt, būtu vidējā izglītība, jo atnāk tādi “kadri”, kas nezina, no kura gala ķerties klāt dotajam uzdevumam, jo nav pat minimālu zināšanu. Tai obligāti
nav jābūt profesionālajai izglītībai. Tāpat ir tādi, kas mēnesi nostrādā, un tad šķiramies, protams, dzeršanas pēc.”
Līdzīgas problēmas arī Cēsu novada Vaives pagasta zemnieku saimniecībai “Atpūtas”, ik pa laikam ir aktuāla divu darbinieku atrašana.
“Piemēram, sezonas laikā ir vajadzīgi četri traktoristi, bet lauku darbiem atrast cilvēku, kas strādā un nelieto alkoholu, ir pietiekami grūti. Neesam vienīgie, kas meklē darbarokas. Būsim godīgi, sociālais slānis – slaucēji un traktoristi – ir nodzēries. Jo kas notiek? Traktoristam, kurš ir pieķerts dzērumā, tiek atņemtas tiesības. Pēdējos piecos gados traktoristi, kas interesējas par darbu, visi ir bez tehnikas vadīšanas tiesībām. Zemnieks jau var viņu paņemt darbā, bet tikai uz savu atbildību, jo, tiklīdz šāds strādnieks parādās uz ceļa, tā saimniekam jāmaksā sods. Protams, lielākā daļa neies riskēt ar šādiem strādniekiem. Bet, kas attiecas uz slaucējām, nav vairs tie laiki, kas agrāk, kad piens bija jāslauc spainī, tagad daudzās fermās ir slaukšanas zāles, jāprot apieties ar automātiskām iekārtām,” norāda “Atpūtu” saimnieks Māris Āboliņš, kurš pats saskāries ar problēmu, ka darbā atnāk cilvēks, kurš apgalvo, ka viņam ir traktortehnikas vadītāja apliecība, taču, pārbaudot informāciju CSDD, atklājas, ka cilvēks ir melojis, līdz ar to viņam legāls darbs iet secen.
“Starp darba meklētājiem ir tādi, kas atbrauc no ārzemēm, kur arī nav strādājuši legāli, turklāt arī bez traktora vadīšanas tiesībām. Protams, esmu spiests viņu atlaist, jāmeklē tāds variants, kur cilvēks var uzrādīt dokumentu. Ja kādu pieņemu darbā, tad tam jābūt cilvēkam, kurš var strādāt oficiāli,” nosaka M.Āboliņš un piebilst, ka strādnieku meklēšanā viņš ir pietiekami uzstājīgs, regulāri liekot sludinājumus gan laikrakstā, gan internetā. “Sāku meklēt strādniekus laikus. Jau vairākkārt esmu licis sludinājumu laikrakstā. Rēķinos, ja cilvēks vienu vai otru reizi neizlasa avīzi, varbūt ar trešo reizi tomēr pamanīs,” tā M.Āboliņš.
Ilze Fedotova