Gatavie griķu riekstiņi laukus iekrāso brūnganus. Pēc salnām ir īstais laiks kulšanai. “Raža nokulta. Tagad tiek žāvēta, lobīta,” pastāsta raiskumietis Gints Raiska, kurš kā individuālais komersants “GRG FOOD” loba gan tēva saimniecībā “Munduri” izaudzētos griķus, gan sniedz pakalpojumus citiem. Gints pastāsta, ka šogad griķi auguši 40 hektāros un novāktas ap 50 tonnas graudu. “Raža lielāka nekā pērn,” viņš uzsver, atzīstot, ka tagad svarīgi izaudzēto pārdot. “Tirgus ir ļoti mainīgs. Lai gan Latvijā izaudzē mazāk, nekā patērē, kopējā tirgū arī mūs skar citur izaudzētās ražas un cenas,” pastāsta raiskumietis un uzsver, ka tirgus iespējas ir, katram tās jāmeklē.

Drabešu pagasta zemnieku saim­niecībā “Kalna Smīdes 1” griķi izauguši 42 hektāros. Saim­nieks Jānis Sietiņsons pastāsta, ka citus gadus bijis ap simts hektāru, bet to, cik daudz sēt, regulē tirgus. “Kalna Smīdēs 1” griķus audzē jau no 90.gadu sākuma. Pēdējos 20 gados tie ir viena no graudaugu un nektāraugu kultūrām, kas aug saimniecības 400 hektāros. Sākumā griķus audzēja kā nek­tāraugu bitēm, tāpat arī facēliju, balto amoliņu.

J.Sietiņsona saimniecība ir viena no pirmajām sēklaudzēšanas saimniecībām šaipusē. Tagad tā bioloģiskajām saimniecībām piedāvā griķu, rudzu, auzu, zirņu, facēlijas, amoliņa sēklu. “Saimnie­kojot bioloģiski, ir svarīgi domāt, kā ielabot augsni, pabarot augus. Griķi ir vieni no tiem, kas bagātina augsni,” skaidro saimnieks un piebilst: “Ja neizdodas izaudzēt sēklu, jo sertifikācijā kvalitātes prasības tikpat augstas kā konvencionālajā lauksaimniecībā, tad pārdodam pārtikai.”

J.Sietiņsons atzīst, ka tirgus gan Latvijā, gan visā Eiropā ir ļoti mainīgs un tas nemotivē audzēt griķus. “Šogad griķu platības ir krietni mazākas. Pēdējos gados Eiropas Savienībā arvien vairāk ienāk graudaugi no Ukrainas, Krievijas. Arī patērētāji nemaina paradumus un tāpēc, ka kāda produkta tirgū vairāk, nesāk to vairāk ēst. Konkurencē cenas samazinās. Ar to ražotājam jārēķinās, patlaban pieprasījums ir mazs,” skaidro griķu audzētājs un uzsver, ka daudziem zemniekiem vēl glabāšanā ir iepriekšējo gadu ražas krājumi. Lietuvā ir reģioni, kur daudz audzē griķus, arī Igaunijā ir audzētāji.

Jaunais zemnieks, saimniecības ražošanas vadītājs Uģis Vī­tiņš atzīst: “Kad ienācu lauksaimniecībā, nesapratu, kā var būt tā, ka izaudzē,bet nav, kur pārdot. Ir jāizsver, ko un kāpēc audzēt. Lauk­saimniecību redzu kā biznesu, kurā var pelnīt.” Jānis piebilst, ka šodien zemniekam jādomā, nevis kā izaudzēt, pārstrādāt, bet kā pārdot. Viņš arī piebilst, ka, gadiem strādājot bioloģiskajā lauksaimniecībā, zina, cik grūti izpildīt prasības, un brīžam rodas šau­bas, vai Ukrainā un Krievijā tiešām tās ievēro.

Drabešu pagasta saimniecība piedāvā Latvijā vēl maz pazīstamos zaļos griķus. Lobīšanā neizmanto tvaiku, graudi tiek lobīti mehāniski. Ir atrasts sadarbības partneris Igaunijā, kas Latvijā bioloģiski audzētos griķus izloba.

“Latvijā neizdevās atrast, jo ir tikai pāris uzņēmēju, kas nodarbojas ar bioloģiski audzētu griķu apstrādi, viņi nav ieinteresēti sadarboties. Toties griķus tīrām un kaltējam “Priekuļu rapsī”, ar ko izveidojusies laba sadarbība,” pastāsta U.Vītiņš.

Gan J.Sietiņsons, gan U.Vītiņš uzsver, ka diemžēl daudzi nezina par zaļajiem griķiem, patērētāji ir jāizglīto. “Skandināvijas valstīs ir grūti nopirkt brūnus griķus, jo lielākoties ir zaļie. Esmu pārliecināts, ka zaļie griķi – tā ir nākotne,” teic J.Sietiņsons un ar gandarījumu pastāsta, ka izstādē “Riga food” bijusi liela interese un Valmierā restorānu nedēļā var nogaršot Drabešu pagastā audzētos zaļos griķus.

“Sekojam līdzi sinoptiķu prognozēm, lai varētu kult. Trijās dienās to var izdarīt,” saka U.Vītiņš. Cik hektāros pavasarī tiks sēti griķi, zemnieki atturas prognozēt. Viss atkarīgs no tirgus.

Šopavasar griķus nesēja Liepas pagasta saimniecībā “Mētras” . “Griķus sēju ik pa pāris gadiem. Tirgus ir mainīgs. Daudz kas atkarīgs no tā, cik ieved. Jārēķinās, ka griķi ir vēlā kultūra – vēlu sēj un vēlu novāc. Tā kā šogad audzēju pupas un zirņauzas, varētu būt sarežģīti reizē novākt trīs vēlās kultūras,” pastāsta zemniece Sarmīte Orehova. Viņa atklāj, ka šoruden maz zemnieku izmanto “Mētru” kaltes pakalpojumu – griķu tīrīšanu, žāvēšanu un lobīšanu. “Simtos hektāru to vairs neaudzē. Tā bija pirms dažiem gadiem,” saka S.Orehova.

Pēc Statistikas pārvaldes datiem pērn griķu sējumi Latvijā aizņēma 27,9 tūkstošus hektāru, bet pirms gada 30,9 tūkstošus hektāru. 2017.gadā Latvijā novāca 17,1 tūkstoti tonnu griķu, pērn 25,3 tūkstošus. Arī vidējā ražība pērn bija krietni lielāka – 9,7 centneri no hektāra, bet pirms gada – 5,5.