Biedrība “Lauksaimnieku apvienība” sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi Valmierā rīkoja lauksaimniecības darbu vakanču tirgu reģionālo akciju “Darbs laukos!”. Tās mērķis ir piedāvāt aktuālās vakances dažādās profesionālās darbības jomās, veicināt sadarbību ar uzņēmumiem un palīdzēt darba devējiem atrast darbinieku un darba vietu  bezdarbniekiem.

Tuvojoties nozīmētajam laikam, viens pēc otra ierodas deviņi uzņēmēji, bet pie durvīm nepacietīgi drūzmējas viņu potenciālie darbinieki. Apmēram 50 cilvēku no tuvākiem un tālākiem novadiem cer atrast darbu pie kārtīga un godīga saimnieka. Viņu stāsti galvenajās vadlīnijās sakrīt, un to scenārijs līdzīgs kā Līgai Jočei: “Gribu un varu strādāt, bet viss, ko man piedāvā, atrodas pārāk tālu no manas dzīves vietas. Jābraukā. Jādomā par palikšanas iespējam svešā vietā. Nezinu!” Ieradusies arī Natālija Kraučenko no kaimiņu novada. Viņai piezvanīja no sociālā dienesta un pateica, ka noteikti jāpiedalās akcijā, varbūt paveikšoties, bet nekā: “Mani darbs nebiedē. Esmu četru bērnu māmiņa. Jaunākajam nupat palika gads un seši mēneši. Bērnu dēļ nevaru strādāt citā pilsētā. Arī maiņas darbs man nav pa spēkam. Pēc izglītības esmu pavāra palīgs. Minimālā alga uz rokas mums ģimenes budžetā būtu nozīmīgs ieguvums vieglākiem dzīves apstākļiem, bet pagaidām nesokas ar darba atrašanu.”

Kā sarunā pastāstīja NVA darba tirgus nodaļas vadītāja Andra Dietlava, pateicoties šādai akcijai, kas jau notikusi gan Kuldīgā, gan Dobelē, cilvēkiem ir izdevies atrast kopīgu valodu un rast sadarbības iespējas ar tuvējiem lauksaimniekiem. Tomēr arī darba devēju prasības ir atšķirīgas: ”Vieni meklē palīgstrādniekus un paši ir gatavi apmācīt, citi atzīst, ka viņa saimniecībā iegādāta dārga tehnika, tāpēc meklē cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju.” Vislielākās bažas saimniekiem sagādā strādnieki, kuri mīl grādīgos dzērienus. Tāpēc šāda klātienes tikšanās abpusēji ir izdevība – redzēt, kāds ir cilvēks, kurš rakstījis pieteikumu, un kāda ir uzņēmēja izturēšanās pret potenciālo darba ņēmēju.

Uzņēmēju vidū atrodams Uģis Pīrs no Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta zemnieku saimniecības “Zosēnu zeme”. Uģis nodarbojas ar stādu audzēšanu. Viņa saimniecībā jau ir viens nodarbināts cilvēks, bet darbu ir tik daudz, ka noderētu vēl kādas palīdzīgas rokas: “Meklēju cilvēku, kurš ir uzcītīgs, rūpīgs, apņēmīgs, ar vēlmi strādāt. Lieliski, ja viņam patiktu dārza darbi – stādīt, pļaut, ravēt un laistīt. Mēs plānojam veidot Vidzemē lielāko ceriņu parku, tāpēc meklēju palīgu – domātāju. Cilvēku, kurš domā plaši, ar vērienu un ilgtermiņā.” Saimnieks gan atzīst, ka darbs ir sezonāls un pagaidām jālauza galva, ko darīt ziemas mēnešos, taču darba sezonā palīgam tiktu piedāvāta gan gultas vieta, gan ēšana, gan atbilstoša samaksa. Dace Baikova no z/s “Dimanti” arī uzsver alkoholisma problēmas, bet saka, ka cilvēki no darba nebaidās: “Vislielākā problēma ir alkohols. Atbrauc bez jebkādiem līdzekļiem, saņem savu pirmo naudiņu un pazūd. Mēs jau gribam parādīt, ka var arī laukos dzīvot un nopelnīt. Nav viss tikai smirdīgs un smags, ir arī skaistais un labais.”

Cilvēku atsaucība saglabājas, un to pierādījušas iepriekš notikušās akcijas Kuldīgā un Dobelē. Ļaudis daudz labprātāk meklē pastāvīgas darba vietas, bet mazāk sezonas darbus, tomēr daļa atzīst, ka tas vienalga ir labāk, nekā sēdēt mājās. Andra Spurdziņa, NVA Valmieras filiāles vadītāja, piebilst: “Cilvēki reaģēja dažādi, grūti pagaidām spriest par atsaucību. Ir vasara.” Ņemot vērā arī lielo pieprasījumu pēc sezonas darbiniekiem, nākamā šāda lauksaimniecības darbu vakanču akcija varētu būt 2016. gada pavasarī Latgales pusē.