Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālā nodaļa saņēma ziņu, ka pie Āraišu baznīcas tiek rakts un mētājas kauli.

“Inspektors tūlīt aizbrauca. Diemžēl ziņa izrādījās patiesa,” stāsta Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore Ilze Liekniņa. Cilvēku kauli bija izkaisīti visā būvdarbu teritorijā. Vēlāk tie savākti astoņos maisos.

“Valsts aizsargājamajā kultūras piemineklī “Āraišu viduslaiku kapsēta” veikta saimnieciskā darbība – ar smago tehniku izlīdzināta zemes virskārta baznīcas tiešā tuvumā. To, ka pie baznīcas kapsēta, visi taču zina, turklāt draudzei ir nosūtīti norādījumi par valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu,” saka galvenā valsts inspektore Ilze Liekniņa un uzsver, ka šiem darbiem saskaņā ar inspekcijas izsniegtās atļaujas nosacījumiem bija jānotiek arheologa uzraudzībā.

Āraišu draudze īsteno baznīcas kompleksa glābšanas programmu, nupat pabeigta dievnama fasādes, logu un durvju atjaunošana. “Gribējām arī sakārtot ēkas hidroizolāciju, lai baznīcas mūri nav slapji, jo grīda bija zemāk nekā zeme pie mūriem,” stāsta draudzes mācītājs Ainis Ozoliņš. Viņš atzīst, ka situācija izveidojusies muļķīga. “Mēs jau īsti neko nerakām, tikai gribējām nolīdzināt velēnu. Sapratām, ja to dara līdz 30 centimetru dziļumam, tad arheoloģiskā uzraudzība nav nepieciešama. Kauli tika savākti, salikti maisos, pēc tam gribējām noturēt svētbrīdi un cienīgi pārapbedīt,” skaidro Ainis Ozoliņš un atzīst, ka tagad saprot – tiklīdz tika atrasti kauli, bija jāaicina arheologs. Mācītājs pastāsta, ka, līdzinot velēnu, nav atraktas apbedījuma vietas, bet tikai kauli. Ļoti iespējams, ka kādreiz tie glabājušies zem baznīcas, bet, mainot grīdu, pa logu izmesti un virsū uzbērta zeme.

Inspekcija baznīcas apkārtnes labiekārtošanas darbus pārtrauca. “Ir jāuzaicina arheologs, antropologs, kurš kaulus novērtēs, un tad šī vieta jāsakārto. Draudze nosacījumus apsolījusies izpildīt,” skaidro Ilze Liekniņa. Draudzei noformēts administratīvais akts par pārkāpumiem, būs jāmaksā sods. “Esam vainīgi, iznācis muļķīgs pārpratums,” atzīst mācītājs un pastāsta, ka arheologs ir jau sarunāts un viss tiks izdarīts, kā nākas. Nodaļas inspektors Arsenijs Šenroks pēc Āraišu baznīcas viduslaiku kapsētas apsekošanas atzina: “Āraišu baznīca ir viena no senākajām baznīcām Latvijas teritorijā, kā zināms, viduslaikos draudzei piederīgos kristiešus apglabāja teritorijā ap baznīcu. Kaulu savākšana maisos un “svētbrīži” Āraišu baznīcas vēsturi neatjaunos – vērtīgā informācija par Āraišu viduslaiku iedzīvotāju apbedīšanas tradīcijām, kapsētas izmantošanas intensitāti, kā arī antropoloģiskās liecības ir zudušas uz visiem laikiem.”

Draudze ar inspekciju bija saskaņojusi baznīcas fasādes, logu un durvju atjaunošanu. Saņemts atzinums, ka viss paveikts godam.
“Šāda situācija nebūtu, ja aprunātos inspekcijā. Tie, kuru īpašumā ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, labi zina noteikto kārtību. Bijušajā Cēsu rajonā šāds gadījums ir pirmais, kad tiek rakts vietā, kur ir viduslaiku kapsēta. Pēc arheologa un antropologa atzinuma varēs vērtēt nodarījuma apmēru,” saka galvenā valsts inspektore.

Diemžēl draudzei un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai šī nav pirmā reize, kad tiek runāts par viduslaiku kapsētu. Pirms vairākiem gadiem draudze vietā, kur ir kapsēta, iestādīja augļu dārzu. Lai gan kādreiz tur dārzs bijis, iecerētais darbs bija jāsaskaņo. Pie baznīcas tagad aug vairāki desmiti jauno ābelīšu, bumbieru, ķiršu.

Pēdējos gados daudz izdarīts, lai saglābtu baznīcu, kuras vēsture sākusies 1225.gadā. Mērķtiecīgi strādājot, dievnams savu kārtējo jubileju – 790. gadskārtu – augusta sākumā sagaidīs skaisti saposts.

*Senajā zīmējumā: J.Kr.Broce 18.gs beigās zīmējis Āraišu baznīcu, kur iezīmēta arī kapsētas vieta (Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. — Zinātne: Rīga, 2002.).