Ziņas

Sabiedrība

Grib pie mājas ābeli vai ķirsi

Gan ziedēs, gan būs skaistas ogas. Cēsnieks Teodors Ostrovskis A.Grosa audzētavas piedāvājumā meklēja saldos ķiršus.Foto: Marta Martinsone

Stādīšanas laiks ir sācies. Par to var pārliecināties tirdziņos un stādaudzētavās, arī lielveikalos, kur pircēji cilā kastītes gan ar rožu un ceriņu stādiem, gan kādu augļu kociņu. “Latvieši vienmēr stādīs ābeles un tām blakus kādus ogu krūmus, gribas taču arī ķiršus – un top dārzs,” saka Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas strādniece Dzintra Jurēvica. Viņa jau daudzus gadus brauc uz Cēsīm tirgot Pūrē izaudzētos augļu kokus un ogu krūmus, kā arī zemeņu un pat rabarberu stādus. “Ir tādi, kurus vienmēr interesē jaunumi, jo gribas dārzā dažādību, bet nekad nevar zināt, kurai šķirnei un kad būs pieprasījums. Pērn vai katrs otrais gribēja nopirkt ābeles `Adele` un `Ance`, šogad stādi ir, bet pircēju maz. Pamazām tiek iepazītas jaunākās ābeļu šķirnes `Dace`, `Edīte`un `Gita`,” pastāsta Dzintra Jurēvica un atklāj, ka citur Latvijā retais pircis upenes un avenes, Cēsu tirgū tās bijušas teju uz izķeršanu.

Mūsu pusē Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā audzētie stādi gadiem ir cieņā un atzīti. Pēdējos gados līdztekus ir arī citi kvalitatīvi piedāvājumi, kuriem arī pircēju netrūkst.

Andra Grosa stādaudzētava uz tirgu bija atvedusi ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu, upeņu, jāņogu, ērkšķogu, dažādu aveņu, aroniju, bezērkšķu krūmcidoniju, aliču, dārza pīlādžu stādus.

“Stāda visu, katram savas intereses. Ābeles lielākoties izvēlas puspunduru, komercdārziem piemērotākas ir pundurābeles, bet ir cilvēki, kuri pie mājas vēlas skaistu, lielu ābeli,” saka Andris Gross un pastāsta, ka audzētavā pavairo tikai pārbaudītas šķirnes. “Visi taču grib, lai nav daudz jāstrādā – iestāda un novāc ražu. Slimību uzņēmīgas šķirnes nepavairojam. Piemēram, ābeli `Lobo`, kurai ir ļoti garšīgi āboli, toties koks slimo ar kraupi. Ir līdzīgi un tikpat garšīgi āboli, labāk audzēt tos,” domās dalās Andris Gross, piebilstot, ka tirgošanai uz Cēsīm ved Vidzemei piemērotas šķirnes. Stādaudzētava atrodas pie Jelgavas, bet, uzsver Andris Gross, augļu koka vai krūma klimatiskā piemērotība atkarīga no šķirnes. Mazs stāds ātri ieaugas, pierod.

Pa gadiem mainās interese par ogu krūmiem. Kā atzīst Andris Gross, tagad, šķiet, ka krūmmellenes tie, kuri gribējuši, sastādījuši. Jāņogu jaunās šķirnes nav tik skābas, un pa krūmam daudzi iestāda, tāpat ērkšķogas. Šopavasar daudzi pērk cidonijas. “Daudzi gatavo sukādes, un cidonijas tām ir ļoti piemērotas. Populārs ir arī cidoniju sīrups,” paskaidro Andris Gross, piebilstot, ka stādaudzētavai svarīgākais ir klientu uzticība, bet to var iegūt ar laiku. “Galvenais izstāstīt gan par šķirnēm, gan kā iestādīt, kādu labāk neizvēlēties. Ir pircēji, kuri vēlas tikai konkrētu šķirni un nekādi argumenti neder, ir tādi, kuri labprāt uzklausa un prasa, kā labāk darīt, grib kaut ko pamēģināt,” domās dalās Andris Gross un uzsver, ka katru pavasari Latvijā tiek iestādīts tūkstošiem ābeļu un citu augļu koku, jo kāds nav izturējis ziemu, kāds novecojis, jo, piemēram, puspundurābele ražo apmēram 20 gadus.
Cēsnieks Teodors Ostrovskis tirgū interesējās par saldo ķirsi. “Gribas iestādīt pie mājas,” viņš bilda.

Priekulietis Miķelis Zeme, kurš pats arī audzē augļu koku stādus, bija nopircis aprikozi. “Pirms pāris gadiem nopirkām parasto, tā var būt sēklaudzis, un, lai apputeksnētos, vajag otru blakus. Man ieteica, kuru pirkt, nopirku. Pagaidām par aprikozēm neko nezinu, jālasa. Pirms 20 gadiem iestādījām, izsala, jācer, ka šoreiz tā nebūs,” pastāstīja Miķelis Zeme. Viņš arī atzīst, ka ne viss aug katrā dārzā, ar to jārēķinās. “No mana dārza visvairāk cilvēkus interesē saldie ķirši, kurus audzēju uz pundurkoka. Pret ābelēm katram savas prasības, viens grib ēst vasarā, cits likt pagrabā vai spiest sulu. Tāpēc jau arī ir tik daudz dažādu šķirņu,” saka priekulietis.

Miķelis Zeme gan atzīst, ka vairākkārt dzirdējis – cilvēki izvēlas pirkt augļu kokus un krūmus lielveikalā, jo tur lētāk. Vienam ieaugas, citam ne.