Ziņas

Sabiedrība

Grib kļūt par labiem pavāriem

Meistarklase kopā ar šefpavāru. Priekuļu tehnikuma 2. kursa ēdināšanas pakalpojuma specialitātes audzēkņi kopā ar šefpavāru Kristapu Sīli gatavoja un degustēja daudzveidīgus ēdienus.Foto: Liene Lote Grizāne

Priekuļu tehnikuma 2. kursa ēdināšanas pakalpojuma speciālisti tikās ar Rīgas restorāna Steiku Haoss / KID* šefpavāru Kristapu Sīli, lai no viņa mācītos praktiskās ēdiena gatavošanas iemaņas. Priekuļu tehnikuma ēdienu gatavošanas pasniedzēja Dace Stīpniece “Druvai” norādīja, ka tehnikumā tiek organizēta pirmā meistarklase kopā ar šefpavāru, turklāt skolas bijušo audzēkni.

“Mums ir liela laboratorija, ir iekārtota speciāla demonstrēšanas klase, labas virtuves iekārtas, un vienmēr esam vēlējušies pie mums ciemos aicināt mūsu skolas absolventus, no kuriem daudzi jau kļuvuši par izciliem šefpavāriem. Viņi šādās meistarklasēs gatavo, demonstrē, bet audzēkņi skatās un mācās,” stāsta D. Stīpniece. Kristaps Sīlis bija ieradies kopā ar diviem palīgiem un demonstrēja audzēkņiem dažādu ēdienu gatavošanu, stāstot par pavāra darbu un savu pieredzi.

Kristaps Sīlis “Druvai” norādīja, ka viņam ir prieks atgriezties savā skolā, satikt savus skolotājus un dalīties pieredzē ar jauniešiem.

“Pats gan šo programmu beidzu Jāņmuižā, šodien viesojos Priekuļos, taču esmu gandarīts, ka skolā ir iegādāts ļoti labs aprīkojums un šī skolas virtuve nav sliktāka par restorānu virtuvēm Rīgā. Uzskatu, ka tas vien jauniešiem jānovērtē,” saka šefpavārs un atklāj, ka jau pēc 9. klases absolvēšanas zinājis, ka vēlas mācīties par pavāru. Taču galveno stimulu 4. kursā devusi prakse, kad viņš nokļuvis Dikļu pils restorānā pie šefpavāra Valtera Zirdziņa.

“Tur redzētais atšķīrās no manas iepriekšējās pieredzes. Tas bija kaut kas cits un labāks. Jau toreiz sapratu, ka nākotnē strādāšu kādā labā restorānā. Un laikam jau tieši prakse lielā mērā ir noteicošais šiem jauniešiem, jo viņiem ir jāparāda, ka mēdz būt kaut kas vairāk par vienkāršu kafejnīcu. Ir jāredz, ka var būt citādi. Nereti saka, ka šefpavāri virtuvē nodarbojas ar mākslu, un tas jauniešiem ir jāsaprot, ka arī tā var strādāt,” saka K. Sīlis. Viņš uzsver, ka šādu meistarklašu organizēšana skolā ir lielisks veids parādīt jauniešiem to, kā strādā šefpavāri un ko visu var dzīvē sasniegt.

“Es strādāju 28 līdz 30 dienas mēnesī. Jā, tas ir teju bez brīvdienām, bet es par to nesūdzos. Uz darbu ir jāiet ar prieku un gandarījumu, tad arī nebūs jāskaita darba dienas,” smejot saka K. Sīlis. Viņš bilst, ka viņam darbs ir hobijs un prieks. Tāpat Kristaps Sīlis vērtē, ka arī restorānam mūsdienās ir cita loma. Un svarīgi, ka restorānos ēdiens tiek gatavots no svaigiem produktiem.

2. kursa audzēkņi cītīgi sekoja līdzi dažādo ēdienu gatavošanas procesam. Arita Bebre atzina: “Šāda tikšanās ir iedvesmojoša, un man arī gribētos sasniegt tik daudz. K. Sīlis ir pierādījums tam, ka, beidzot mūsu skolu, var daudz sasniegt un kļūt par lielisku šefpavāru. Turklāt ir vēl arī citi lieliski Latvijas līmeņa šefpavāri, kuri beiguši mūsu skolu. Domāju, ka strādāšu pavāra profesijā, vēlos kļūt par šefpavāri. Mani iedvesmo šāds piemērs.”

Arī Aleksandrs Čistousovs bilda, ka meistarklase bijusi ļoti noderīga.

“Daudzi no mums 2. kursā varbūt vēl nesaprot, bet pieļauju, ka tieši šādas meistarklases kādam no mums ļaus noticēt pašiem sev. Šodien uzzinājām vairākas jaunas receptes. Bija interesanti uzzināt, ka Kristapam ir virtuves nazis, kurš ir apmēram 600 eiro vērtībā. Tāpat viņš dalījās pieredzē, kā pavāri strādā citās valstīs. Bija tiešām interesanti,” sacīja topošais pavārs.

“Nereti jaunieši, kas nāk mācīties šajā specialitātē, nav īsti motivēti profesijai. Taču katrā kursā ir lieliski audzēkņi, kuri cītīgi mācās, parāda lielisku meistarību, piedalās profesionālajos konkursos, lieliski tur startē un vēlāk arī iekārtojas darbā labos Rīgas restorānos,” norāda skolotāja D. Stīpniece.

Vērtējot jauniešu darba iespējas pēc tehnikuma absolvēšanas Cēsu apkaimē un galvaspilsētā, K. Sīlis teic: “Nepārzinu Cēsu kafejnīcas un restorānus, taču no draugiem esmu dzirdējis, ka cēsnieki nav gatavi restorāna cenu līmenim. Mazpilsētās nav daudz cilvēku, kuri par ēdienu ir gatavi maksāt restorānu cenas. Līdz ar to grūti gaidīt, ka mazpilsētā būs vairāki labi restorāni. To var atļauties Latvijas lielākās pilsētas. Runājot par galvaspilsētu, var sacīt, ka Rīgā restorānu kultūra aug, cilvēki nāk uz dažādām meistarklasēm. Tāpat ļoti apmeklētas bija Restorānu nedēļas, kad cilvēkiem bija dota iespēja par lētu naudu nobaudīt kaut ko ļoti garšīgu un īpašu. Uzskatu, ka jauniešiem vajag tikai pašiem gribēt un darīt. Darbs būs. Turklāt šefpavāriem algas ir labas.”

K. Sīlis norāda, ka, gluži tāpat kā daudzās citās jomās, arī ēdināšanas servisā trūkst labu speciālistu. “Arī daudzi restorāni meklē labus darbiniekus. Šobrīd ir laiks, kad trūkst darbinieku, kas mīl savu darbu,” vērtē K. Sīlis.