Ziņas

Sabiedrība

Graudaugu raža apmierinoša

No agra rīta līdz vakaram. Saimnieki kuļ labību un, par spīti saules speltei, par atelpu nedomā. Foto: Indars Krieviņš

Pateicoties īpaši labvēlīgajiem laikapstākļiem, nedaudz agrāk par iepriekš prognozēto visos Latvijas novados sākusies graudu un rapša masveida novākšana.

Graudkopis Raivis Linters no zemnieku saimniecības “Muldas” Priekuļu novada Liepas pagastā ar ražu ir apmierināts. Graudaugi aizņem 120 hektārus. Pārsvarā sēti ziemas kvieši, rudzi, rapsis, vasaras mieži un auzas.”

Pašlaik “Muldās” kulšana rit pilnā sparā. Saimnieks “Druvai” pastāstīja, ka rapša un ziemas kviešu lauki jau nokulti: “Ar birumu esmu apmierināts, vēl jo vairāk – ja paklausos, kā citiem gājis, sūdzēties nedrīkstu. Rapsi nokūlām aptuveni trīs tonnas no hektāra, ziemas kviešus 4,5 tonnas no hektāra.”

R. Linters cenšas izmantot vietējās graudaugu šķirnes, kas vairāk piemērotas Latvijas klimatam. “It sevišķi rūpīgi izvērtēju ziemāju šķirnes, izvēlos vietējo selekcionāru radītās, lai samazinātu riskus. Raža varbūt ir nedaudz pieticīgāka, toties jūtos drošāk. Saimniekojot izmēģinām arī jaunās sēklu šķirnes,” saka zemnieks, piebilstot, ka ne vienmēr jauna šķirne nozīmē lielu ražu. “Citām ir lielāka raža, bet ir jāapkaro vairāk slimību. Tā kā graudus nododu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai biedrībai “VAKS”, tad arī no viņiem pārsvarā ņemam sēklu. “VAKS” seko līdzi, kuras graudaugu šķirnes ir izturīgākas, kuras ražīgākas,” stāsta zemnieks.

Raivis Linters atklāj, ka ar graudu cenu ir apmierināts: “Paš­laik cenas ir nedaudz pakāpušās, taču provizoriski tās varētu vēl pieaugt. Viss atkarīgs no tā, cik izdevīgi “VAKS” izdosies graudus pārdot tālāk. Neskatoties uz visām laikapstākļu klapatām, jau tagad izskatās, ka ieguldīto atpelnīsim. Būs labi,” gandarīts liepēnietis.

Savukārt Liepas pagasta zemnieku saimniecības “Mētras” īpašniece Sarmīte Orehova stāsta, ka viņas saimniecības laukos šogad ziemas kviešu, rudzu un tritikāles ražas bijušas mazākas nekā gaidīts, taču viņa ir optimisma pilna: “Nav ko pūst un elst, no tā tāpat labāk nepaliks un, runājot par ražām, kāda būs, tāda būs. Paklausoties, kā citiem klājas, man vēl jābūt pateicīgai. Gadī­jusies maza ķibele ar kalti, bet nav ko gaidīt – jāstrādā tik! Vakar zvanīja kāds uzpircējs un par lopbarības miežiem piedāvāja 159 eiro par tonnu. Pagājušajā gadā tonnas cena bija 130 eiro, tā ka šogad cenas labas, vien iznākums no lauka varēja būt lielāks,” pārdomās dalās zemniece un pastāsta, ka cītīgi tiek vākti arī salmi. Pēc pērnā gada nelaimes, kad aizdegās prese, šogad viss tiek darīts ar īpašu uzmanību un vērību. Savas 300 ķīpas jau savāktas.”

Arī Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Krastiņi” sākusies kulšana. Saimnieks Ivars Grahoļ­skis teic, ka vasaras kvieši vēl mīksti, kādu pusotru nedēļu jāpagaida, taču ziemas kvieši un mieži jau kuļami. “Novērtējot situāciju, nevaru klaigāt – raža ir laba. Pērn biju plānojis iesēt 150 hekt­ārus ziemāju, bet lietavu dēļ iesēju tikai 25, pārējo sēklu atstāju klētī, šogad noderēs. 220 hektāri vasarāju izskatās cerīgi, tikai mieži būs pašvakāki, jo tie nevienmērīgi dīga un graudu skaits vārpās mazāks,” vērtē zemnieks. Arī I. Grahoļski uzrunājuši uzpircēji, solot 160 eiro par tonnu, taču viņš jau zinot, kam graudus pārdos, tāpēc ar svešiem neielaižas. “Ir arī interese par salmiem,” bilst raunēnietis.

“Druva ”jau rakstīja, ka kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons paredzēja graudu ražas novākšanas sākumu ap 20. jūliju, kas ir agrāk nekā vidēji Latvijā. Laika apstākļu dēļ potenciālā graudu raža Latvijā šogad saruks par 20 – 25% salīdzinājumā ar to, kāda tā vidēji būtu varējusi būt.

Viņš arī piebilda, ka sausuma radītās sekas graudaugu sējumiem bija neatgriezeniskas, tāpēc jūnija otrajā pusē uznākušais lietus graudaugiem daudz nelīdzēja. “Graudkopji necer uz nekādām rekordražām, bet lietus vismaz sa­glābs ražu,” sacīja I.Jansons, atzīstot, ka graudu raža šogad būs mazāka nekā pērn, taču tie būs labas kvalitātes, ja ir atbilstoši mēsloti. Pēc I. Jansona aplēsēm, laika apstākļi var veicināt normālas graudu tilpummasas veidoša­nos.