Pirmoreiz Pārgaujas novadā, Straupes zirgu pastā, notika Dzērveņu festivāls. To rīkoja Straupes Lauku labumu
tirdziņa komanda.

Dzērvenei novadnieku ikdienā ir īpaša vieta. Apkārt ir daudz purvu, un meža veltes ir cieņā. Dzērvene kā Stalbes pagasta simbols ir arī novada ģerbonī.

“Kuram tad dzērvene jāgodā, ja ne mums,” saka raiskumiete Gu­na Rukšāne, bet Lauku labumu tirdziņa pārstāve, straupiete As­trī­de Rozīte uzsver, ka dzērvene ir dabas dāvana Latvijai un pārgaujniekiem.

Iesaistoties projektā “Livonijas kulinārais ceļš”, izdota recepšu grāmatiņa “Dabas dāvana dzērvene”. Tās autore ir Straupes zirgu pasta virtuves šefpavāre Baiba Smilga. “Secināju, ka dzērvenes latvietim ir tikpat svarīgas kā bieži apsmaidītās dilles. Mēs dzērvenes tik ļoti mīlam, ka katram latvietim ir zināms kāds purvs, kur tās salasīt, vai lasītājs, no kura iegādāties,” stāsta Baiba. Viņa izmēģināja dzērvenes pielikt dažādiem ēdieniem, variēt ar receptēm, kas atrodamas “Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota, driķēta Rubenē, 1795.gadā”.

“Receptes tapa viegli, lai ko gatavoju, klāt pieliekot dzērveni, viss garšoja labi. Spēlējos ar senajām garšām, ar dzērvenēm, un man šī spēle patika. Ceru, ka kādam noderēs,” saka B.Smilga.

Dzērveņu festivālā ikviens varēja nogaršot gan zupu ar dzērveņu sukādēm, gaļas ēdienu ar dzērveņu mērci, gan desertu un dzērveņu dzērienu. “Pierasts dzērvenes lietot kā vitamīnu avotu, taču tās var izmantot pie visdažādākajiem ēdieniem. Esmu marinēšanai izmantojusi ābolu vai cidoniju sulu, bet var taču marinēt arī dzērveņu sulā,” dzērvenes slavē Straupes zirgu pasta virtuves šefpavāre.

Tradicionālajā Straupes Lauku labumu tirdziņā dzērvenēm pircēju netrūka. Daudzi atzina – jāpērk, kamēr ir, jo sausajā vasarā purvi izžuva, atrast ogas var tikai zinātājs. Gunta Dzērve tirgoja skaistas, sarkanas dzērvenes. Viņa atklāj, ka šoruden ogojusi 28 dažādos purvos, visvairāk dzērveņu bijis Smiltenes un Gaujienas pusē. Dzērveņu tirgotāji brauca mājās ar tukšiem ogu groziem.

“Mūsu dzērvenei beidzot izrādīts pelnītais gods,” gandarīta teic rozuliete Ilze Krivašonoka. Viņa pastāsta, ka 2005.gadā Stalbes pagastā bija nolemts, ka vajag savu ģerboni. “Tapa skices, bet tālāk netikām. Izveidojās novads, un, tā kā Straupei un Raiskumam bija savs ģerbonis, pirms radīt vienotu novadam, savu vajadzēja arī Stalbei. Piedāvāju skices māksliniekiem, un pagasts ieguva ģerboni, kurā redzama dzērvene. Olaines ģerbonī ir divas dzērvenes, mēs bijām pieticīgāki, palikām ar vienu. Novada ģerbonī kopā ar Raiskuma ozollapām un Straupes rozi ir mūsu dzērvene,” pārdomās dalās Ilze.

Festivālā piedalījās arī projekta “Livonijas kulinārais ceļš” dalībnieki no Igaunijas un Latvijas, piedāvājot produktus un ēdienus, kas saskan ar senatnīgām Livonijas laika kulinārijas tradīcijām. Izbrīnu ne vienam vien radīja tas, cik daudz igauņi prot izmantot kadiķi un tā ogas.

Dzērveņu festivālu bagātināja “Latvijas goda aplis”, kurā tika atgādināts par novada arhitektūras vērtībām un katras godam aizdegts simbolisks ugunskurs. Goda saimniece festivālā, protams, bija Baiba Smilga.
Pirmā Dzērveņu festivāla apmeklētāji atzina, ka nākamajā rudenī purvos noteikti būs vairāk ogu un pārgaujnieki neaizmirsīs pagodināt vienu no sava ģerboņa simboliem.