Līgatnes Kultūras centrā un atpūtas kompleksā “Zeit” apskatāma mākslas un amatniecības izstāde “Priekšauts ar stāstu” .

Tajā vairāk nekā 170 priekšautu, kurus darinājušas 25 studiju dalībnieces, 20 meistari un mākslinieki, kā arī bērni un jaunieši. Kultūras namā apskatāmi etno­grāfiskie atdarinājumi un stila priekšauti, un variācijas par etnogrāfijas tēmu, bet “Zeit” – radošie un dizaina darbi.

Tā jau ir tradīcija – pavasarī Līgatnes Amatu māja un studija “Līgatne” rīko mākslas un amatniecības radošo darbu izstādi. Agrākos gados bijušas gan “Rozes”un “Taureņi”, gan “Bal­tā”. Par tām bija liela rokdarbnieku un skatītāju interese.
“Domājām, kāda varētu būt šīgada izstādes tēma. Šūšanas klubiņā sievas šuva priekšautus. Kāpēc gan ne priekšauti? Šopa­vasar izstāde ir divās vietās, konferencē runājam par priekšautu vēsturi un kā svarīgu apģērba sastāvdaļu šodien,” gandarīta saka Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints.

Kad Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa par priekšautu izstādi izstāstīja Limbažu studijas vadītājai Baibai Vaivarei, radās ideja par izstāžu ciklu. “Ideja radās vienlaikus, bija sajūta, ka rokdarbnieces un mākslinieki to vien gaidījuši, lai pievērstu uzmanību kaut kam tik pierastam,” saka B. Vai­vare.

Februārī Limbažos notika izstāde, kurā bija apskatāmi etnogrāfiskie priekšauti, kā arī notika seminārs “Vidzemes priekšauts 19./20.gs.”. Augustā atkal Limba­žos būs tērpu skate, izstāde un seminārs. “Ja kādam mājās ir valkāti priekšauti, par kuriem var ko pastāstīt, vajag iesaistīties, dalīties,” aicina B. Vaivare. Vidzemes stāstnieki meklē teikas, pasakas un stāstus par priekšautiem, folkloras kopa dziesmas. Pēc tam taps grāmata par priekšautiem. “Villaines, cimdi, vainagi, brunči ir celti godā, bet bez priekšauta neiztika. Tradīcijas to valkāšanā tautām atšķiras. Bija goda un darba priekšauti. Tāpēc svarīgi ir ap­raksti priekšautiem, stāsti par tiem. Katrā ciklā uzstājas pazīstamākie pētnieki, katrs no sava skatupunkta caur zinātnisko prizmu vērtē priekšautu attīstību,” uzsver B. Vaivare un atzinīgi vērtē, ka savus darbus piedāvā arī bērni un jaunieši.
Apskatot izstādes kultūras namā un “Zeit”, katram redzētais rosināja atmiņas, pārdomas.

“Tā ir vērtību izstāde. Redzot priekšautus, man atmiņā ir vecmāmiņa, kurai vienmēr bija priekšauts. Virtuvē savs, kad gāja uz kūti – savs. Priekšauts asoci­ējas ar sievišķību, bet vīriešiem tas ir meistara simbols – kalējam, pavāram, mūrniekam. Tie ir gan balti, gan notraipīti ar asinīm, kā miesniekiem. Priekšauts sargā, sargā dvēseles tīrību,” sacīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un pauda gandarījumu, ka Vidzemes izstāde notiek Līgatnē.

“Zeit” saimnieks Marģers Zeitmanis ar lepnumu rādīja savu mīļāko priekšautu, ko viesmīļiem šuvusi līgatniete, māksliniece Agnese Laudere. “Priekšauts man saistās ar saimnieku savā mājā, arodā, pilsētā. Arī idejai vajag saim­nieku, tad viss notiek,” atzina M. Zeitmanis un uzsvēra, ka ir priecīgs par “Zeit “ telpās iekārtoto skaisto izstādi. “Sadarbo­jamies, pielāgojamies situācijai,” bilda M. Zeitmanis.

Par izstādi un apmeklētāju, arī meistaru atsauksmēm bija gandarīta Areta Raudzepa: “Gandarī­jums, ka esam tik daudzus ieinteresējuši. Dzirdējām pārmetumus, kāpēc tikai Vidzemes izstāde, interesi izrādīja arī no citiem reģi­oniem.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksper­te Linda Rubena uzsvēra, ka daudzviet līgatniešus apskauž par prasmi sadarboties ar citiem novadiem, ar Latviešu tautas mākslas savienību, par uzņēmēja ieinteresētību un atbalstu tautas lietišķās mākslas izstādes sarīkošanā. “Apbrīnoju uzņēmēja uzticēšanos, uzņemot tekstila izstādi. Te izstādēm ir ļoti piemērota vieta,” sacīja L. Rubena un piebilda: “Priekšauts mainās līdzi laikam, tie ir tik dažādi – gan praktiski, gan greznumam, gan kā mākslas darbi. ”

Konferencē vēstures doktore Anete Karlsone stāstīja, ka arheoloģiskajos izrakumos Latvijā iegūts gan lībiešu sievietes priekšauta fragments no 12. -13. gadsimta, gan fakti par 15. – 16. gadsimtā Ziemeļkurzemē valkātajiem priekšautiem. Līgatnes gide Dai­na Birne stāstīja par papīrfabrikas strādnieču priekšautiem. Agnese Laudere rādīja no brezenta šūtus amatnieku priekšautus, kuriem ir pasūtītāji Austrālijā, Amerikā, Kanādā. Arhitekte Elīna Skudra radījusi zāļu sievu priekšautus, kuriem lielā kabata sākas uzreiz zem krūšu daļas. Skrīveru tekstilstudija “Putnu kalns” izveidojusi kolekciju “Zero waste”, dodot “otro mūžu” lietotiem vīriešu krekliem.