Braucēji pāri Gaujas tiltam Cēsīs jau sen pamanījuši koka pāļus, kas arvien vairāk izceļas no upes gultnes. Sausā augusta ietekmi uz ūdenstilpēm pamanījuši daudzi, zems ūdens līmenis fiksēts ne tikai upēs, bet arī ezeros un pat jūrā.

Kā vēsta portāls meteo.lv, salīdzinot ar citiem gadiem, šogad upēs bija novērojams arī viens no zemākajiem palu līmeņiem, turklāt jau jūnijā nokrišņu bija ļoti maz un sausums pārņēma visu Latvijas teritoriju – kopējais nokrišņu daudzums bija mazāks nekā puse no normas. Līdz ar to vasaras mazūdens periods upēs iestājās agrāk nekā iepriekšējos gados. Nelielas ūdens līmeņu svārstības bija novērojamas jūlijā, kad Latvijā bija samērā lietains laiks, taču augusts turpinājās ļoti sauss un upēs saglabājās vasaras mazūdens periods.

Tēlnieks Matiass Jansons, kura dzimtās mājas “Siļķes” atrodas pašā Gaujas krastā, atzīst, ka tik zemu ūdens līmeni upē pat neatceroties: “Varbūt kāda reize vēl šāda bijusi, bet līmenis tiešām ļoti zems. Nav jau tā, ka tas būtu krasi krities, bet pietiek ar kādiem desmit centimetriem, kad kļūst redzamas daudzas vietas, kas normāli nebūtu virs ūdens. Es to uzskatāmi redzu pie Raiskuma līča, kur ir vecie moli, ja tur akmeņi ir virs ūdens, tas ir skaidrs signāls par īpaši zemu ūdens līmeni. Tie vienmēr bijuši zem ūdens, tagad – kļuvuši redzami. Vēl kas šogad bija īpaši – ūdens Gaujā augustā bija ļoti dzidrs. Lietus nelija, duļķes nogulsnējās, un viss bija labi caurredzams.”
Matiass apstiprina arī dzirdēto par zemo līmeni jūrā: “Brālēns, kurš dzīvo Zvejniekciemā, pagājušajā nedēļā aizgājis līdz jūrai un konstatējis, ka jūra no krasta atkāpusies metrus 30. Kā redzam, šī vasara mums sagādā pārsteigumus.”

Redzot zemo ūdens līmeni, rodas jautājums, vai tas netraucē laivotājus un plostotājus, kuri Gauju iecienījuši izbraucieniem. Uzņēmuma “Žagarkalns”, kas piedāvā plostu un laivu nomu, komunikācijas speciālists Vadims Kameņevs norāda, ka kanoe laivām līmenis ir pietiekams, varbūt plostiem upē ir vietas, kurās jāuzmanās, ko un kā pareizi darīt, bet vēl Gauja esot izbraucama: “Visur ūdens līmenis nav vienāds, un ir vietas, kā šobrīd pie Gaujas tilta, kur ir pāļi, tur var rasties sarežģījumi. Bet, ja plostotāji raugās līdzi, nekādu problēmu nav, tāpēc visiem dodam norādījumus, kam pievērst uzmanību ceļā. Lielākā daļa jau paši apzinās, ka šādos apstākļos jāuzmanās. Cenšamies ieteikt metodes, kā izvairīties no bīstamām vietām, kā risināt situāciju, ja gadās kaut kur uzsēsties. Cerams, ka solītais lietus iepludinās upē ūdeni un līmenis atkal sāks celties.”

V. Kameņevs norāda, ka gandrīz katru gadu ir kāds zemā ūdens līmeņa periods, bet šis gads esot atšķirīgs, ka tas vērojams augusta beigās, kad parasti līmenis ir augstāks: “Parasti bezūdens periods ir jūlijā, tas vienmēr bijis karstais mēnesis, kas šogad tā nebija.”

Uz zemo ūdens līmeni Gaujā norāda arī Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs, uzsverot, ka uzskatāmākais rādītājs ir jau minētie koka pāļi pie Gaujas tilta. Viņš norāda, ka tik augstu virs ūdens un tik lielā skaitā redzami tie sen nav bijuši. Apliecinājums zemajam līmenis arī tas, ka posmā no Raiskuma līča uz leju vairs neesot iespējams pat papeldēt.

“Šie divi fakti skaidri parāda, ka šogad līmenis Gaujā zemāks nekā citus gadus. Attiecībā uz ezeriem tas nav tik izteikti jūtams. Jā, līmenis ir zemāks, bet nav saņemta informācija, ka tas būtu sasniedzis kritisko līmeni, kas apdraudētu zivis. To pašu var attiecināt uz mazajām HES, kas atrodas mūsu uzraudzības teritorijā. Augustā apsekojām 14, vien dažā ūdens līmenis bija zem minimālā. Konstatējām, ka visu HES īpašnieki respektē tehniskos noteikumus, spēkstacijas darbojas caurplūdes režīmā, ūdenskrātuvju līmenis nav jūtami pazemināts,” norāda U. Lencbergs.

Zems ūdens līmenis ir arī mazajās upēs – Braslā, Amatā, tāpēc “Druva” sazinājās ar zivju audzētavas “Kārļi” vadītāju Jāni Balodi, kurš norādīja, ka viņu darbību zemais ūdens līmenis neietekmē: “Vietās, kur ņemam ūdeni, izveidots tā, ka vispirms tiek nodrošināta tā padeve zivju audzētavai, tikai pārējo ņem spēkstacija. Mums taču ir dzīvas radības, mēs tās nevaram ieslēgt un izslēgt kā HES. Nedrīkstam zivtiņām nodarīt pāri, tām jāļauj augt. Arī ūdens temperatūra joprojām ir atbilstoša prasībām, tāpēc nekāda satraukuma par darbību nav. Jā, pašā upē zivīm grūtāk, jo zemā līmeņa dēļ tās kļūst par vieglāku laupījumu gārņiem, ūdriem, ūdelēm un arī makšķerniekiem, bet tāda ir daba, tur neko nevar darīt. Bet nu jau sola lietu, tad jau viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs.”