
Katrā novadā ir kas tāds, par ko īsti nav zināms, lai gan pastāv dažādi pieņēmumi un katram ir savi piekritēji. Tā ir arī ar Gauju. Kur tad īsti tā sākas. “Par Gaujas izteku dažādi vīri strīdējušies no laika gala, bet vairums tomēr sliekušies domāt, ka sākums Latvijas garākajai upei meklējams Alauksta austrumu galā, kur iztek Gaujiņa, kas vēlāk, tekot caur Lodes – Taurenes ezeru virteni, iegūst ūdeņus tālākam tecējumam. Tomēr ir gana oponentu, kuri uzskata, ka Gauja iztek no Elkas kalna, kas atrodas Amatas novadā. Iztekas strīdā nekādi jaunumi sen nebija manīti, līdz Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes studenti Elkas kalna pļavas vidū neuzstādīja zīmi “Šeit sākas Gauja”, savu rīcību motivējot ar to, ka Gaujiņa it kā esot aizaugusi un vairs nekalpojot kā Gaujas izteka, tādēļ tagad par oficiālo upes sākumu uzskatāms Elkas kalns,” stāsta piebaldzēns Didzis Sedlenieks un uzreiz atgādina, ka piebaldzēniem šāds traktējums nav bijis pieņemams. Viņš skaidro, ka 1847.gadā tika izveidots Alauksta – Tauna – Ineša kanāls un Alaukstā ūdens līmenis pazeminājies par pusotru metru. “Gaujiņa kļuva maza, un kādā brīdī kāds secināja, ka Gaujas izteka ir zudusi. Ja Gaujiņas nav, tad paliek Elkas kalns,” saka Didzis un piebilst, ka katras šaubas vislabāk pārbaudīt pašiem.
Vecpiebalgas Airētāju biedrība ierosināja atrast Gaujas īsto izteku no Alauksta ezera un pierādīt, ka Gaujiņa turpina tecēt. Grupa piebaldzēnu – Vivita un Mārcis Ločmeļi, Andris Stavro, Ilona Muižniece un Didzis Sedlenieks – šo ieceri īstenoja, atrada netraucēti tekošo Gaujiņu un tās sākumu Alauksta ezerā. “Divi censoņi iekrita Gaujiņā pašā iztekā un var apliecināt, ka tā ir pietiekami dziļa un tekoša upe, ne vēsts no aizaugšanas,” ar lepnumu stāsta Didzis Sedlenieks. Šajā vietā arī tika uzstādīta zīme “Šeit sākas Gauja”, ko labi var redzēt no krasta. “Šī vieta ir zināma katram piebaldzēnam. Mēs vēlreiz to atradām, un tas nebija ne grūti, ne sarežģīti. Stundas laikā no Alauksta pasta starp Brežģa kalnu un Cepļiem cauri mežam devāmies uz ezeru, atradām izteku,” stāsta Ilona Muižniece un nosmej, ka pārgājiens nebija grūts un par to liecina kaut vai tas, ka līdzi ticis nests baļķis, lāpstas, urbis, uzraksts un piknika grozs. “Upe ir tik skaista, dažviet metru plata, saulē vizuļo mazas krācītes,” bilst Ilona Muižniece.
Didzis atzīst, ka tagad kašķis ar Amatas novadu neizbēgams. Par Gaujas sākumu mūsdienās uzskata Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Skujenes pagastā, netālu no Māļiem. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Mierupīte satek ar Gaujiņu, šī vieta arī dažkārt tiek uzskatīta par Gaujas sākumu. No šīs vietas Gauja tek ar šādu nosaukumu. Tālāk Gaujas ceļš ved caur Lodes – Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas. “Protams, vieta, kur patiesi iztek Gauja, ir mežonīga, tai piekļūt nav viegli, bet katrs var aiziet un pārliecināties, ka Gauja vēl aizvien sākas Alauksta ezerā, nevis Elkas kalnā, bet Ilona uzsver: “Kaimiņiem tas ir mārketings, bet mēs aizstāvam faktus un savu novadu.” Viņa atgādina par piebaldzēnu pārliecību, kuru pierakstījis Matīss Kaudzīte: “Ļaužu stāstos gan rakstīts stāv, ka Gauja izceļoties no tā sauktā Incēnu avota Incēnu kalnā. Tas ir viens no lielākiem Vecpiebalgas augstumiem, kādas trīs verstis no Alauksta rīta gala. Tūliņ lejpus minētā kalnu augstuma ir kāds mazs ezeriņš, saukts Sumaisa ezeriņš. No Incēnu avota tecēdama, Gauja tad tekot caur Sumaisa ezeriņu un tad caur purvu un, arī Alaukstam cauri tecēdama, aiztekot projām. Sumaisa ezeriņš tad esot pirmais Gaujas atvars.” Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule arī uzsver: “Incēnu avota, no kura ūdeni ņēma arī Kārlis Skalbe, vairs nav. Meliorācija savulaik ir izdarījusi korekcijas. Bet Gaujas sākums no Alauksta gan nav atcelts.”
Nākamā vēsturiskās patiesības atgādinātāju, Gaujas iztekas popularizētāju iecere – atjaunot norādi vietā, kur Gaujiņa šķērso Vecpiebalgas šoseju (P30). Norāde šeit savulaik bijusi, bet pēc ceļa asfaltēšanas pagājušā gadsimta 70. gadu beigās pazuda. Gaujas iztekā tiks uzstādīta arī otra norādes zīme, kas būs redzama no ezera.
Vecpiebalgas tūrisma informācijas punkta vadītājs Andris Koks atzīst, ka par to, kur sākas Gauja, strīdi bijuši vienmēr. “Kad kāds prasa, stāstu par Elkas kalnu. Tur iekārtota atpūtas vieta, ērti piekļūt. Tas tūristiem ir svarīgi. Varbūt no Alauksta ezera puses norāde, ka te sākas Gauja, varētu ieinteresēt un piesaistīt,” pārdomās dalās tūrisma speciālists.
Ir labi saprotama cilvēcīgā vēlme izcelties ar kaut ko neparastu un lielu. Saprātīgi vajadzētu saprast, ka ne upes vai ezeri kā Dabas veidojumi nepakļaujas tehnikas spēkam, ne senču dotie nosaukumi ir maināmi pēc kura katra rakņātāja pastrādātā. Ja reiz upes vairs nav, tad liekiet mieru nosaukumam vismaz…
“Ne mēs tos esam radījuši un ne mums tos mainīt!”