Svētdien (28. februārī) bez piecām minūtēm sešos vakarā pie pārceltuves līgatnieši sadzirdēja lielu troksni. Bija skaidrs – Gaujā ietledus. Kurš vien bija tuvumā, steidzās uz Gaujmalu, jo ne tik bieži lieli ledus bluķi plūst pa upi.

Līcītī pie Spriņģu ieža bija izveidojies ledus sablīvējums, tas spruka vaļā, un visas Gaujas platumā sāka plūst lieli ledus gabali, līdzi rautie koki,” stāsta Līgatnes pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks, piebilstot: “Prāmis atradās Straupes pusē. Diemžēl tā trose zaudēja cīņu ar ledus gabaliem.”

Ledus straume norāva stiprinājuma trosi Līgatnes puses krastā, prāmis, turoties troses galā, pa straumi tika aiznests metrus 50. “Līdz Siguldai netika,” ar smaidu bilst E.Kurpnieks un pastāsta, ka trose salauzusi piestātni pretējā Gaujas krastā.

Līgatniešiem fakts, ka Gaujas ledus un palu ūdeņi aiznes prāmi, nav jaunums. Dažs atceras, ka tas pēdējoreiz bijis pirms 40 gadiem, cits stāsta, ka tikai pirms 25. “Iepriekšējās reizēs prāmis aiznests krietni tālāk. Lai atgādātu mājvietā, bija jāizjauc, tad jāsaliek no jauna. Tagad mēģināsim atvilkt atpakaļ. Jāapskata arī laivas, jo tās pret krastu tika dauzītas. Jāatjauno piestātne Straupes pusē,” teic E. Kurpnieks. Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ir pārceltuves īpašnieks, tiks aprēķināti zaudējumi. Līgatnes un Pārgaujas pašvaldība ir pārceltuves apsaimniekotāji.

Līgatnes pašvaldībā vērtē, ka divās trijās dienās, iespējams, izdosies prāmi saremontēt. Pro­tams, kad tas atkal sāks kursēt, atkarīgs arī no ūdens līmeņa Gaujā.
Prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā un vienīgā Gaujas pārceltuve. To veido divas kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Pārceltuve ir tehnikas vēstures piemineklis.

Tikmēr citviet savā ceļā Gauja bija rāma. Gadījās, ka no krastmalas atrāva kādu lielāku ledus gabalu, bet tas ātri pazuda straumē. Brīvdienās ne viens brauca uz upi, cerot piedzīvot ledus iešanu, bet neko atmiņā paliekošu nepiedzīvoja.

“Tādas īstas ledus iešanas šopavasar nebija. Ledus kusa vienmērīgi, jo bija saulains laiks, arī lija. Līmenis Gaujā ir paaugstināts, bet plūdu gan nav,” pastāsta jaunpiebaldzēniete Anita Auziņa un piebilst, ka dažviet krastmalā, kur upe izgāja ārpus lēzenajiem krastiem, var redzēt kādu ledus gabaliņu.

Arī Amatā ledus iešana šogad rāma. Pie Melturiem “Druva” satika Ludmilu Zvindiņu, kura bija izbrīnīta, ka tik daudzi atbraukuši pie Amatas un runā par ledus iešanu. Ludmila dzīvo Billē, katru dienu dodas pastaigās gar upi: “Dienas siltas, bija lietus, ledus izkusa. Tagad īstais laiks būtu laivot, bet neviens nav redzēts. Ūdens līmenis arī nav pārāk augsts.” L.Zvindiņa piebilst, ka šoziem bijis ļoti daudz apmeklētāju, cilvēki staigā gar Amatas krastiem, citi tikai piebrauc stāvlaukumā, aiziet līdz tiltam, paskatās, nofotografējas un brauc prom.

Atzīts, ka pieredzējušiem asu izjūtu cienītājiem nobraucienam pats labākais līmenis Amatas upē esot ap metru un 20 centimetriem. Tāds līmenis bija svētdien, bet vakar jau vairs tikai metrs un pieci centimetri.