Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs šonedēļ notiek Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas nometne jaunsargiem. Rekrutēšanas un atlases centra rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks, kapteinis Rihards Rozenbaums stāsta, ka šāda nometne tiek rīkota trešo gadu un tās mērķis ir atlasīt motivētus un zinošus jaunsargus – kadetu kandidātus, kuri rudenī sāktu studijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā. Par nometnes vietu izvēlētas Cēsis, jo Instruktoru skolā ir piemērota bāze.

Nometne paredzēta jaunsargiem, kuri mācās 12. klasē un izteikuši vēlmi mācīties aizsardzības akadēmijā. Divu dienu atlasē ietilpst fiziskās sagatavotības testi, psihodiagnostikas testi, tiek pārbaudītas jauniešu spējas strādāt grupā, spējas būt par līderi, plānot uzdevumu veikšanu.

“Ja jaunieši vēlas kļūt par virsniekiem, gribam viņos saskatīt līderības iezīmes. Ieguvums no dalības nometnē ir gan jaunsargiem, kuri akadēmijas atlases pārbaudījumus var nokārtot jau tagad, gan akadēmijas atlases komisijai, kura iegūst informāciju par kadetu kandidātiem,” skaidro R. Rozenbaums.

Jaunsargi tūlīt pēc nometnes zinās, kuri nominēti mācībām aizsardzības akadēmijā, tad tikai sekmīgi jāabsolvē vidējā mācību iestāde un jāiziet medicīniskā pārbaude, tad aizsardzības akadēmijā tiks uzņemti bez konkursa. R. Rozenbaums atzīst, ka mācības akadēmijā ir vilinošas, jo kadeti no pirmās dienas saņem stabilu atalgojumu, viņiem tiek apmaksāta veselības aprūpe, ir karavīra sociālās garantijas, var teikt, viņi pilnībā ir valsts apgādībā un šajos gados iegūst konkurētspējīgu augstāko izglītību.

Viņš norāda, ka pirmais iespaids par potenciālajiem kadetu kandidātiem ir pozitīvs: “Var redzēt, ka viņi bijuši Jaunsardzē, ka instruktori centušies viņos izkopt līderību, uzmanība pievērsta arī fiziskajai sagatavotībai. Var teikt, ka jaunsargi uz kopējā kandidātu fona izceļas pozitīvi.”

Jaunsargu vidū satiku arī Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkni Ilgvaru Dzeduli, kurš Jaunsardzē darbojas jau sešus gadus. Viņš ar pārbaudījumiem veiksmīgi tiek galā, ir gatavs izaicinājumiem, jo jau vairākus gadus nākotni saista ar militāro jomu.

“Ir vēlme un motivācija dienēt aizsardzības akadēmijā, veidot karjeru armijā. Laikam tas sākās jau pirmajos gados Jaunsardzē, kad mācījos sestajā vai septītajā klasē. Man patika nodarbības, nometnes mežā, citi pārbaudījumi. Tuvumā redzēju karavīrus, kuru piemērs deva priekšstatu par šo dzīvi. Tagad varu teikt, ka tā jau ir mana sirdslieta. Izvēlējos kļūt par virsnieku, jo, manuprāt, man ir nepieciešamās līdera dotības. Tur jābūt ar stingru nostāju un jāsaprot, ko dari,” pārliecinoši saka I. Dzedulis.

Jaunsargi sekmīgi tika galā ar fiziskajiem testiem, bet, kā norāda R. Rozenbaums, kopumā jauniešiem ir problēmas ar fizisko sagatavotību. Pirmajā reizē minimālās prasības nevarot izpildīt 30 – 40 procenti jauniešu. Prasības nav neveicamas – pumpēšanās 33 reizes, vēdera prese 43 reizes un trīs kilometru skrējiens, iekļaujoties 14 minūtēs 29 sekundēs.

“Tur vaina nav tikai skolām, kurās nepietiekams sporta stundu skaits, viss ir daudz plašāk, kāds dzīvesveids, kāda attieksme pret fiziskajām aktivitātēm ģimenē, sabiedrībā kopumā. Pēdējā laikā situācija gan nedaudz uzlabojas, fiziskās aktivitātes iegūst lielāku popularitāti, jaunieši arvien vairāk tajās iesaistās. Tas atstāj pozitīvu iespaidu uz viņu fizisko stāvokli,” norāda R. Rozenbaums.

Nometnē notiekošo ieradās apraudzīt arī Jaunsardzes un informācijas centra direktors Druvis Kleins, kura dzimtā puse ir Jaunpiebalga. Viņš pastāstīja, ka Jaunsardze beidzot ieguvusi to valstisko atbalstu, kāds bija nepieciešams jau sen, taču agrāk sabiedrība un politiķi to nenovērtēja. Situācija uz pozitīvo pusi kardināli mainījusies, kad aizsardzības ministrs bija tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

“Viņš lika izstrādāt Jaunsardzes ilgtermiņa attīstības plānu, pārliecināja valdību par tā atbalstīšanu. Šis ir pirmais gads, kad Jaunsardzei atvēlēti adekvāti resursi, lai varētu runāt par attīstību. Uz nākamo mācību gadu jaunsargiem būs formas un ekipējums. Noslēgti līgumi ar visām Latvijas pašvaldībām par sadarbību Jaunsardzes attīstībā, var teikt, ka radīti priekšnoteikumi, lai varētu runāt par mērķtiecīgu šīs kustības paplašināšanu, lai apmēram 10 procentiem Latvijas jauniešu būtu iespēja piedalīties Jaunsardzē. Šī ir kustība, kas jauniešiem dod izpratni par drošību, aizsardzību un karjeras iespējām ne tikai aizsardzības struktūrās, bet spēka struktūrās kopumā – policijā, robežsardzē, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā,” saka D. Kleins.