Ziņas

Sabiedrība

Gatavo misijas jaunam cēlienam

Liepas pirmsskolas izglītības iestādē. Vadītājas vietniece Inese Kidala (no labās) kopā ar bērnudārza kolēģēm uz pedagogu konferenci Raunā pirms jaunā mācību gada atbraukušas ar mierīgu sirdi, jo zina, ka Priekuļu pagasta pašvaldība augsti vērtē pedagogu veikumu un situāciju algu jautājumā vēl pirms notikušās pedagogu algu reformas raksturo ar piemēru Liepas bērnudārzā, kura auklītes saņem tik lielu darba algu kā dažā citā Latvijas pašvaldībā nesaņem pat skolotājas.Foto: Māris Buholcs

Pirms jaunā mācību gada kā mācību iestāžu vadītāji, tā pedagogi vēlas rast ieskatu procesos, kuri Latvijā
ietekmēs izglītības darbu. Pedagogi jau zina, ka šovasar Ministru kabinets pieņēma lēmumu par skolotāju algu reformu. Plašākā sabiedrībā izskanējis, ka visiem skolotājiem gaidāms algas pielikums, taču mehānisms, kā tiks aprēķināta darba slodze, ir veidots sarežģīti.

“Varbūt mums nāksies skolotājus atkal iedvesmot oktobrī,” paironizē Dina Dombrovska, Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja. Viņa skaidro, ka tikai pēc mēnesi ilga darba algas dienā katrs skolotājs tā īsti sapratīs, cik tad viņam no šī mācību gada maksās. “Skolu direktoriem lielās līnijās viss ir skaidrs, bet skolotājam, kurš nav pieslēdzies algu aprēķināšanas jaunajiem principiem, gaidas no algas reformas pienesuma var izrādīties citādas nekā saņemtā summa algas kontā. Tāpēc arī domāju, ka oktobrī ar skolotājiem būs, par ko parunāt. Prese jau tagad jautā, vai mūsu puses lauku skolās par darbu skolotājiem maksās vairāk vai mazāk, bet atbildes vēl nav.” Dina Dombrovska piebilst, ka skolotāji ļoti mierīgi uztver jautājumus saistībā ar darba samaksu. “Tā jau gadu gaitā Latvijā kļuvusi par normu, ka 1. septembrī pedagogs nemaz īsti nezina, kāda būs viņa alga turpmākajos mēnešos.”

Būt par skolotāju kļūst arvien sarežģītāk. Līdzvērtīgi kā mediķiem, arī pedagogiem visu laiku jāskolojas. Prasības visu laiku mainās, tās kļūst tikai lielākas. “Jaunā skolēnu paaudze prasa tik augstu līmeni!” novērojusi Dina Dombrovska un papildina: “Tas laiks, kurā ar augstskolā iegūtām zināšanām varēji nostrādāt skolā līdz pat pensijai, ir neatgriezeniski beidzies. Daudziem cilvēkiem ir instinkts no dabas – visu laiku mainīties, bet lielākā daļa tādi nav. Taču gaidīt skolotājam nav laika, viņam jāmainās tagad.”

Vakar Raunā, vidusskolas lielajā zālē ar vairāk nekā 200 vietām, bija gaidīti tik daudz viesu – pedagogi no 28 lauku skolām un bērnudārziem. Pirms jaunā mācību gada Raunu kā ģeogrāfiski un vēsturiski saistošu vietu pedagogiem no septiņiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem bija nolūkojuši Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes darbinieki.

“Ir jābūt kādam sākumam,” tā tradicionāli augusta beigās sarīkoto skolotāju konferenci sāka Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska. “Druvai” viņa skaidroja: “Protams, 1. septembris ir īstais mācību gada sākums, bet ne jau tajā dienā skolotājiem sākas mācību gads.”

Pedagogi jau iepriekš noskaņojas ilgākam, saspringtam darba cēlienam. Būt par skolotāju – tas nav vienkārši darbs, tā ir misija. Esot misijā, daudz kas tai jāpakārto. Mūsdienās jāņem vērā arī sabiedrības viedokļi, ar tiem jārēķinās. Pedagoga profesija ir publiska, un tas nozīmē, ka teju katram ir viedoklis ne tikai par to, kā skolotājam jāstrādā, arī kā jāizturas un pat jāģērbjas.

Pedagogi katru gadu ar interesi sabrauc vienuviet, lai pirms darba cēliena satiktos, padiskutētu, arī padusmotos par nepilnībām izglītības sistēmā, taču galvenokārt, lai uzzinātu ko nedzirdētu un pabaudītu jaukus mirkļus. Vakar Raunā skolotājiem koncertu sniedza dziedātājs Lauris Reiniks.

Skolotāju konference ir brīdis, kad laiks sajūtām un emocijām. “Tas ir ļoti svarīgi, jo citādi mūsu laikmetā ātri un vienkārši sazināmies ar elektronisku instrumentu palīdzību,” uzsver Dina Dombrovska.

Šoreiz skolotāju auditorijas priekšā Apvienotās izglītības pārvaldes darbinieki aicināja psihoterapeitu Ansi Jurģi Stabingi. Viņš pārdomām pieteica tēmu par to, ka mūsdienu sabiedrība reti novērtē sasniegto, panākto, vairāk pamana to, kā vēl nav. “Jūs esat iemācīti un turpināt mācīt bērniem tiekties pēc kaut kā cita un nenovērtēt to, kas ir,” formulēja psihoterapeits un piebilda. “Ikviens var būt laimīgs šeit un tagad, tikai jāapzinās, kas jau ir dots”. Lektors raksturoja vispārzināmo, ka bērns tiek gatavots skolai, skola ir sagatavošanās kaut kam tālākam, augstskola ir sagatavošanās dzīvei.

“Pēc tam izrādās, ka pirmos 25 gadus mēs it kā nedzīvojam. Patiesībā bērns jau ir gatavs no brīža, kad piedzimis. Tikai mēs esam iemācīti domāt par laimi, kura būs pēc tam, kad kaut ko sasniegsim,” sarunu šādi ievadīja Ansis Jurģis Stabingis, norādot, ka tas ir raksturīgi visai Rietumu pasaules sabiedrībai – domāt, ka šis mirklis ir tam, lai mēs sagatavotos nākotnei, un tā būs īstā. “Cilvēks nonāk mūža otrā pusē un atskārš: “Toreiz, jaunībā, gan bija skaisti, kāpēc es to īsteni neizbaudīju, ” vispārzināmo raksturoja lektors un pievērsa uzmanību tam, kad cilvēks pilnvērtīgi var dzīvot, justies laimīgs ģimenē un darbā arī šeit un tagad.

Amatas novada Apvienotā izglītības pārvalde kā allaž bija rūpējusies, lai skolotāju iepriekšējais devums tiktu novērtēts. Konferencē pasniedza Atzinības rakstus, tajā skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtus. Pašvaldību vadītāji konferencē bija skolotāju vidū. Viņi izmantoja iespēju, lai pedagogiem pateiktos par paveikto izglītībā. Tā tika parādīta cieņa cilvēkiem, kuru profesionālais veikums nav aprēķināms tikai naudā. Mājinieki, raunēnieši, aicināja viesus, daudzos pedagogus, izbaudīt dienu skaistajā Raunā, paskatīties uz to, arī uzkāpjot pilsdrupās uzbūvētajā skatu tornī.