Ziņas

Sabiedrība

Gatavi mācīt sveštautiešus

Atvērti nezināmajam. Vecpiebalgas vidusskolas direktore Lolita Žagare, pedagoģe Žanna Otersone un Abdula Gudusa Džallova klasesbiedrs Toms Niko Krūmiņš pauž pārliecību, ka jaunietim no Gambijas pavisam īsā laikā izdosies apgūt latviešu valodu un sekmīgi mācīties skolā.Foto: Māris Buholcs

Vismaz vēl tuvākajos mēnešos Vecpiebalgas novada vidusskolā turpinās mācīties puisis no Gambijas Abduls Guduss Džallovs, kurš pirms pavasara brīvlaika saņēmis arī pirmo sekmju izrakstu. Tur redzams, ka mūzikā, sportā un angļu valodā novērtējums ir ļoti labs.

Puisi no Gambijas uzņēmusi Madonas novadā dzīvojošās Dainas Ziļevas ģimene, kura televīzijas ziņās februāra sākumā redzēja, ka patvēruma meklētāju centrs Muceniekos nespēj 16 gadus vecajam bārenim rast vietu. Dainas ģimene jau līdz šim bija izaudzinājusi vairākus bāreņus un to uzskata par misiju. “Pagājušās nedēļas nogalē bijām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un no valsts esam saņēmuši apmaksātu advokāta pakalpojumu, kurš gādās un aizstāvēs Abdula intereses, lai viņš varētu palikt Latvijā. Kā mums sacīja, tas varētu aizņemt trīs četrus mēnešus, un par 85 procentiem esam pārliecināti, ka Abdulam izdosies palikt Latvijā, ko viņš tik ļoti vēlas,” saka audžu mamma Daina Ziļeva, bilstot, ka puisis ir patiešām priecīgs, ka nokļuvis Latvijā, atradis ģimeni, ka var mācīties skolā un justies droši. Turklāt audžuģimene sadzirdējusi, ka Abdula vājība ir futbols, tādēļ pat no Vecpiebalgas – Madonas robežas, kur ģimene dzīvo, gatavi divas reizes nedēļā puisi vest uz futbola treniņiem Priekuļos.

“Daru visu, lai viņam te būtu labi. Viņa iepriekšējā dzīve Gambijā nav bijusi viegla, lai neteiktu citādi. Viņš apzināti meklēja ceļu uz Eiropu, tieši Latviju, jo bija dzirdējis, ka te spēlē futbolu, un bija saņēmis uzaicinājumu parādīt savas prasmes futbolā kādā klubā. Kad izrādījās, ka viņa prasmes nav atbilstošas, puisis nonāca Muceniekos, un vēlāk jau viņam tika meklēta ģimene, pie kuras viņu izmitināt,” nedaudz situāciju izklāsta Daina, sakot, ka apbrīno to, ar kādu azartu jaunietis apgūst latviešu valodu, mūsu kultūru un tradīcijas.

“Viņš ir musulmanis un neēd cūkgaļu. Mājās viņam gatavoju vistas gaļu, zivi. Taču viņam jāpierod pie daudzām jaunām garšām, sākot ar sieru, biezpienu, gurķiem, maizi un daudz ko citu,” teic D. Ziļeva.

Par puisi pozitīvi pārsteigta ir arī Vecpiebalgas vidusskolas direktore Lolita Žagare, kura nenobijās un jaunieti no Āfrikas uzņēma skolas saimē. Direktore atklāj, ka sākotnēji gan ģimene bija devusies uz kādu Madonas skolu, kur mācības puisim atteiktas.

“Protams, vispirms prasīju viedokli Vecpiebalgas vidusskolas vecāku padomei, skolas skolēniem, un visi bija atvērti. Jāteic, ka šāda skolēna uzņemšana skolā ir liels izaicinājums. Lai arī viņš nav bēglis, kurus uzņemam Latvijā no karadarbības zonām, tomēr situācija viņam ir visai līdzīga,” spriež L. Žagare, sakot paldies Abdula klases audzinātājai Žannai Otersonei un viņas audzināmās klases skolēniem, kuri palīdz Abdulam mācīties un iejusties skolas dzīvē.

“Pie mums viņš mācās pāris nedēļu un pārsteidz ar spēju ātri apgūt latviešu valodu. Viņš ļoti cenšas un izrāda vēlmi mācīties,” saka L. Žagare. Viņa gan norāda, ka Latvijā izglītības sistēma nav gatava šādu skolēnu – patvēruma meklētāju – uzņemšanai. Pagaidām viss ir uz pašu skolotāju pleciem un vēlmes papildus strādāt ar šādu audzēkni.

Abdula klases audzinātāja Žanna Otersone neslēpj, ka mācību stundās cenšas pielāgot un improvizēt ar pieejamajiem mācību materiāliem. “Daru, kā sirds jūt. Domāju, kādus mācību materiālus izmantot. Tāpat ar Abdulu esmu daudz runājusi par to, kas ir Latvija, kā te dzīvojam. Esam runājuši par reliģijas jautājumiem un to, ka Latvijā ir maz musulmaņu. Esam runājuši par to, ka cilvēki Eiropā un Latvijā baidās no musulmaņiem un teroristiem. Viņš ir skaidrojis, ka ticībai ar šiem teroristiem ir maz sakara,” stāsta Abdula klases audzinātāja.

Vecpiebalgas vidusskolas direktore Lolita Žagare norāda, ka Latvijā skolām un pedagogiem jābūt gataviem uzņemt gan bēgļus, gan bieži vien arī viesskolēnus no citām Eiropas un pasaules valstīm, kas liek domāt, ka visam pedagogu kolektīvam būtu jāiemācās angļu valoda.

“Bieži vien ir tā, ka pedagogs zina krievu, vācu valodu, bet ne visi apguvuši angļu valodu. Tad šī situācija parāda, ka visi pedagogi nespēj komunicēt ar skolēnu vienādi. Plānojam vasarā meklēt iespēju un piedāvāt visiem skolas pedagogiem apgūt angļu valodu vismaz elementārā sarunvalodas līmenī,” secinājusi L. Žagare.

Ne tikai Abdula audžuģimene, bet arī Vecpiebalgas vidusskolas direktore, pedagogi un pat klasesbiedri ir gatavi aizstāvēt Abdulu, lai viņš drīkstētu palikt Latvijā. Visi cer, ka tuvākajos mēnešos puisim no Gambijas tiks piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un personas kods.