Ziņas

Sabiedrība

Gardēžiem, kad tie sasniegs Valmieru

Gardēžiem. Latviskas garšas veikaliņā Valmiermuižā oriģinālu produktu vidū rodams "Adzelviešu" aizdars no kaņepēm. Saimniecība, kurā tas top, izturējusi konkurenci, lai iekļūtu 2017. gadā izdotajā Eiropas mēroga "Gardēžu ceļvedī. Rīgas - Gaujas reģions".Foto: Māris Buholcs

Ja skatāmies no Rīgas skatu punkta, tad jaunākajā tūrisma ceļvedī 2017. gadam – “Gardēžu ceļvedis. Rīgas – Gaujas reģions” – tālākais sasniedzamais mērķis ir Valmiera. Seši Valmieras restorāni 2017.gada garumā gatavi sagaidīt tūristus, lai piedāvātu ko īpašu – sajūtu par Latviju caur garšu. Iecerēts, ka risināsies arī sarunas, ko gan latvietis tādu īpašu liek galdā katrā no četriem gadalaikiem. Iecerēts, ka atbilžu meklējumos te ieradīsies pasaules valstu gardēži. Vairums ceļojumu sāks no lidostas vai dzelzceļa stacijas Rīgā, tāpēc tūrisma ceļveži taisnā ceļā vedīs uz centrāltirgu! Jaunā karte “Gardēžu ceļvedis” rāda ceļu arī uz tirgiem Straupē, Cēsīs un Valmierā. Eiropas mērogā šobrīd izplatītais tūrisma ceļvedis cilvēkiem rāda – jo tālāk brauksi no lidostas, jo tālāk tiksi! Latviešu pavāri katrā gadalaikā gatavi ārvalstu gardēžiem pasniegt dabas garšu šķīvi. Arī 101. kilometrā, kad jau sasniegta Valmiera, latvieši, aicinot pie galda, nelikšot vilties.

Kas tad pārstāvēs Latvijas dabas garšu 2017. gada šķīvjos? Tagad, ziemā, trīs galvenie: rupjmaize, pīlādži un rāceņi. Nāks pavasaris, un galdā būs cita trijotne: rabarberi, skābenes, bērzu un kļavu sulas. Pienāks vasara, un, lasot gardēžu karti, tūristi ieraudzīs, kur pasniedz sama gaļu, kur gatavo ēdienus no skābiem ķiršiem un lācenēm. Ja zelta rudens atvilinās gardēžus uz Latviju, tad karte rādīs kā tirgus, tā restorānus galvaspilsētā un Gaujas nacionālā parka trīs pilsētās, lai piedāvātu nogaršot cidonijas, baravikas un smalkus ēdienus no brieža gaļas.


Sestdien, kad Vecrīgā atklāja starptautisko Latvijas tūrisma piedāvājumu, taisni uz ielas – Kaļķu un Vaļņu ielu krustojumā – notika pirmais gardēžu ēdienu festivāls ar ziemas stāstu “Dabas garša šķīvī”. Rīgā atvērtā Valmiermuižas restorāna šefpavārs Dzintars Kristovskis ir izraudzīts par latviešu virtuves vēstnesi. Pasaules gardēžiem jāpasniedz dabas garša šķīvī. Patiesībā svešiniekiem jāļauj apjaust, ka latviešiem tas nav nekāds jauns modes virziens. Tās ir mūsu pamatu vērtības, izvēloties produktus saimes galdam.

“Visu, ko labu atrodam mežā un pļavā, ko izaudzējam dārzā, mēs, latvieši, liekam galdā,” uzsver uzņēmuma “Valmiermuižas alus” pārstāve Jūlija Ville, stāstot “Druvai”, kā Valmieras pusē tiks gādāts par ceļotājiem – gardēžiem, latviskās virtuves izzinātājiem. “Aicinot baudīt latviskas garšas, mēs izmantosim sezonas produktus. Tagad, ziemā, latviešu šķīvjos ir vasarā un rudenī novāktā un pagrabā saglabātā pārtika. Iesaistoties oriģinālajā tūrisma projektā, 20 restorāni Rīgā un pieci seši restorāni katrā no trīs pilsētām Gaujas nacionālā parka teritorijā – Siguldā, Cēsīs un Valmierā – jau laikus piedomājuši par vietējo produktu rezervēm.

Katras pilsētas pašvaldība, tās tūrisma informācijas centrs bijis atbildīgs, lai starptautiski veidotais Eiropas gardēžu tūrisma projekts veidotos atbilstoši iecerei, kad Latvija iegūs Eiropas mēroga titulu “Gastronomijas reģions 2017”. Pašvaldības bija tās, kas izraudzījās gardēžu ceļvedī “Rīgas – Gaujas reģions” iekļaujamus restorānus. No Valmieras tie ir restorāni pilsētas centrā – “Rātes vārti”, “Agnese”, “Parks”, “Vecpuisis” , “Teātra vīna studija”, kā arī viens restorāns pilsētas pievārtē – “Valmiermuižas alus virtuve”.

“Jau pirms gada aktīvi darbojāmies, lai varētu piedalīties viesu uzņemšanā, kad Latvijai tiks piešķirts tituls “Eiropas gastronomijas reģions”. Visa gada garumā viesmīlīgi sagaidīsim un pasniegsim latviskus ēdienus, pagatavotus mūsdienīgā manierē,” saka Valmiermuižas pārstāve Jūlija Ville. “Arī līdz tam esam uzņēmuši ciemiņus. Rādām, kā rūpnīcā gatavojas alus, stāstām, no kādām izejvielām tas top. Mūsu uzņēmuma nodarbošanās tik ļoti atbilst Eiropas projekta idejai par dabas garšu, ka tieši mūsu šefpavārs Dzintars Kristovskis kļuva par projekta vēstnieku.”

Katrā restorānā bija uzdots izdomāt ēdienus, kas saistīti ar četriem gadalaikiem. Viesi atbrauks baudīt Latvijas dabas garšu šķīvī, un piedāvājumu ikviens ieraudzīs ēdienkartē, uzzinās ēdiena sastāvdaļas un arī saimniecības, kuras sagādājušas produktus.

Valmiermuižas restorānā pavasara ēdienkartē izmantos bērzu sulas, vasarā – lācenes, rudenī būs ēdiens ar cidonijām, ziemā ar pīlādžiem. Tā kā šajā projektā piedalās ne tikai restorāni, arī saimniecības, kas sagādā latviskus produktus, tad arī pati Valmiermuižas alus darītava būšot gardēžu apskates objekts. Valmieras pusē gardēži būs gaidīti arī uzņēmumā “Vaidavas keramika”, Kocēnu pagastā, kur ražo ozolkoka mucas, Trikātas pagastā, kur top daudzveidīgi izstrādājumi no šokolādes, papildinātas ar latvisku garšu.

Valmieriete Jūlija Ville piedalās tūrisma ceļvežu izstrādē un Valmieru pārstāvēs arī tūrisma gadatirgos Baltijas valstīs, kas tūlīt sekos viens otram. Valmiera no Rīgas ir pietiekami tālu, lai Lat-vijas un ārzemju gardēžiem noderētu arī sagatavotais naktsmāju saraksts. Gatavojoties gardēžu pieplūdumam Vidzemē, apkopota informācija par pasākumiem gada garumā Gaujas nacionālajā parkā, arī to, kurus piedāvās muižas un pilsētas. Valmiermuiža janvāra kalendārā iekļāvusi savu ideju par “Garšvielu amatnīcu”. Tajā parādīs itin derīgas prasmes, lai latvisku ēdienu pagatavotu uz ugunskura, piemēram, kā izmanot ugunskura dūmus.