Ziņas

Sabiedrība

Galdā Inešos audzētas zivis

Izaudzis Inešos. Uzņēmuma “Hibitech Piebalga” valdes priekšsēdētājs Valdis Cīrulis un darbinieks    Zigmārs Bāriņš gandarīti – šo samu kāda ģimene novērtēs vakariņās.Foto: Sarmīte Feldmane

Tūlīt būs trīs gadi, kopš Inešos darbu sāka akva­kultūras uzņēmuma “Hibitech Piebalga” saldūdens zivju audzēšanas cehs. Visos baseinos aug zivis, sākot no 0,3 gramu mazuļiem līdz vairākus kilogramu smagām iemītniecēm.

“Šis bijis pieredzes uzkrāšanas laiks. Uzsākot ko jaunu, daudz jāmācās, darba gaitā kaut kas jāpamaina,” saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Cīrulis un uzsver, ka pieprasījums pēc zivīm ir liels, jo Latvijas tirgū to dažādība ir maza.

Zivis ir pieprasītas

Pērn, kad jau ēdinātāji bija iepazinuši Inešos audzētās zivis un labprāt tās iegādājās, sākās pandēmija.    Taču par vietējo audzētāju sāka interesēties lielveikali, arī pārstrādātāji.    “Hibitech Pie­balga” izveidojusies sadarbība ar pārstrādātāju “Mottra”, kas ražo dažādus zivju produktus, sākot ar ikriem, fileju, beidzot ar dažādiem kūpinājumiem. Uz ražojumu etiķetēm uzraksts: “Ražots “Mottra”, audzēts “Hibitech Pie­balga”.”

Daudzkārt piebaldzēni runāja, ka tepat ir zivju audzētava, bet viņi zivis nevar nopirkt. Tad arī radās doma reizi nedēļā tās tirgot. “Garās rindas bija    pārsteigums. Nenodarbojamies ar tirdzniecību, tāpēc    darbinieki tikai reizi nedēļā    trīs stundas apkalpo pircējus, kuri vēlas iegādāties svaigas zivis. Tās tikko ņemtas no baseina, klienta klātbūtnē tiek nosvērtas,” stāsta V.Cīrulis un piebilst, ka kādreiz ceturtdienas ēdnīcās bija zivju dienas, tagad, tuvojoties nedēļas nogalei, katrs var bagātināt ikdienas ēdienkarti.

“Piedāvājam iespēju tiem, kuri vēlas. Interese ir ļoti liela. Pircēji stāstīja, ka braukuši no kaimiņu novadiem,” pastāsta V.Cīrulis. Patlaban piedāvājumā ir    stērlete, sams, svītrainais asaris, zandarts, bet būs arī citu sugu zivis, kā Galilejas Svētā Pētera zivs un baramundi. Sugas izvēlētas,      lai būtu dažādība, un tādas, kurām nav mazo asaku, kuras neaug ezeros un neaudzē dīķos. Katra kādā reģionā ir īpaši iecienīta, bet Latvijā vēl jāiepazīst.

Laiks, kad prot tikt galā

Lai arī uzņēmuma apgrozījums pēdējos divos gados audzis, pandēmija ietekmējusi ražošanu.    Ierobežojumu dēļ nav iespējams atvest zivju mazuļus, līdz ar to audzēšanā radās pārrāvums. Vaislas materiālu    un mazuļus audzējam paši, taču ir sugas, kas tikai trešajā dzīves gadā dod ikrus,” stāsta V. Cīrulis un dalās pārdomās par valsts atbalstu uzņēmējiem. Tā kā apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu      ir palielinājies, pēc kritērijiem atbalsts    nepienākas. Vēl atbalstam varēja pieteikties jaunie uzņēmumi. “Strādājam trešo gadu, esam taču jauns uzņēmums, bet reģistrēts agrāk, lai izstrādātu projektu, izpētītu tirgu, tad celtu audzētavu. Pēc skaitļiem uzņēmums nav jauns. Dīkstāvē aiziet nevaram, jo tā ir ražošana,” saka uzņēmējs un atzīst, ka šādā situācijā bez valsts atbalsta nav viegli strādāt. Ierobežojumu dēļ arī plāni piebremzējās.

V.Cīrulis vērtē, ka Latvijā nav zivsaimniecības attīstības stratēģijas. Ik gadu dīķsaimniecībām pieejams projektu finansējums attīstībai. Rodas mazas audzētavas, tiek rakti un uzturēti dīķi, taču tirgū zivju nav. Jau vairākus pēdējos gadus akvakultūras saimniecības saražo    800 tonnas zivju gadā. Tik, cik “Hibitech Piebalga”. Ja audzētu, piemēram, tikai samus, varētu saražot divreiz vairāk, jo    tie var dzīvot blīvāk. “Dīķos izaudzēto zivju sugu dažādība maza, līdz ar to uzņēmējam ļoti jārēķinās ar cenu svārstībām. Bieži vien nākas pārdot pārāk lēti, turklāt zvejots netiek visu gadu. Jo plašāks sugu piedāvājums, jo ir iespēja pašam regulēt, ko izdevīgāk pārdot,” viedokli pauž V.Cīrulis un piebilst, ka pircējs vienmēr salīdzina, cik maksā kvalitatīva liellopa, jēra gaļa, cik zivis.

Attīstībai jāturpinās

“Tas, ka ražotne uzbūvēta, nenozīmē, ka gadiem var neko neieguldīt. Aizvien kas jāuzlabo tehnoloģijās, jo tās attīstās, arī prakse rāda, ka kaut ko var darīt labāk, ekonomiskāk,” uzsver uzņēmējs un atklāj, ka, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, nomainīti sūkņi. Baseinos tiek izmantots septiņi tūkstoši kubikmetru ūdens, kopā ar biofiltriem desmit tūkstoši. Katrai sugai baseinā jānodrošina piemērota temperatūra. Dažai pat 28 grādi.

“Viena pieļauta kļūda dārgi izmaksā, biodrošībā pārkāpumi nav pieļaujami,” atgādina uzņēmējs un uzsver, ka ir izveidojies profesionāls 13 darbinieku kolektīvs.      “Piebalgu pazīst ar jēra zupu, laiks iepazīt ar Piebalgā audzētām zivīm,” saka V. Cīrulis.