Uguņošana kļuvusi par gandrīz neatņemamu svētku daļu. Tā notiek dažādos mērogos, sākot no pirotehnikas, kas tiek izšauta draugu, ģimenes lokā, līdz publiskiem salūtiem pilsētās un novados.

Pirms vairākiem gadiem pirotehniku varēja tirgot un pirkt ikviens, un tad jau labu laiku pirms gadu mijas tika šautas petardes, tagad uguņošanai nepieciešamo pārdod kontrolēti. Cēsīs tikai divi uzņēmumi piedāvā pirotehniku. Jau sen šajā biznesā ir Māris Lasmanis, kurš ar savu komandu gādā arī par lielajiem svētku salūtiem Cēsīs un citās pilsētās.

Uz jautājumu, vai privātpersonas joprojām pērk pirotehniku, viņš atbild apstiprinoši: “Cilvēkiem jau tas patīk. Īpaši, ja dodas svinēt kaut kur ārpus pilsētas, bet uguņošanu gribas, tad pie mums labprāt iepērkas. Tagad arvien vairāk novērtē to, ka veikalos, kuriem ir atļauja tirgot pirotehniku, ļauts pārdot lielās baterijas. Tagad ikviens var legāli veikalā nopirkt savām, sava uzņēmuma vajadzībām jaudīgu salūtu, nav jāmeklē kāda “kreisā” tirgotava. Šādi, pirmkārt, var cīnīties ar ēnu ekonomiku, otrkārt, pircējs var iegādāties, drošu, sertificētu pirotehniku. Drošāk arī tas, ka labāk nopirkt vienu lielu bateriju, nevis desmit mazas. Un tā jau ir nopietna uguņošana līdz pat trim minūtēm.”

Stāstot par uguņošanas tendencēm, M. Lasmanis atzīst, ka cilvēki pirotehniku sākuši lietot drošāk, jo zina, ka specializētajos veikalos nopirktā ir droša, nav jābaidās no negaidītiem pavērsieniem. Viņš arī atzīst, ka Latvijā noteikumi attiecībā uz pirotehnikas tirgošanu ir krietni stingrāki nekā kaimiņvalstīs: “Piemēram, Igaunijā pirotehniku var pirkt internetā, sūtīt ar piegādi mājās, caur pakomātiem, kas Latvijā nav atļauts. Tas ir pareizi. Eiropas tirgū nav iespējams no citām valstīm internetā pasūtīt pirotehniku.”

M. Lasmanis jau vairākus gadus gādā par salūtiem pilsētas svētkos, gadu mijā, šogad bija salūts arī 18.novembrī. Vai nekļūst arvien grūtāk pārsteigt pilsētniekus? Pirotehniķis norāda, ka divu vienādu salūtu nav. Pat ja šauj it kā vienādus lādiņus, salūtu ietekmē laika apstākļi un citas nianses, arī vieta, no kurienes tiek šauts.

Pie katras uguņošanas tiek īpaši piestrādāts, ņemot vērā arī muzikālo pavadījumu, kas ir svarīga uguņošanas sastāvdaļa. Arī 2018. un 2019.gada mijai Cēsīs padomāts, lai būtu jauni pirotehniskie efekti. M. Lasmanis arī atzīst, ka valsts simtgades uguņošanai budžets bijis lielāks, tāpēc varējuši atļauties vairāk: “Bet pasākuma apmeklētāji to īpaši neizjutīs, gādājam, lai salūts iespaidīgs. Cēsīs vietas īpatnības dēļ tiek šauts no Maija parka, bet priekšā ir koki, viesnīcas ēka, jāšauj augstais salūts, kas cilvēkiem patīk vairāk. Gadu mijā jau galvenais noķert to īpašo fīlingu!”

Gadu mijas sagaidīšanas pasākuma rīkotāji, Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs, atgādina, ka Vienības laukumā un tuvējā zonā, kur pulcējas cilvēki, privātpersonām kategoriski aizliegts lietot pirotehniskos izstrādājumus.

Jāatgādina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) teiktais, ka pirotehnikas lietošanas noteikumu pārkāpšanasvētku sagaidīšanu var pārvērst traģēdijā. Diemžēl pieredze ir bēdīga, un katru gadu no nepareizi lietotas pirotehnikas izceļas ugunsgrēki vai cieš cilvēki.

Mūsu pusē gadu mijas sagaidīšana ar kopīgu ļaužu pulcēšanos un uguņošanu notiek ne tikai Cēsīs, bet arī Vecpiebalgā. Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna norāda, ka šī ir sena tradīcija un cilvēki labprāt piedalās kopīgā Jaunā gada sagaidīšanā: “Parasti pulcēšanās vieta bija pie pašvaldības ēkas, pērn pārcēlām pie kultūras nama, taču cilvēki vēlas, lai būtu ierastajā vietā, šīs gadu mijas salūts atkal vecajā vietā. Tur pieslēdzamies televīzijai, noskatāmies valsts amatpersonu uzrunas, seko uguņošana, un pēc tam kultūras namā sākas balle, kas arī ir kupli apmeklēta. Daudzi piebaldzēni dzīvo Rīgā, citās pilsētās, uz svētkiem atbrauc mājās, grib kopīgi nosvinēt.”

Priekuļu novadā nav kopīgas uguņošanas, bet īpaši iecienīta ir Jaungada balle Priekuļu kultūras namā, uz kuru biļetes tiek izpirktas ļoti īsā laikā.