Ziņas

Sabiedrība

Gada pirmajos trīs mēnešos pašnāvību skaits Latvijā nav būtiski mainījies

LETA

Šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā reģistrēti 95 pašnāvību gadījumi, aģentūru LETA informēja Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) direktora vietnieks zinātnes un pētniecības jautājumos Māris Taube. Apkopotie operatīvie dati liecina, ka janvārī pašnāvības veikuši 35 cilvēki, no kuriem 29 bija vīrieši un pārējās sievietes. Februārī pašnāvībās bojā gāja 23 vīrieši un septiņas sievietes, bet martā – 15 vīrieši un piecas sievietes. Salīdzinoši 2008.gada pirmajos trīs mēnešos pašnāvības veica attiecīgi 31, 33 un 33 cilvēki. Taube uzsvēra, ka marta datus šobrīd ir grūti objektīvi salīdzināt, jo informācija tiek saņemta ilgākā laika posmā un reģistrēto pašnāvību skaits vēl var augt. Visbiežāk cilvēki dzīvi pašnāvībā beidz pakaroties. Pēdējā laikā ir mainījušās vecuma riska grupas. 2008.gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk bija pašnāvību vecuma grupā no 50 līdz 55 gadiem, bet šogad visvairāk pašnāvības izdarītas 55 līdz 59 gadu vecumā. Vērtējot šā gada pirmo mēnešu datus, Taube atzinēja, ka pašnāvības pieauga 2008.gada beigās, bet 2009.gada sākuma dati vēl neliecina par kādām būtiskām izmaiņām. Tai pašā laikā speciālists prognozēja situācijas pasliktināšanos šā gada rudenī un ziemā, it īpaši pašā gada nogalē. Kā ziņots, SVA ziņojumā “Pašnāvības Latvijā – situācija, perspektīvas, risinājumi” uzsver nepieciešamību uzlabot speciālistu un visas sabiedrības zināšanas par depresijas simptomiem, kas ir viens no pašnāvību biežākajiem iemesliem, lai Latvijā mazinātu pašnāvību skaita pieaugumu. SVA speciālisti uzsver, ka svarīgi, lai primārās aprūpes speciālisti, sociālie darbinieki, skolotāji depresijas nomāktajam savlaicīgi sniegtu atbalstu un nepieciešamības gadījumā pieaicinātu speciālistu. Sabiedrības izglītošanā par garīgo veselību liela loma ir plašsaziņas līdzekļiem, tāpēc esot jāvairo žurnālistu profesionalitāte, sniedzot sabiedrībai informāciju par pašnāvībām. Tāpat ir nepieciešams uzlabot atbalsta sistēmu cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, mājvietu, sirgst ar hroniskām slimībām, ilgstoši nevar atrast darbu, nav pietiekami izglītoti, atrodas ieslodzījumā, jau veikuši pašnāvības mēģinājumu vai kuriem ir vēl citas problēmas. Turklāt, pēc SVA speciālistu, kā arī pēc mediķu novērojumiem, šobrīd izteikta riska grupa ir jauni vīrieši ar lielām kredītsaistībām, ko darba zaudējuma vai citu iemeslu dēļ nav iespējams atmaksāt.