Ziņas

Sabiedrība

“Gada cilvēks 2015” kandidāti

Īpašas. "Druvas" lasītāju aptaujai iesūtīts daudz vēstuļu. Katra stāsta par kāda cilvēka īpašo veikumu.Foto: Aivis Riekstiņš

Sākts ar baltu lapu, gads pierakstījis savu gadagrāmatu. Laiks pāršķirstīt lappuses. Par labajiem līdzcilvēkiem, mīļiem, sabiedrībai nozīmīgiem darbiem, sasniegumiem “Druvai rakstīja un zvanīja mūsu lasītāji, aptaujā “Gada cilvēks 2015” iesakot pagodināt darītājus, rosinātājus, jaunu ideju īstenotājus.

Lasītāji arī pamanījuši tos, kuri ikdienā bieži vien nemanāmi godam dara savu darbu. Šogad “Druvas” aptaujā pieteikti 40 mūsu novadnieki. Redakcija saņēma vēstules, uzklausīja tālruņa zvanus, savu viedokli pauda vairāki simti “Druvas” lasītāju.

SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Cēsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Evija Atvara raksta: “Šī brīža situācijā, kad pat valdība uzskata, ka “lauki izmirst”, es gan teiktu – noveco, man ir prieks par aktīvajiem jauniešiem laukos, kuri ne tikai ir uzņēmēji, bet arī redz un domā plašāk par savu pagalmu, sētu, uzņēmumu. Ir aktīvi, iesaistās un veido sabiedriskās aktivitātes. Prieks, ka viņu ir daudz – Nauris Reinhards Straupē, Ritvars Ekerts un Maija Midika Straupē, Laila Skujiņa Cēsīs, Jānis Ķesa Raunā, Linda Sīlīte Drabešu pagastā. Īpaši šogad gribu uzteikt Zani Kalniņu Mārsnēnos, kura realizēja projektu “Bērnu laukuma paplašināšana”, kaut arī pašas ģimenes dzīvesvieta atrodas vairāk nekā kilometru no izveidotā laukuma.” Aptaujai ieteikta arī raunēniete Marta Rudzīte, kura bioloģijas olimpiādē ieguva sudraba medaļu un tagad ir studente. Viņa pierādījusi, ka tikai ar darbu var gūt panākumus. “Vai par neatlaidību un mērķtiecību viņa nav pelnījusi “Gada cilvēka” titulu,” saka ieteicējs.

Mārsnēnu pamatskolas pirmsskolas grupas bērni, vecāki un skolotāji “Druvas” aptaujai ieteikuši Zani Kalniņu. “Ar Zanes iniciatīvu, enerģisko un uzņēmīgo rīcību Mārsnēnu centrā tika īstenots projekts – paplašināts un uzlabots bērnu rotaļu laukums. Zane prata uzrunāt, iesaistīt un aizraut citus, lai tas izdotos,” raksta 27 mārsnēnieši un saka Zanei paldies par oriģinālajām un drosmīgajām idejām.

Cēsniece Veneranda Krēsliņa uzteic Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga pilsētā paveikto. “Pilsēta kļuvusi dzīvāka,” vērtē cēsniece.

“Viņa mūs apkalpo un uzklausa jau gadiem. Ir izglītota – var lūgt padomu jebkurā jautājumā, palīdzēs, ieteiks. Ir uzmanīga, iejūtīga, pretimnākoša. Dzīvē esmu piedzīvojusi sarežģītas situācijas, pateicoties viņai viss ir nokārtojies labvēlīgi, kaut gan viņai nācās tērēt daudz laika. Paldies par uzmanību un atsaucību,” par Līgatnes novada domes kancelejas sekretāri Līviju Andersoni raksta Rasma Petere. Citā vēstulē, ko parakstījusi Dz., par Līviju teikts: “Līvija ir pirmā, ko satiekam, ieejot domē. Neviens viņu nav redzējis īgnu vai neapmierinātu. Viņa ir sirds cilvēks, kas vienmēr spīd kā saulīte un silda mūs.”

“Balti burti uz melnām plāksnēm vēsta par 643 Cēsu apriņķa iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā deportācijās. Pēteris Ozols neatlaidīgi īstenojis ideju, lai Cēsīs, Pils ielā 12, tiktu izveidota piemiņas siena,” atgādina vairāki desmiti politiski represētie un citi vēstuļu un zvanu autori.

Par zelta prātu, to, kā strādā Cēsu internātpamatskolas – rehabilitācijas centra direktors Zigmunds Ozols, viņu aptaujai ieteikusi Ilze Krancmane un vēl vairāki pedagogi, uzteicot direktora prasmi katru bērnu mudināt uz labu.

Vairāk nekā 30 Cēsu Valsts ģimnāzijas darbinieku parakstījuši vēstuli, kurā aptaujai iesaka ģimnāzijas metodiķi Māru Baķi. Kolēģi uzteic Māru par pašaizliedzīgu un atbildīgi veiktu darbu Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures izpētē sakarā ar skolas 90 gadu jubileju.

Pārgaujas novada iedzīvotāji raksta par pensionāri, zemnieci Līgu Tiltiņu. “Līga vienmēr ir atsaucīga, palīdz gatavoties senioru pasākumiem, gādā, lai talkas dienās vienmēr būtu silta zupa, lai vientuļajiem pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm būtu aparta zemīte, dāvina dažādus produktus. Brīvās vakara stundas viņa velta novada florbola un sporta sacensību tiesāšanai. Pensionētā sporta skolotāja vada senioru veselības vingrošanu, nesaņemot par to samaksu,” rakstīts vēstulē, kuru parakstījuši 104 novada iedzīvotāji. Vairāki novadnieki arī zvanīja un stāstīja par Līgu kā nenogurstošu cilvēku, kurš gatavs līdzi aizraut citus.

Marutu Valaini, Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļas priekšsēdētāju aptaujā pieteikuši desmit biedrības biedri, par viņu vēstuli redakcija saņēma arī no Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests”. Par Marutu teikts: “ Viņai piemīt augstas organizatoriskās spējas. Viņa ir prasīga, zinoša un uzņēmīga vadītāja. Maruta Valaine velta savu laiku un radošās idejas, lai biedrības nodaļās, kurā reģistrēti vairāk nekā 170 biedri, darbība norisinātos aktīvi, interesanti un lietderīgi,” raksta ieteicēji. “Cilvēkam ir daudz dots gan garīgi, gan materiāli, un viņam sagādā neviltotu prieku dot arī otram, tam, kuram patlaban pietrūkst,” teikts Sociālā dienesta vēstulē.

Vairāk nekā 20 cēsnieku “Druvai” atsūtījuši vēstuli par Cēsu pensionāru biedrības aktīvisti Lūciju Gruzdi. “Rosina pensionārus aktīvai un interesantai dzīvei, spēj dāvāt labas emocijas citiem, itin neko neprasot pretī. Organizē ekskursijas, dodot iespēju mums iepazīt Latviju, rod iespēju pensionāriem tikties svētku sarīkojumos, apmeklēt teātru izrādes,” raksta un stāsta pensionāri.

Liepēnieši un biedrības “Gādība LV” pārstāvji aptaujai iesaka biedrības dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Igoru Gormaļovu. “Viņš ir goda vīrs, strādīgs, ar lielu optimismu un iemantojis cilvēku cieņu,” teikts vēstulē, kuru parakstījuši 40 liepēnieši un 28 biedrības darbinieki, sadarbības partneri un tie, kam palīdzēts.

Skujeniete Iveta Popova aptaujai ieteikusi Sandru Slavišenu – Doršu. Viņa velta laiku un enerģiju, lai vadītu Zaubes klubu, kurā visiem būtu interesanti, katrs kaut ko gūtu. Līdz ar viņas atnākšanu pagasta kultūras dzīve kļuvusi krāsaināka.

“Līdz gada beigām Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā skatāma grafiķa Daiņa Rožkalna izstāde “Līdzības”, kas veltīta viņa darinātajām akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” ilustrācijām. “Latviešu tautasdziesmu” ilustrēšana šogad jau pabeigta, un šī izstāde ir Latviešu folkloras krātuves dāvana māksliniekam D. Rožkalnam pateicībā par viņa talanta un sirds ieguldījumu akadēmiskā izdevuma veidošanā roku rokā ar nu jau trīs paaudžu folkloristiem,” uzteicot mākslinieka paveikto, aptaujai liepēnieti Daini Rožkalnu iesaka Anatolija Vīgante.

Kultūras biedrība “Harmonija” aptaujai iesaka Cēsu Neredzīgo biedrības amatierteātra režisori Ainu Kareli. “Režisore gandrīz sabiedriskā kārtā iestudē lugas ar aktieriem, kuriem lielākajai daļai ir redzes problēmas. Teātris “Aina” patlaban Cēsīs ir vienīgais, kas aktīvi iestudē lugas un spēlē izrādes. Aina Karele atbalsta kultūras biedrību “Harmonija”, sagatavo dzejas lappuses laikrakstam “Druva”, raksta ievadrakstus, publikācijas,” teikts vēstulē.

Vecpiebaldziete Līva Grudule iesaka aptaujā nominēt Vecpiebalgas amatierteātra “Sumaisītis” režisori Inesi Pilāberi. “Viens no aizvadītās vasaras spilgtākajiem notikumiem Vecpiebalgas novada kultūras dzīvē bija Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” izrādes. Režisores vadībā tapa veiksmīga, spilgta un kolorīta izrāde. Inese Pilābere neatlaidīgi, ar īpašu iedvesmu un profesionāli vadot mēģinājumus, aizveda aktierus līdz spožam Jāņu laika notikumam. Muzeju nakts apmeklētāju atmiņā Ineses iestudētā mistifikācija “Kalna Kaibēnos”, kurā Piebalgas pagātnes dižgari satikās ar Aspaziju un Raini. Inese ir režisore, kura ar savu ieinteresētību spēj aizraut, viņas mērķtiecība un ieguldītais darbs ved pie lieliska rezultāta,” par režisori raksta vecpiebaldziete Līva Grudule.

Cēsnieks Jānis Berģis aptaujā iesaka “Druvas” “Novadnieka” publikāciju autoru Sigurdu Rusmani: “No viņa publikācijām uzzinām par novadiem, to vēsturi.”

Cēsniece Līvija Harju stāsta: “Cēsu Izstāžu namam jau 30 gadi. Par to, lai tajā vienmēr būtu kas interesants, gādā Nata Livonska. Viņa dara to, kas patīk, tāpēc arī izdodas.”

“Sarežģītajā bibliotēkas renovācijas procesā direktore bija klāt ik dienas, iedziļinājās visās, pat vissīkākajās, problēmās un nepārtraukti sekoja notiekošajam. Viņas nopelns nenovērtējams kolektīva radošās gaisotnes izveidē. Viņa ar savu laipnību un prasmi iedziļināties lasītāju problēmās ir izpelnījusies visu cieņu,” teikts vēstulē, ko parakstījuši vairāki desmiti gan Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieki, gan atbalstītāji un lasītāji, stāstot par direktori Natāliju Kramu.

80 Pārgaujas novada iedzīvotāji parakstījuši vēstuli, vēl daudzi zvanījuši, aptaujai iesakot ģimeņu atbalsta NVO “Rozbeķu saime” vadītāju Ilzi Krivašonoku. “Ilzi mēs varam dēvēt par Rozulas dvēselīti, jo, pateicoties viņas spējai pulcēt ap sevi tādus pašus nesavtīgus cilvēkus, Rozulā ne brīdi nav apklususi sabiedriskā dzīve,” stāsta ieteicēji.

Par sapratni, pacietību, laipnību un profesionalitāti Veneranda Krēsliņa aptaujai iesaka ģimenes ārsti Vizmu Olti. Līgatniete Eriksone, Brante no Strenčiem un Studere no Rīgas velta labus vārdus par sirsnību un iejūtību dakterim Erlendam Geruļskim. “Viņš mani izglāba. Gudrs, iejūtīgs,” par ārstu Voldemāru Vaivodu saka Uldis Griķis un Vitolds Griķis no Pārgaujas novada.

“Taisnība, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu. Vienmēr garāmejot apbrīnoju sētnieku Jāni Mežciemu, kurš strādā pie veikala “Maxima”. Lai katrs tā darītu savu darbu kā viņš,” stāsta cēsnieks Oļģerts Tīliks. “Viņš ir kā samarietis, kur var, vienmēr pieliek roku,” tā uzņēmēju Juri Kozlovski raksturo cēsniece Inta Pētersone.

Gunita Šīrante ir pastniece Amatas pagastā. Lilija Ziedone – Upīte saka: “Akurāta darbā, visu dara pēc labākās sirdsapziņas. Jau pirms pusdienlaika saņemam avīzes un vēstules. Lai viņai enerģija neizsīkst!”

Par veterinārārsti Baibu Priednieci Priekuļos jaunpiebaldzēns Egils Johansons stāsta: “Viņa palīdzēja mūsu kaķītim, kad to sašāva. Tas, ar kādu iejūtību, līdzcietību viņa dara savu darbu, ir apbrīnas vērts. Viņa nekad neatsaka palīdzību. Daudzi piebaldzēni izmanto viņas pakalpojumus.”

Juris Zariņš no Veselavas uzteic Priekuļu biatlona trases komandu: “Daudz tiek darīts, lai vienmēr viss būtu kārtībā un ikviens, kurš tur ierodas, justos labi un būtu gaidīts.”

“Prieks, ka kāds domā arī par bērniem, lai viņi nesēž pie datoriem. Evija Lūkina atvērusi cīņas klubu “Ferrum”,” saka cēsniece Marija Brengmane. Viņas teiktajam pievienojas daudzi bērnu vecāki.

“Druvas” “Gada cilvēks 2015” noteikti ir Kaspars Stupelis! Talants, neatlaidība, uzņēmība un mērķtiecība. Es jūtos lepna, ka trīskārtējais pasaules čempions motokrosā nāk no Vecpiebalgas. Un priecājos, ka Kaspars ir saglabājis sirsnību un vienkāršību, ka viņš iedvesmo jauniešus un bērnus, viesojoties skolās un aicinot sportot,” raksta vecpiebaldziete Ilona Muižniece. Viņai piekrīt daudzi, bet priekulietis Gunārs Dumbris uzsver: “Viņš ir viens no Latvijas sporta personībām, kurš visu sasniedzis pats saviem spēkiem.”

“Daudz nekļūdīšos, teikdama, ka vairākās mājās un ģimenēs viņa vārds ir bieži pieminēts. Arī mani trīs dēli ir “izauguši” , viņa vadītajā auto katru rītu braucot uz skolu, vakarā mērojot ceļu atpakaļ uz mājām. Mums visiem šajā pusē viņš vienkārši ir Vilnītis. Laipnākais, izpalīdzīgākais, saprotošākais, smaidīgākais, galantākais, draudzīgākais, sirsnīgākais šoferītis jau apmēram 20 gadus. Daudzi mazie raunēnieši ar lielāko prieku, pat sēdošie ratiņos, sveicina busiņa šoferīti ar paceltu rociņu. Bija rets gadījums, ka mūsu šoferītis veselības dēļ kādu laiku nebrauca, viņu aizvietoja cits. Piebraucot pieturā, bērni metās bēgt projām, jo nebija viņu Vilnītis,” tā par Raunas novadā strādājošo “CATA” šoferi Vilni Kārkliņu raksta Māra Majore no Raunas.

Aptaujas “Gada cilvēks 2014” nominanti šīgada aptaujai vēl ieteikuši – autosportistu Kārli Nebaru, cēsnieku Renāru Sproģi, Cēsu Valsts ģimnāzijas direktori Guntu Bērziņu.

“Druvas” kolektīvam īpaši patīkami bija dzirdēt mārsnēnietes Vitas Butēvicas labos vārdus: “Iesaku visu “Druvas” kolektīvu. Avīze kļūst aizvien daudzpusīgāka, interesantāka. Var uzzināt par jauniem, uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri nebaidās uzsākt uzņēmējdarbību un rosina arī citus. Lasu par to, kas notiek laukos, par zemniekiem. Priecājos, ka ir tik daudz jaunu cilvēku, kam ir sasniegumi sportā. To visu uzzinu “Druvā”,” saka mārsnēniete. Par labiem darbiem, veiksmēm, centieniem, uzdrošināšanos un prasmi tikt pāri sarežģījumiem grūtā brīdī “Druva” rakstīs arī turpmāk. Katra cilvēka dzīve, tās mirklis ir vērts, lai par to rakstītu.

Par aptaujas “Gada cilvēks 2015” laureātiem lasiet laikraksta “Druva” šodienas numurā.