Ziņas

Sabiedrība

Finanšu ministre dod cerības

Reformas būs. Cēsu Jaunās pils konferenču zālē brīvu vietu nebija, uzņēmēji bija ieradušies, lai uzklausītu finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas stāstīto par iecerēto nodokļu reformu. Foto: Marta Martinsone - Kaša

Tiekoties ar Cēsu uzņēmējiem, finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola skaidroja iecerētos grozījumus nodokļu politikā. Uz iebildi, ka cilvēki grib redzēt ne tikai pārmaiņas, bet rezultātu, ministre pārliecinoši atbildēja: “Būs!”

Dana Reizniece – Ozola aizvadītajā nedēļā tikās ar Cēsu uzņēmējiem un iepazīstināja ar plānotajām izmaiņām nodokļu sistēmā, kuru mērķis ir paaugstināt uzņēmēju un valsts konkurētspēju, samazināt sociālo nevienlīdzību un mazināt ēnu ekonomiku. “Gribam samazināt darbaspēka nodokļu slogu, gan samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, gan paaugstinot neapliekamo minimumu un minimālo algu. Katru gadu notiek spraigas diskusijas, cik strauji palielināt minimālo atalgojumu, bet jāsaprot, nemazinot kopējo darbaspēka nodokļa slogu, riskanti minimālo algu palielināt, jo reģionos uzņēmēji to lielāku vienkārši nevar samaksāt. Samazinot darbaspēka nodokļa slogu, var elastīgāk noteikt minimālo algu. Svarīgi, lai darbaspēka nodokļu slogs būtu konkurētspējīgs, salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju, jo tas ir faktors, ko kompānijas ņem vērā, meklējot vietu biznesam.

Otrs diskusiju jautājums ir par neapliekamo minimumu, ko piedāvājam noteikt 300 eiro. Vēl ir runa par neapliekamo minimumu pensijām. Piedāvājam arī to palielināt līdz 300 eiro, bet rit debates, vai tam jābūt progresīvam, proti, lielām pensijām nepalielinot. Saprotam, ka pensionāru jautājums jārisina, jo tā ir sabiedrības daļa, kam ierobežotas papildu ienākumu iegūšanas iespējas.”

Ministre skaidroja, ka darbaspēka nodokļu samazināšana notiek kopā ar kapitāla nodokļu pieaugumu. Būtiska nozīme piešķirta nulles procenta likmes ieviešanai reinvestētajai peļņai. Proti, kamēr uzņēmums krāj paša kapitālu, iegulda attīstībā, nesadala peļņu, nodoklis nav jāmaksā. 20 procentu apmērā tas būs jādara peļņas sadales brīdī.

D. Reizniece – Ozola norādīja, ka plānotās reformas vērstas arī uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, sociālā budžeta vairošanu: “Publiskajā telpā dzirdam, ka 2019.gadā sociālajā budžetā gaidāma bedre, bet varu nomierināt, ka tas neatbilst patiesībai. Uz­krājums veidojas, tas notiek lēni, bet stabili, tāpēc nav patīkami dzirdēt, ka nebūs pensiju. Tās būs! Protams, gribētos straujāku uzkrājumu veidošanu, bet nekādas krīzes sociālajā budžetā nav.”

Ieplānots turpināt PVN reversās sistēmas ieviešanu vēl vairākās jomās, akcīzes nodokļa celšanu degvielai, alkoholam, tabakas izstrādājumiem, bet tas jādara, skatoties uz kaimiņu – Igaunijas, Lietuvas – rīcību.

Tiek izvērtēta samazināto PVN likmju pārskatīšana, piemēram, atceļot to viesnīcu pakalpojumiem. Cēsu uzņēmējs Kaspars Pors, kas darbojas arī šajā jomā, norādīja, ka PVN celšana negatīvi ietekmēs šo biznesu, jo viesnīcām nāktos celt cenas un ārzemju tūristi izvērtētu, vai nakšņot Latvijā, varbūt labāk Igaunijā vai Lietuvā, kur pakalpojums lētāks.

Ministre informēja arī par citām izmaiņām, uzsverot, ka šis ir ļoti labs brīdis jaunās nodokļu politikas ieviešanā: “Dažus nākamos gadus tautsaimniecībā ieplūdīs milzīgs apjoms Eiropas Savie­nības līdzekļu, tas nodrošinās dabisko izaugsmi, ekonomisko aktivitāti, lielākus ieņēmumus budžetā. Tāpēc vieglāk pārvarēt nodokļu reformas ieviešanas brīdi, jo pirmajos gados naudas ienāks mazāk, bet jau pēc pāris gadiem ieguvumu jutīs visi un dzīve valstī kļūs labāka.”

Diskusiju daļā uzņēmējs Māris Goģis vēlējās uzzināt, vai jautājums par minimālajām sociālajām iemaksām, ko pērn izdevās apturēt, atkal nevarētu tikt aktualizēts. Ministre atbildēja, ka nē, lai gan Labklājības ministrija to cenšoties uzturēt karstu: “Piekrītu, ka sociālais nodrošinājums valstī ir problēma, bet tas jārisina pārdomātāk.”

Bija jautājumi par ēnu eko­nomikas apkarošanu, par VID ne­izprotamām darbībām, vēršoties pret mazajiem uzņēmējiem, lielos pārkāpējus neaiztiekot, par neadekvāti lielo nodevu taksometriem, kas reģionos nav samaksājama.

“Nevar mūs salīdzināt ar Rīgu, kur pavisam cita aprite. Tur trijās dienās apgrozījums tāds, kā mums mēnesī,” teica Aigars Lī­daks.

Ministre atzina, ka situācija reģionos bieži vien ir ļoti atšķirīga no situācijas Rīgā: “Šobrīd šajā jautājumā gan nekas netiks mainīts, jo cīņa jau bija smaga. Apzināmies, ka tas var novest pie ēnu ekonomikas palielināšanās šajā nozarē tieši reģionos.”

Jautājumu netrūka, runāja arī par neapmierinošo valsts attīstības tempu, par arvien pieaugošo birokrātiju. Uz to ministre norādīja, ka pēdējos piecos gados redz pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē: “Samazinās korupcija, ienāk gaiši cilvēki, kuri grib strā­dāt godprātīgi. Tas dod reālu cerību. Jā, no malas to nevar redzēt tik ātri, jā, nedzīvojam tik labi, kā dzīvo citur, bet ejam uz pozitīvo.”

Tikšanās noslēgumā “Druvai” uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka jau nākamajā gadā reforma stāsies spēkā, D. Reizniece – Ozola atbildēja: “Saprotu, netrūks to, kuri teiks, ka tas grūti, ka to nevar izdarīt, bet, manuprāt, šis ir īstais brīdis, kad reforma jāīsteno. Visi alkstam pēc labākas dzīves Latvijā, bet, lai tas notiktu, tā jānopelna. Jāizdara mājasdarbi, un šis ir viens no tiem!”