Lieldienās mājās ienāk pavasaris, tiek klāts svētku galds un krāsotas olas. Par to, kā svētku sajūtu šajā laikā ienest mājās, “Druvas” lasītājiem stāsta viena no Latvijas pazīstamākajām kāzu, pasākumu un vides dekoratorēm Baiba Prindule-Rence jeb, kā daudzi viņu mēdz dēvēt, Feja.

– Tagad, baudot jauko pavasari un ejot pastaigās, var lasīt zarus, sūnas – visu, ko daba piedāvā. Lielisks galda dekorācijas papildinājums ir pavasara vēstneši – sīpolpuķes. Lai ienestu mājā zaļo krāsu, stikla trauciņos, piemēram, glāzē, var ielikt dažādus asnus, uz galda var likt sūnas, izdiedzētu zāli un, piemēram, hiacinti ar visu sīpolu ielikt stikla vāzē vai glāzē. Noteikti labs papildinājums būs arī pūpoli vāzē. Man patīk veidot galda noformējumus no dabā atrodamajiem materiāliem.

Galda noformējumam man ļoti tīk izmantot arī guaša vai akvareļu krāsas. Parasti apgleznojot šķīvju paliktņus. Noteikti dekorēšanā var piesaistīt bērnus, rosinot apgleznot nelielus akmeņus vai kādu nelielu audeklu. Nav nepieciešams zīmēt ko sarežģītu. Krāsas mājās ienesam paši. Tikai vēlos uzsvērt, ka galda klājumā ieteicams izmantot ne vairāk kā trīs krāsas. Skaitlis trīs ir kā zelta atslēdziņa, lai neko nepārspīlētu. Ja būs vairāk, var “iebraukt” bezgaumīgumā. Ja izvēlas dabā sastopamās krāsas – zaļu, dzeltenu un koka krāsu -, tad sīpolu mizās vārītās olas lieliski saderas kopā. Labāk mazāk, bet bagātīgāk, lai ir faktūras un tekstūras.

Ja māc bažas, ka visi šķīvji uz galda nav vienādi, uz tiem uzliek, piemēram, dzeltenu salveti, ja viena no dekorēšanas krāsām ir dzeltenā. Var uzlikt arī kartīti ar uzrakstu “Jauki, ka esam svētkos kopā!” un pielikt noskaņai klāt pūpola zaru. Šķīvis ir “pazudis”, un sākotnējais defekts pārvērsts par efektu.

Lieldienās svarīga tradīcija ir olu krāsošana. Lūk, Fejas padomi:

– Klasiski, protams, var aptīt ar lapiņām un ziediem un vārīt sīpolu mizās. Man patīk olas krāsot zilajos toņos ar plūškoka tēju vai sarkano kāpostu, vārot piepilinu klāt nedaudz etiķa. Vienkāršs veids, kā piešķirt olai zīmējumus, ir uzlīmēt uzlīmes vai vienreizējos tetovējumus.

Pagājušajā gadā mēģināju olas krāsot ar pārtikas krāsvielām un vīriešu skūšanās putām. Vispirms novāra olas, uz šķīvja uzpūš skūšanās putas, lai izveidojas burbulīši. Putās iepilina pārtikas krās­vielu mazos punktiņos un ar kādu irbulīti sajauc kopā. Ņem izvārīto olu un izvārta to putās, pēc tam ļauj, lai tās notek. Kad viss sakalst, olai veidojas tāds kā marmora krāsas efekts.

Ja vēlas aktivitātes pie svētku galda, lielisks veids visiem kopā būs apgleznot katram savu izvārīto olu ar otiņām. Lai krāsas būtu izteiksmīgākas un zīmējumi redzamāki, visām olu krāsošanas metodēm labāk izvēlēties baltās olas.

Sevi pasludināju par vides stilisti

Baiba jau desmit gadus dzīvo Rīgā, bet dzimtā puse ir Liepa, kur joprojām dzīvo vecāki. Bērnības gaitas ir aizvadītas Cēsu pusē, absolvējusi Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju. “Skolas laikā darbojos Cēsu Tautas teātrī un biju pārliecināta, ka nākotnē būšu aktrise. Pārceļoties uz lielpilsētu, tā mani “nolika pie vietas”, bet tomēr radošums spraucās ārā, un atradu savu vietu, izveidojot “Feja Dara,” atklāj Baiba un stāsta, kā dzīves ceļi aizveduši līdz svētku dekorēšanai: “Es pati sevi esmu pasludinājusi par vides stilisti. Tas viss apmēram pirms 10 gadiem ļoti mērķtiecīgi sākās ar kāzām, kuras organizēju. Un tā pamazām esmu nonākusi līdz šim brīdim, kad darbi mani paši atrod. Savā nodabā darbojos uzņēmumā “Feja Dara”, esam piecu cilvēku komanda, kas uzbur svētkus citiem. Mani vienmēr ir interesējusi estētiskā pasaule un vēlme darīt ko citādu, tāpēc esmu vides stiliste.” Papildinot sacīto, Baiba atklāj: “Pirms kāda laika strādāju žurnālā “DEKO” un vēl ik pa laikam ko uzrakstu, ja ir vēlme. Tur sāku darboties ar dažādām fotosesijām – ēdienu, produktu un citu -, tādējādi veidojot savu profilu. Šī pieredze paplašināja manas zināšanas, patlaban strādāju arī žurnālā “Pie Galda!”.

Uz jautājumu, vai šādu profesiju var kur apgūt, Baiba stāsta: “Vispirms beidzu Latvijas Universitāti, studēju psiholoģiju, pēc tam Kultūras koledžā teātra režiju, tad Rīgas Stradiņa universitātē – medijus un komunikāciju, bet šobrīd studēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Lai būtu izjūta par kompozīciju un tās veidošanu, mācos no interneta resursiem un dzīves pieredzes. Katras svinības un katra pieredze man ko jaunu iemāca.
Mans darbs ir viens liels hobijs. Ja runājam par vēl citām lietām, kas mani aizrauj, tad šobrīd mācos peldēt. Regulārs baseina apmeklējums ir kļuvis par hobiju. Patīk arī ceļot kopā ar vīru un redzēt jaunus apvāršņus. Aizraujos ar lietām, kas liek atslēgties no ikdienas.”

Uz jautājumu, kā radās nosaukums “Feja”, Baiba atklāj: “Pirms pašreizējās nodarbošanās es šuvu svārkus saules griezumā, un tie sievietēm lika justies kā fejām. Tā nu ir palicis pseidonīms– tas ir viss skaistais, ko feja dara.”