Ziņas

Sabiedrība

Ezerpilī sākas jauns laikmets

Galvenais uzdevums – saglabāt. Amatas novada pašvaldības nodaļas "Āraišu arheoloģiskais parks" vadītāja Jolanta Sausiņa rūpēsies par arheologa Jāņa Apala sapņu īstenošanu.Foto: Līga Eglīte

Āraišu arheoloģisko muzejparku, kurā ietilpst 9.-10.gadsimta ezerpils rekonstrukcija, akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā, kā arī 14. līdz 17.gadsimta viduslaiku mūra pils drupas, turpmāk apsaimniekos Amatas novada pašvaldība, veidojot pašvaldības nodaļu “Āraišu arheoloģiskais parks”. Šis nav pirmais gadījums, kad pašvaldības pārziņā nonāk liels vēsturisks objekts. Jau 2003. gadā Cēsu pašvaldība pārņēma Cēsu viduslaiku pilsdrupas, Raunas pašvaldība Raunas pilsdrupas, jo līdz tam nepiederošos īpašumos nevarēja realizēt apsaimniekošanu.

Unikālā vēstures objekta saglabāšanas un attīstības procesus turpmāk virzīs Amatas novada pašvaldības nodaļas “Āraišu arheoloģiskais parks” vadītāja Jolanta Sausiņa, veidojot speciālistu un darbinieku komandu: “Mērķis ir saglabāt kultūrvēsturisko vidi un attīstīt to pēc iespējas tuvāku ezerpils autora arheologa Jāņa Apala iecerei. Lai šeit paliek raksturīgā klusuma aura, nepārsātinot to ar lieko, rosinot apmeklētāju iztēli, nepasakot visu priekšā.

Kultūras ministrija Valsts nekustamo īpašumu “Āraišu ezerpils” 12,67 hektāru platībā pašvaldībai nodeva ar daudziem nosacījumiem, iestrādājot tos Ministru kabineta rīkojumā, turpmāk kontrolējot, vai objekts tiek pienācīgi apsaimniekots. No pašvaldības tiek sagaidīta teritorijas labiekārtošana, kultūras dzīves sekmēšana, kultūras vērtību saglabāšana, kultūras mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana un vērtību nodošana nākamajām paaudzēm.”

Āraišu arheoloģiskais parks apmeklētājiem būs atvērts no aprīļa, un turpmāk tā darbība tiks nodrošināta visu gadu. Līdz sezonas sākumam interesentiem, kuri vēlēsies apmeklēt parku, iepriekš jāpiesakās, zvanot vai sūtot e-pastu. Jau martā darbu sāks speciālists, kurš koordinēs pasākumus, rūpēsies par muzejpedagoģijas jomu un darbu ar tūristu grupām.

Jolanta Sausiņa stāsta, ka pirmajā gadā paredzēts sakārtot teritoriju, rūpējoties par pieejamību, atbilstošu tualeti, gājēju laipām. Āraišu ainavā paredzēts atvērt dažas skatu vietas, izcērtot nelielu skaitu koku un krūmu.

Izmantojot iepriekšējo gadu tūrisma statistiku, taps īpašas programmas atbilstoši apmeklētāju vecumam un interesēm. Pasākumu un aktivitāšu organizēšanā būs sadarbība ar Āraišu biedrību, Amatu māju, vietējiem stāstniekiem. Drīzumā gaidāma tikšanās ar vēstures skolotājiem, lai saskaņotu muzejparka vēsturiskās tēmas ar skolu mācību programmām. Iespējams, jau nākamgad tiks rīkoti gidu kursi.

Šajā sezonā varēs iegādāties jauno suvenīru – “Āraišu kraukšķi” -, kas tapis sadarbībā ar Āraišu “Vējdzirnavu” saimnieci Vinetu Cipi. Našķi gatavojot, izmantoti produkti, kas bija zināmi jau 9.gadsimtā – graudi, medus, kaltētas ogas. Tūristiem piedāvās arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izdevumus un jaunos Āraišu arheoloģiskā muzejparka bukletus. Savukārt visiem Āraišu iedzīvotājiem plānots ieviest Lojalitātes kartes – brīvbiļeti apmeklējumam ar iespēju atvest vēl kādu viesi bez maksas. Šogad ieplānoti lielāki pasākumi: Lieldienu lustes aprīlī, Zāļu diena, Līgo sadziedāšanās, grupas “Auļi” koncerts jūlija beigās.

Par iepriekšējo pieredzi saistībā ar ezerpili Jolanta Sausiņa stāsta: “Man ir bijusi laime un iespēja pazīt arheologu Jāni Apalu. Pat vēl nenojaušot, ka te kādreiz nokļūšu un strādāšu, esam daudz runājuši par Āraišiem, par senvēsturi. Nu jau aizsaulē aizgājušais Jānis Apals man stāstīja par iecerēm un sapņiem – ja būtu iespēja, ko viņš Āraišos darītu. Tas nav palicis tikai sarunās. Ieceres ir fiksētas Jāņa Apala dokumentos, pierakstos, viņa personīgajā arhīvā. Ar dokumentiem laipni dalās un palīdz vēsturnieka dzīvesbiedre, arheoloģe Zigrīda Apala. Kopā ar Jāni un Zigrīdu Apaliem esmu bijusi vairākās ezerpilij līdzīgās vietās Dānijā, Lofotu salās, Itālijā. Jau pagājušajā vasarā sākām realizēt pāris projektu. Ieskenēts Jāņa Apala fotoarhīvs, top datu bāze.”

Šobrīd pirmajā stadijā ir apmeklētāju centra būvprojekts, kura realizācija varētu noritēt nākamajā gadā, pabeidzot pirms valsts svētkiem. Tajā ieplānota maināmā un pastāvīgā ekspozīcija ar Jāņa Apala piemiņas istabu, ekspozīcijas zāle, telpa sarunām, semināriem, būs arī ēdināšana un nopērkami suvenīri. Nākotnē blakus taps eksperimentālās arheoloģijas centrs ar laboratoriju un studijām, kā arī ēka, kur varēs redzēt seno mājokļu būvniecības procesu.

Drīzas pārmaiņas paredzētas ne tikai Ezerpilij, kuras turpmākā misija būs izzināšanas un iepazīšanas ekspozīcija, bet arī pārējiem diviem objektiem. Jolanta Sausiņa iepazīstina ar plāniem: “Meitu saliņu vēlamies parādīt kā vietu pieredzējumam, nodarbībām. Paredzēts atjaunot ēkas un sakārtot teritoriju. Mūra pils ir visklusākais objekts, visneapgūtākais. Vispirms jāaizved lielā zemes kaudze pagalma vidū, kura daudziem rada neizpratni. Kad vieta būs brīva, varēs vieglāk saprast, ko tālāk darīt. Vēlos realizēt to sapni, kas bija Jānim Apalam. Jau pirmajos trijos gados varēs redzēt, kas mainījies, bet sapņa īstenošanai nepieciešami apmēram desmit gadi.”