Ziņas

Sabiedrība

Elektromobiļi – tas ir izglītojošs process

Ripo labi. Amatas novada pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis atzīst, ka ar elektromobili ir jāmācās braukt, lai iespējami labāk varētu izmantot tā resursus.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Latvijas Radio raidījumā “Īstenības izteiksme 15 minūtēs” tika runāts par elektromobiļiem pašvaldībās, akcentējot, ka ir neiespējami nobraukt kilometrus, kas tika paredzēti, rakstot projektus, lai saņemtu atbalstu to iegādei. Tas tika skaidrots ar to, ka faktiski var nobraukt mazāk kilometru, nekā rakstīts tehniskajā specifikācijā.

Atgādināsim, ka pirms trim gadiem ar Eiropas fondu atbalstu pašvaldībām bija iespējas iegādāties elektromobiļus, to izmantoja daudzviet, mūsu pusē arī Cēsu, Raunas, Amatas un Priekuļu novads.

Aptaujājot minētās pašvaldības, noskaidrojās, ka tikai Priekuļu novadā spējuši iekļauties projektā rakstītajā kilometrāžā, bet tas nenākoties viegli. Pašvaldības projektu vadītāja Vineta Lapsele stāsta, ka viņi projektā paredzējuši gadā nobraukt 15 000 kilometru un divus iepriekšējos gadus tas izdevies: “Bet tas paveikts ar ļoti nopietnu plānošanu, lai mašīna tiktu noslogota tā, lai nepieciešamā dienas kilometrāža salasītos. Šo gadu pieredze rāda, ka elektromobilis vairāk radīts pilsētām, nevis lauku teritorijām, kur jāpārbrauc lieli attālumi.”

Tehniskajā specifikācijā uzrādītais nobraukums testēts rūpnīcā noteiktos apstākļos, pie noteiktas temperatūras, un to iespējams sasniegt, neizmantojot mašīnā nekādas citas ierīces. Mūsu klimatiskajos apstākļos šādu apstākļu nav, ziemā nepieciešams mašīnu sildīt, vasarā lietot kondicionētāju, lietainā laikā darbināt stikla tīrītājus.

Elektromobiļus varētu eksplu­atēt vairāk, ja būtu pieejamas ātrās uzlādes stacijas, kurās akumulatora jauda tiek atjaunota pusstundā. Tagad tas prasa četras vai astoņas stundas.

“Vienmēr jārēķinās, vai tiksim atpakaļ, tāpēc tālākiem braucieniem to neizmantojam. Savu novadu izbraukāt varam, bet, ja viens speciālists aizbrauc uz tālāko pagastu un atpakaļ, otrs tūlīt braukt nevar, akumulators jālādē,” stāsta V. Lapsele.

Trīs pārējo pašvaldību pārstāvji atzīst, ka projektā uzrādīto kilometrāžu neizdodas sasniegt, tas tiek skaidrots ar reālā nobraukuma neatbilstību tehniskajai specifikācijai.
Amatas novada pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis to salīdzina ar situāciju mašīnām, kas brauc ar fosilo degvielu: “Arī tām rakstīts, ka patērē, piemēram, 5,2 litrus uz 100 km, bet realitātē – vairāk. Jāsaprot arī, ka mūsu ierastais braukšanas stils elektromobiļiem neder. Braukšana ar elektromobili – tā ir pavisam cita filozofija. Piekrītu apgalvojumam, ka šis ir izglītojošs projekts. Ar šo mašīnu jāmācās braukt, kas nav nemaz viegli. Man pašam vajadzēja pāris mēnešu, kamēr iemācījos, kā, izmantojot rekuperāciju, varu dabūt atpakaļ izlietoto enerģiju. Braucot klasiskajā braukšanas stilā, tas nav iespējams.”

Tomēr visos četros novados elektromobiļi tiek izmantoti daudz. Cēsu novada pašvaldības projektu un vides speciāliste Inta Ādamsone stāsta, ka īpaši noderīgs tas ir būvvaldei, lai būvinspektors apsekotu novada objektus: “Novada teritorijā mašīna ir ļoti noderīga, ja ir vēlme braukt kur tālāk, ļoti jāpadomā. Kad tiks uzbūvētas uzlādes stacijas, šo mašīnu izmantošana kļūs daudz plašāka.”

Minētajā raidījumā Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis stāstīja, ka uzlādes staciju izveidei piesaistīts finansējums vairāku miljonu eiro apmērā un laika posmā līdz 2020.gadam valstī izbūvēs 150 ātrās uzlādes stacijas. Nākamgad tāda taps arī Cēsīs.

Uz jautājumu, vai šis pašvaldībai bija izdevīgs projekts, I. Ādamsone atbild apstiprinoši: “Te gan jāpiebilst, ka tas ir ar nosacījumu, ka pašvaldībai bija jāsedz vien 25 procenti no izmaksām. Ja būtu jāpērk par pilnu cenu, droši vien to nedarītu.”

Raunas novada izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko norāda, ka gribētāju braukt ir daudz, bet jārēķinās ar mašīnas iespējām: “Ekspluatācijā tā ir lēta, ja tikai varētu vairāk nobraukt. Spe­ciālisti labprāt to izmantotu braucieniem uz Rīgu, kur elektromobiļiem dažādas priekšrocības, nav jāmaksā par stāvvietām, var braukt pa sabiedriskā transporta joslu, bet netiekam jau līdz Rīgai. Augustā mūs aicināja uz elektromobiļu salidojumu Stāmerienā, tad smējām, ka tam nepieciešams nedēļas komandējums.”

Visās pašvaldībās tiek stādīti grafiki, kurš speciālists mašīnu izmantos, lai tā dienā nobrauktu iespējami vairāk. Visi arī uzsver, ka elektromobiļi vairāk tomēr ir pilsētas mašīnas, bet lielākā lauku teritorijā lietošana nedaudz apgrūtināta. M. Timermanis saka – no pašvaldības ēkas Drabešu pagasta “Ausmās” aizbraukt līdz Zaubei un atpakaļ ir iespējams vien ar nosacījumu, ja neizmantos nekādas citas ierīces, kas tērē enerģiju. Bet ziemā tas nav nekas patīkams.

Viņš atzīst, ka šajā projektā valsts īstenotā pasākumu secība nav īsti pārdomāta: “Manuprāt, vispirms vajadzēja nodrošināt uzpildes stacijas, tikai tad piedāvāt elektromobiļus. Tagad par to beidzot sākuši domā, bet cik gadu jau pagājuši kopš šī projekta sākuma!”

Ir vēl kāda problēma, kas pašvaldībās radīsies pēc dažiem gadiem. Proti, kad akumulatora resurss būs izsmelts un nāksies domāt par to maiņu. Pirmkārt, tas būs dārgs prieks, vai pašvaldības to varēs atļauties, otrkārt, vai tad, kad nāksies mainīt baterijas, tādas vairs ražos?