Ziņas

Sabiedrība

Ekskursija veselībai un labsajūtai

PIRMS CEĻA. Julianna Rakule (priekšplānā no labās), Ingrīda Zakabluka un Māra Meijere priecīgas, ka drīz dosies ekskursijā iegūt jaunas zināšanas, kas noderēs veselībai.Foto: Iveta Rozentāle

Biedrības “MSs Cēsis” biedri vakar devās ilgi gaidītajā ekskursijā, kas tiek rīkota reizi gadā. Biedrība īpaši domā par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri nevar piedalīties ekskursijās, ko rīko tūrisma firmas, jo veselības problēmu dēļ nevar sekot grupai.

Biedrības vadītāja Ingrīda Zakabluka uzsver: “Esam pateicīgi Cēsu novada domei par iespēju reizi gadā izmantot autobusu 45 cilvēku ar īpašām vajadzībām integrēšanai sabiedrībā. Cil­vēkiem, kuriem ir grūtības pārvietoties, vajadzīga iespēja izkustēties no mājām, tikties ar domubiedriem.”

Ekskursijā plānota Madonas apskate, viesošanās pie bitenieka Ritvara Toča Barkavā. Stāsta I.Zakabluka: “Viņš pētījis latviešu tautasdziesmas, apguvis seno baltu prasmes, mūsu senči mācēja iegūt šķiedras no kokiem un augiem un tikt pie vasarīgākiem apģērbiem, kad zvēru ādās par karstu.”

Biedrības rīkotajās ekskursijās tiek ņemtas vērā dalībnieku iespējas, maršrutam izraudzītas interesantas vietas, kurās var iepazīt cilvēkus, kuri var dalīties ar noderīgām zināšanām veselības uzlabošanai. Tā pagājušogad ekskursanti devās ne tikai ekskursijā uz Drustiem, bet arī klausījās izzinošu lekciju par ergoterapiju, kā sev labāk palīdzēt kustību ierobežojumu gadījumos. Tā arī vakar, ciemojoties pie Ritvara Toča, uzzināts par šķiedras iegūšanu no nātrēm, dadžiem, ugunspuķēm un citiem augiem, to ārst­nieciskajām īpašībām un dažādu izstrādājumu tapšanu, piemēram, roku locītavu un muguras ārstnieciskajām saitēm. Bija iespējams uzzināt, ka no asā dadža un ugunspuķes iegūtā dzija spēcīgi smaržo, bet ozola dzija esot pat mīkstāka nekā no aitas vilnas vērptā, savukārt apses dzijai piemītot ārstniecisks efekts.

Brīdi pirms brauciena, “Druvas” uzrunāta, ekskursijas dalībniece Julianna Rakule atzīst, ka viņai ļoti patīk iepazīt jaunas vietas, agrāk labprāt braukusi dažādu biedrību rīkotajos izbraukumos, bet reiz, saņemot nepatīkamus izteikumus par to, ka nav varējusi iekāpt autobusā tik ātri kā citi, sapratusi, ka vairs negrib to piedzīvot: “Pati zinu, ka nevaru kā citi, esmu pirmās grupas invalīde, bet ko darīt, ir jāturas. Dēls ar mašīnu mani atveda līdz autobusam, Ingrīda iedrošināja, ja būs nepieciešams, palīdzēs un autobusā noteikti tikšu. Tāpēc esmu priecīga. Jā, pašreiz līst, ir pavēss, bet noskaņojums ir labs, sirdī gaiši. Zinu, ka uzspīdēs arī sau­līte. Ļoti gribas pabūt ārpus mājas. Vasaras beigās nosvinēju savu 80. jubileju, bērni sarīkoja brīnišķus svētkus, vēl tagad dzīvoju ar šo sajūtu. Esmu rokdarb­niece, tā ir mana sirdslieta visu mūžu, kas man ļoti palīdz. Jādzīvo tik uz priekšu!”