25. maijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi
deputāti, kopā visā Eiropas Savienībā (ES) – 705, kuri turpmākos piecus gadus strādās EP un līdzdarbosies ES likumu izstrādē. 16 Latvijas partijas EP vēlēšanās katra piedāvā vienu kandidātu sarakstu.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa Cēsīs tikās ar mūspuses astoņu novadu un iecirkņu komisiju priekšsēdētājiem, lai pārrunātu gaidāmo vēlēšanu aktualitātes. Tā bija saruna par to, kas EP vēlēšanās būs citādāk nekā iepriekšējās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās.

“Tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju uzskaitei izmanto vēlētāju sarakstus,  tad katram vēlētājam jābalso savā iecirknī, tajā, kura vēlētāju sarakstā viņš iekļauts. Taču tiks izmēģināts pilotprojekts. Iepriekšējās balsošanas dienās no 22. līdz 24 maijam vēlētāji varēs balsot savā iecirknī vai citā iecirknī, ja starp iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, un iecirkni, kurā viņš balsos, būs iespējams nodrošināt tiešsaistes datu apmaiņu. Tomēr, izvēloties balsot ne savā vēlēšanu iecirknī iepriekšējās balsošanas laikā, jārēķinās ar ilgāku laiku. Šajā gadījumā iecirkņa maiņa tiks veikta balsošanas brīdī, vēlēšanu iecirkņa komisijai tiešsaistē sazinoties ar iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, lai pārliecinātos, vai viņš jau nav nobalsojis. Svarīgi ir nodrošināt principu “viens vēlētājs – viena balss”.

Vēlēšanu dienā balsot citā iecirknī nevarēs. Atrašanās vietās un slimnīcās varēs balsot gan iepriekšējās, gan vēlēšanu dienā. Ja pilsonis dzīvo pie radiem, bet deklarēts citur, var iesniegt iesniegumu vietējā vēlēšanu iecirknī, un tiks organizēta nobalsošana mājās. Balsstiesīgo skaits tiks atjaunots katru dienu,” stāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un piebilda: “Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, iespējams, Saeimas vēlēšanās jau tā varēs balsot arī vēlēšanu dienā.” Vēl svarīgi, ka iepriekšējās balsošanas dienās visiem iecirkņiem Latvijā būs vienāds darba laiks.
Gan pirms Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanām daudz tika diskutēts, ka pilsoņiem, kuriem ir tikai identifikācijas karte, rodas problēmas piedalīties balsošanā. “Lai tie četri procenti pilsoņu, kam ir tikai identifikācijas kartes, varētu bez problēmām piedalīties vēlēšanās, iecirknī varēs uzrādīt arī personas apliecību,” uzsvēra K.Bēr­ziņa. “Sistēma, ka vēlētājam pēc balsošanas pasē iespiež spiedogu, ir novecojusi, citur tādu nelieto,” atgādināja CVK priekšsēdētāja.

Vēlēšanu zīmes EP vēlēšanās izskatīsies līdzīgas tām, kādas bija Saeimas vēlēšanās. Tāpat pretī kandidāta vārdam varēs likt plusus vai svītrot viņa vārdu. Vēlē­šanu komisiju pārstāvjiem par izmaiņām jautājumu nebija. Vairāki atzina, ka vēlētāji ir neizpratnē, ka nav saņēmuši paziņojumus par EP vēlēšanām. Jaunpiebalgas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Ratiņš uzsvēra: “Cilvēkiem patīk, ka viņus uzrunā personīgi. Arī pirms Saeimas vēlēšanām jautāja, kāpēc nav paziņojuma, kaut uz tām tādu nesūta. Vēlētāji jautā mums, vēlēšanu komisijām, beigās būsim vainīgi, lai gan mums par to nav nekādas atbildības.” Priekuļu novada Mār­snē­nu pagasta iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Rūta Ravinska pastāstīja, ka viņai pat jautājuši, vai drīkst piedalīties vēlēšanās, ja paziņojums nav saņemts. “Arī tas, ka visi nesaņēma paziņojumus, ietekmēs vēlētāju aktivitāti,” viedokli pauda R. Ravinska.

CVK priekšsēdētāja pastāstīja, ka Pilsonības un migrācijas pārvaldes konkursā par paziņojumu izplatīšanu uzvarēja cits uzņēmums, nevis “Latvijas Pasts”, kam ir pieredze. Pakalpojuma sniedzējs uzdevumu nav izpildījis atbildīgi. Paziņojumi tika nodrukāti martā, jaunus vairs nedrukās. “Paziņojums nav dokuments, tam ir tikai informatīva nozīme, ja arī nav saņemts, var droši iet uz vēlēšanām,” uzsvēra K. Bērziņa.

Tā ka balsstiesīgo skaits samazinājies un EP vēlēšanās pilsoņu aktivitāte paredzama mazāka, iecirkņu komisijās samazināts locekļu skaits. Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido vērtēja, ka, protams, darbs tiks izdarīts, jo visi, kuri strādā komisijās, ir apzinīgi un godprātīgi cilvēki. “Komisijās locekļu skaits ir mazāks, bet būs jāpiesaista darbinieki, jo, kad komisijas locekļi aizbrauc pie vēlētājiem mājās, diezin vai palikušie spēs veikt visu nepieciešamo,” pārdomās dalās pieredzējusī komisijas priekšsēdētāja. Samazināts arī apmaksāto stundu skaits. Tagad par stundu komisijas locekļi saņems 3.20 eiro, uz Saeimas vēlēšanām bija par 50 centiem mazāk.

“Tie, kuri strādā vēlēšanu komisijās, to dara gadiem. Viņiem ir kas svarīgāks par naudu – pilsoniska atbildība. Viņi sakārto ikdienas darbus, lai varētu strādāt komisijā,” pastāstīja Priekuļu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Ikauniece.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī no 26. uz 27. maiju, kad noslēgsies vēlēšanas tajās dalībvalstīs, kurās tradicionāli vēlēšanu diena ir svētdiena.