Ziņas

Sabiedrība

Eglītē atmirdz arī gadi

Marta Sproģe. Foto: Marta Martinsone - Kaša

Jaunpiebaldziete Marta Sproģe izņem no kumodes kārbu, kurā gadu glabājušies eglīšu rotājumi. Viņai šie būs 101. Ziemassvētki, bet 27.decembrī savējo vidū svinēs 102.dzimšanas dienu.

“Bērnībā nekādu mantiņu nebija. Paši no šokolādes zeltpapīriem kaut ko taisījām, griezām, līmējām sirsniņas. Mammai bija draudzene Rīgā, kura strādāja konditorejā, viņa uz svētkiem kādu saldumu kastīti atsūtīja, un mēs glabājām spīdīgos papīrus. Bija arī konfektes ar bārkstīm, ābolīšus kārām eglītē. Eglītē zelts spīguļoja. Eņģeļu matus un brīnumsvecītes gan vecāki nopirka un, protams, svecītes,” atmiņās kavējas sirmgalve un atgādina, ka Ziemassvētku eglīte ar svecītēm un rotājumiem patīk gan lieliem, gan maziem.

“Katra mantiņa dod prieku. Kad jau varēja nopirkt veikalā, tad arī mums eglītē bija dažādi rotājumi. Bija laiks, kad egles galā lika zvaigzni. Bērni skolā arī izgatavoja kādu mantiņu, tā noteikti bija jāiekar eglītē. Brāļa sieva no Amerikas kādu ļoti greznu atsūtīja,” pastāsta Marta un skumji piebilst, ka reiz eglīte apgāzusies un daudzas mīļas eglītes rotas saplīsušas.

Martai atmiņā Ziemassvētki bērnībā. Ģimene dzīvoja mācītājmuižā, un pēc svētvakara baznīcā mācītājs lielajā zāles istabā eglītē sadedza svecītes. Tā bijusi kupla un līdz griestiem. “Dziedājām, runājām dzejoļus un dabūjām dāvaniņas. Jauks vakars bija,” mīļi pasmaidot, saka jaunpiebaldziete.

Skumjas jūtamas balsī, bet ne rūgtums par tiem gadiem, kad Ziemassvētkus nedrīkstēja svinēt. Marta vien nosaka, ka tos gadus negribas atcerēties. “Ziemassvētkus pieminējām manā dzimšanas dienā, arī Vecgada vakarā,” teic Marta un uzsver, ka svētkiem jābūt sirsniņā. Jātic labajam. “Tik garu mūžu bez ticības nevarētu nodzīvot. Ticība dod spēku, dzīvotprieku,” pārliecināta sirmgalve.

Optimisms, dzīvesprieks, interese par dzīvi un līdzdzīvošana savējiem – tā ir Martas Sproģes ikdiena, nav laika domāt, cik kādreiz bijis grūti, par pāridarījumiem.

“Par gadiem nedomāju, jādzīvo uz priekšu. Visiem līdzi dzīvoju, par visu interesējos, sevī neieraujos, daudz lasu. Tik labi kā tagad nav bijis. Ja kāds saka, ka grūti vai pensija maza, gribas dusmoties. Cilvēki vienkārši nezina, neizprot, kas ir grūti, nesaprot, cik daudz šodien ir dots,” pārdomās dalās Marta un atklāj, ka jaunībā, kad pieaugušie runāja par pārdzīvojumiem, grūtu dzīvi, nevarēja iedomāties, ko tas nozīmē, mājās viss bija labi, apkārt arī.

“Visskaistākais laiks bija bērnība. Visu mūžu daudz strādāts. Tagad laiks pārdomāt. Brīnos, ka visu tik labi atceros,”saka Marta un pastāsta, ka tikko izlasījusi grāmatas par Ķīnu, Itālijas salām. Latviešu literatūrā daudz smaguma. “Izlasīju par Jaunpiebalgas mācītāju Kēlbrantu. Atceros, bērnībā kaimiņiene par viņu daudz stāstīja, leģendas bija saglabājušās. Avīzes lasu, jāzina taču, kas notiek Latvijā un pasaulē,” stāsta Marta.
Ziemassvētku gaidīšana ir īpašs laiks. Pirms gadiem brāļa sieva no Amerikas atsūtījusi Zie­massvētku dziesmu un dzejoļu grāmatu. Marta mīļuprāt to pārlasa. Svētdienās pārdomu laiks ir svētbrīdis radio un dievkalpojums televīzijā.

“Dabā katram laikam savs skaistums. Ziema man patīk no bērnības. Ļoti patika slēpot. Viena pa kalnu kalniem braucu, nesapratu, kāpēc tik maz cilvēku pazīst ziemas skaistumu – apsarmojoši koki, sniega pilnas gravas. Vēl tagad atceros, kā laidos no kalniem lejā, kādi bija puteņi. Pavasaris ir visskaistākais, rudenī žēl, ka vasara aizgājusi, tas ir tāds skumīgāks gadalaiks,”pārdomas izsaka jaunpiebaldziete un atgādina, ka tūlīt pēc Ziemassvētkiem jau diena kļūs garāka un tumšais laiks būs pārdzīvots.

No 15 gadu vecuma Marta Sproģe dzīvo Jaunpiebalgas “Stūrīšos”. Lai kādus ceļus mērot likušas dažādas varas, viņai vienmēr laimējies atgriezties.

Tagad par viņu rūpi tur divi dēli un meita, pieci mazbērni un seši mazmazbērni. Jaunākajam Krišjānim tikai mēnesis, un nesen viņš bija ciemos pie omes.

“Stūrīšos” tā pierasts – eglīti rotā Marta. Viņa klusi nosaka, ka nu jau ar citu palīdzību un visi kopā. “Man nav, ko lūgt Ziemassvētku vecītim, viss ir. Lai katram būtu tāda dzīve, kāda mana tagad. Lai visiem veselība un saticība ģimenēs,” saka jaunpiebaldziete Marta Sproģe, gaidot Ziemassvētkus un 102.dzimšanas dienu.

Eglītes rotājumi, kas krāti gadu desmitiem.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša