Ziņas

Sabiedrība

E-veselība domāta pilsētniekiem

Te pieņems e-receptes. Dace Mačuka Cēsu Centra aptiekā gatavojas pārmaiņām.Foto: Māris Buholcs

Medicīnas iestādes, ārstu prakses un aptiekas pamazām slēdz līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par E-veselības sistēmas lietošanu. Dienests informē, ka vēsturiskajā Cēsu rajonā ar ģimenes ārstiem noslēgts viens līgums Cēsu novadā, vēl 23 līgumi ir dažādos parakstīšanas posmos. Savukārt ar ārstniecības iestādēm un aptiekām par E-veselības lietošanu bijušajā rajonā – Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadā – kopā noslēgti 26 līgumi. “Druva” jautāja mediķiem un aptieku pārstāvjiem, kas slēguši līgumu, kā veicas ar sistēmas izmantošanu.

Ārste Inese Gārša atzina, ka programma pašlaik ļoti buksē un vienas e-receptes izrakstīšana aizņem tik daudz laika, ka pa to brīdi ar roku var uzrakstīt trīs. “E-veselību ieviesīs. No tās neviens nekur neizbēgs, tāpēc jau laikus noslēdzu līgumu ar NVD par sistēmas izmantošanu. Pagaidām esmu uzrakstījusi vien pāris recepšu, bet redzu, ka sistēmai vajadzīgi nopietni uzlabojumi. Ideja ir lieliska. Tāda sistēma atvieglotu darbu starp ārstniecības iestādēm, aptiekām un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, bet pašlaik programma strādā pārāk gausi, tā velkas. Aprunājoties ar datorspeciālistiem, secinājām, ka tas nav atkarīgs ne no datora, ne interneta pieslēguma. Tā ir programmas vaina.

Nevaru apgalvot, taču domāju, ka šajā projektā piesaistīti ambiciozi datorspeciālisti, kuriem trūkst pieredzes, turklāt, esot atrautiem no medicīnas, viņiem izdevies radīt brāķi. Pirms radīt šādu sistēmu, bija jākonsultējas ar ārstiem, ar cilvēkiem, kuri ikdienā lietos sistēmu. Jau atkal redzam, ka Igaunijā E-veselības sistēma darbojas lieliski. Rodas jautājums, kāpēc mums, latviešiem, bija jāizdomā kaut kas no jauna? Kāpēc nevarējām mācīties no kaimiņiem?”

Obligātā E-veselība slēpj vēl kādas grūtības, ar kurām saskarsies gan ārsti, gan pacienti, un tās attiecas uz mājas vizītēm. I. Gārša turpina: “Man ir daudz mājas vizīšu. Tas nozīmē, ka turpmāk visur līdzi jānēsā dators un ļoti jācer, ka pie pacienta, kas dzīvo mazā mājiņā meža maliņā, būs interneta pārklājums. Taču, ja pārklājuma nav, ārstam jāfiksē, kādi medikamenti nepieciešami, un tie jāizraksta vēlāk. Dienā ir nevis viena, bet vairākas mājas vizītes. Tas nozīmē, ka ārsts, iespējams, tikai vakarā var piesēsties pie datora, lai izveidotu e-recepti un nosūtītu cilvēkam īsziņu, ka tagad informācija ir ievadīta un slimnieks droši var doties uz aptieku. No pieredzes zinu, ka ir pacienti, kuriem medikamenti vajadzīgi nekavējoties, nevis vēlu vakarā vai nākamās dienas rītā. Var jau teikt, ka esam interneta lielvalsts, taču joprojām sastopamies ar situāciju, ka interneta pārklājuma visur nav. Manuprāt, šī sistēma ir parocīga rīdziniekiem un pilsētniekiem, nevis lauku iedzīvotājiem.”

Savukārt ārste endokrinoloģe Ildze Amoliņa saka, ka ir tikai trīs nenovēršamas lietas: nāve, nodokļi un E-veselība. “Šī sistēma nozīmē progresu. Mēs nevaram dzīvot pa vecam. E-veselība būs, domāju, sistēma palīdzēs sakārtot daudzus jautājumus. Pašlaik nevienu recepti vēl neesmu izrakstījusi, bet tas saistīts ar pieradumu, taču visdrīzākajā laikā centīšos pāriet uz e-vidi. Pieradums, kā zinām, ir cilvēka otrā daba,” saka I. Amoliņa.

Arī SIA “Ģimenes Zobārstniecība” noslēgusi līgumu par E-veselības lietošanu. Zobārstniecības valdes priekšsēdētāja Terēze Bērzupe saka, ka līgumu parakstījuši nevis ķeksīša pēc, bet tāpēc, lai sistēmu tiešām lietotu.

“Mūsu iestādē sistēmas izmantošana paredzēta nelielā apjomā, jo saistoša ir tikai darba nespējas lapu un recepšu izrakstīšana. Līdz šim receptes esam rakstījuši mācību vidē semināra laikā, kas notika Valmierā. Process noteikti ir ātrāks, nekā rakstot ar roku. Mācībās redzēju, ka mediķu nostāja pret E-veselības ieviešanu lielā mērā balstīta katra speciālista personīgajā uztverē. Ja mediķa nostāja pret E-veselību ir noliedzoša, tad arī viss cits ir slikti. Pasniedzējs, kas demonstrēja sistēmu un tās plusus, dabūja noklausīties daudz repliku, iebildumu. Mēs savukārt domājam, ka gan mums, gan mūsu pacientiem sistēma atvieglos procesus un ietaupīs laiku.”

Starp uzņēmumiem, kas noslēguši līgumus, ir arī SIA “Zāles” Cēsu Centra aptieka. Uzņēmuma valdes locekle Dace Mačuka “Druvai” pastāstīja, ka pašlaik neviens nav ieradies aptiekā ar e-recepti, taču, ja arī atnāktu, būtu lielas problēmas. “Esam bijuši mācībās tieši par E-veselības sistēmu un noslēguši līgumu, datorā instalējuši visas programmas un teorētiski e-recepti varam pieņemt, bet problēma slēpjas tajā, ka praktiski neviena e-receptes infotehnoloģija nav savienota ar kases sistēmu. Tas nozīmē, ka klientam jārēķinās ar ilgu receptes apstrādes procesu, jo mēs pat neprotam šo procesu veikt. Ja klients pirktu medikamentus ar e-recepti, zvanītu uz Rīgu un vaicātu, kā soli pa solim rīkoties. Mums ir priekšraksts, kā to darīt, bet reāli nav nācies ar e-recepti saskarties. Turklāt ārstiem pagaidām recepte jāraksta arī papīra formā, kurš gribēs vienu darbu darīt dubultā,” piebilst D. Mačuka.

“Kopumā domāju, ka ideja ir laba. Esmu bijusi pieredzes apmaiņā uz Igauniju, un arī viņiem sākumā gāja grūtāk, taču tagad tikai 15% no visām receptēm ir uz papīra. Pozitīvais E-veselībā ir tas, ka cilvēks var piezvanīt ārstam, palūgt recepti, nemaz neejot pie mediķa. Speciālists izraksta e-recepti, un cilvēks dodas tikai uz aptieku, kas strādā ilgāk nekā ārsta prakse. Tas būs ērtāk,” domā D. Mačuka.

NVD informē, ka kopā valstī šobrīd noslēgts ap 930 līgumu par E-veselības lietošanu, tajā skaitā 160 līgumu ar ģimenes ārstu praksēm, kā arī dažādos līguma parakstīšanas posmos ir ap 2190 līgumu.

Obligāta E-veselības lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām saskaņā ar Ministru kabineta lemto jāuzsāk no 2017. gada 1. septembra.