Par Eduardu Veidenbaumu katram savs priekšstats, katram bijusi sava satikšanās ar viņa dzeju. Par Veidenbaumu daudz runāts kā talantīgu dzejnieku, sociālā protesta paudēju, indivīda traģisko pārdzīvojumu atklājēju. Viņa paustās domas, idejas bijušas svarīgas paaudzēm.

E.Veidenbauma “Kalāču” muzeja darbinieki vasarā rīkoja “Jauniešu ideju talku muzejam”. “Gribējām saprast, kāpēc jaunieši apmeklē vai neapmeklē muzejus, ko viņi grib uzzināt. Tad arī izkristalizējās doma – Veidenbaums taču bija jaunietis, kad radīja savus darbus. Par to ir svarīgi runāt. Viņš iedvesmoja, rosināja, ietekmēja. Viņa domās ieklausījušās citas paaudzes. Viņa dzeju jaunībā lasīja mana vecāmamma, mamma. Paaudzes mainās, bet viņa dzeja, idejas uzrunā. Šodienas jaunieši dzeju lasa maz, bet ir svarīgi viņus iepazīstināt ar Veidenbaumu,” stāsta E. Veidenbauma memoriālā muzeja “Kalāči” muzejpedagoģe Baiba Roze un uzsver, ka tas jādara ar mūsdienu jauniešiem populāriem līdzekļiem.

B. Roze atgādina, ka jaunieši labi zina, kas ir influenceri (viedokļu līderi, saukti arī par iedvesmotājiem). “Vai tie influenceri, kuri tagad ir populāri, kuru viedokļos ieklausās, tādi būs arī pēc gadiem? Veiden­baums ietekmēja savu paaudzi, pēc tam vienaudži, studiju biedri pārrakstīja dzejnieka domas, nodeva tālāk nākamajai paaudzei, jo tās bija svarīgas. Nevajadzēja internetu, lai tās izplatītos. Kādiem viedokļu līderiem seko šodienas jaunieši, kurā ieklausās? Un kāds bija Veiden­baums savai un nākamajām paaudzēm. Runa ir par sekošanu idejai,” skaidro B.Roze.

Tā muzejniekiem radās idejas rīkot vairākas sarunas par Veidenbauma ietekmi, vērtībām, personību, viņa vietu šodienā. Piedalīties sarunās aicināja Z paaudzes (dzimuši pēc 1996. gada – aut.) jauniešus, dažādu paaudžu dzejniekus, filozofus, pusaudžu psihoterapeitu, latviešu valodas skolotāju, komponistu, muzeja jaunās ekspozīcijas veidotāju.
“Uzrunājot diskusijai, visi bija pārsteigti par sarunas tēmām un uzreiz piekrita,” ar gandarījumu saka B.Roze.

Ar filozofu, žurnālistu Helmutu Cauni sarunājas mūziķis, komponists Juris Kulakovs, Raunas vidusskolas un Liepas pamatskolas latviešu valodas skolotāja Inese Lāce, Ogres 1. vidusskola skolniece Estere Balule un Elīna Krastiņa. B.Roze atklāj, ka viņi dalījušies, kā katrs savā laikā sev atklājis E.Veidenbaumu, diskutējuši, kādu viņu saredz un pazīst, kā par viņu runāt šodien, vai viņš ir bīstams, kas viņš ir un varētu būt 21. gadsimtā.

Savukārt par vērtībām dažādām paaudzēm, E. Veidenbauma nozīmi Latvijas kultūrā, Latvijas Radio 1 kultūras žurnālists un dzejnieks Toms Treibergs sarunājās ar dzejnieku, atdzejotāju Knutu Skujenieku, Latvijas Universitātes profesori, filozofi Skaidrīti Lasmani un Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkni Valteru Vītolu. Topošās E. Veidenbauma muzeja ekspozīcijas kuratore Inga Surgunte sarunā vienoja pusaudžu psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu, dzejnieci Kristu Annu Belševicu un Cēsu Valsts ģimnāzijas skolnieku Artūru Bieziņu. Viņi vētīja E.Veidenbauma psiholoģisko portretu, kādu to var ieraudzīt dzejā, vēstulēs, atmiņās.

“Sarunas ikviens varēs noklausīties podkāstā internetā, noskatīties jūtūbā. Pirmā saruna bija pieejama jau vakar, nākamās būs ik pēc nedēļas,” uzsver B.Roze. Apkopojot sarunās gūtās atziņas, muzejs sagatavojis materiālu ar ieteikumiem, idejām un metodēm, ko izmantot skolās sociālo zinību, audzināšanas, filozofijas, latviešu valodas un literatūras, vēstures stundās un citos mācību priekšmetos. Mācību materiāls tiks izplatīts Latvijas skolām un būs pieejams muzejā.

“Mēs gribam parādīt un iedvesmot jauniešus, ka arī no Eduarda Veidenbauma, kurš dzimis 1867.gadā un miris 1892.gadā, nodzīvojis tik īsu mūžu, daudz varam mācīties. Viņš bija izcila, bet strauji degoša personība,” atgādina B.Roze.