Ziņas

Sabiedrība

Dzīvokļi īpašumā ir, taču ko piedāvāt – īsti nav

Attēlam ir tikai ilustratīva nozīmeFoto: no "Druvas" arhīva

Likumā “Par pašvaldībām” minētas pašvaldības funkcijas, viena no tām “sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Kādreiz pašvaldībām bija garas rindas ar dzīvokļu tīkotājiem, tagad dzīvokļus no pašvaldības var saņemt tikai likumos un saistošajos noteikumos minēts cilvēku loks. Valstiskā līmenī to regulē likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Lai pašvaldība varētu šiem cilvēkiem palīdzēt, nepieciešami brīvi tās īpašumā esoši dzīvokļi. “Druva” sazinājās ar vairāku vēsturiskā Cēsu rajona novadu pašvaldību speciālistiem, lai uzzinātu, cik liels dzīvojamais fonds ir to īpašumā, kā sokas ar funkciju veikšanu atbilstoši likumu prasībām. 

Pašvaldību īpašumā nonākuši dzīvokļi, kurus cilvēki neprivatizēja, taču vairumā gadījumu joprojām turpina tur dzīvot. Situācija novados ir atšķirīga, taču tendences līdzīgas.

Divas rindas

Visur dzīvojamais fonds ir tiešā pašvaldības pārziņā, izņemot Cēsu novadu, kur tas nodots pašvaldības aģentūrai “Sociālais dienests”. Tā direktore Iveta Sietiņsone norāda, ka dzīvokļu pieprasītāju rinda ir ļoti neliela, apmēram desmit cilvēku, un viņu vajadzības iespējams apmierināt. Pašvaldības īpašumā ir piecas sociālās mājas un vēl apmēram simts atsevišķu dzīvokļu citās daudzdzīvokļu mājās pilsētā. Aģentūra cenšas pārliecināt pašvaldību, lai tā pārņem šo jomu, jo tas nav jādara sociālajam dienestam.

“Jāatzīst, ka dzīvojamais fonds ir sliktā stāvoklī, tāpēc iespēju robežās cenšamies veikt remontus. Ja saprotam, ka kādā dzīvoklī jāiegulda pārāk daudz, piedāvājam to atsavināt par samērā nelielu naudu, ieņemto finansējumu ieguldām remontos. Gadā tiek izremontēti pieci seši dzīvokļi. Tas nav daudz, bet kaut kāda virzība notiek,” saka I. Sietiņsone.

Likumos noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības veidot divas rindas, viena – sociālā rinda, otra – speciālistu rinda. Pašvaldībai ir tiesības noteikt, kura māja vai kurš dzīvoklis ir ar kādu statusu. Aģentūras vadītāja norāda, ka dzīvokļi vajadzīgi kā vieniem, tā otriem, jo netrūkst gadījumu, kad pašvaldībai nepieciešams piesaistīt speciālistu, iespēja piedāvāt dzīvokli vismaz uz kādu laika posmu ir labs bonuss. Visos gadījumos tiek slēgti terminētie līgumi.
“Piešķirot dzīvokli, likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” minētajām personām vispirms līgumu slēdzam uz pusgadu, lai redzētu, kā cilvēki maksā. Ja pārliecināmies, ka viss kārtībā, slēdzam nākamo līgumu līdz pat trim gadiem, un, ja viss arī turpmāk tiek kārtīgi veikts, cilvēks dzīvoklī var turpināt dzīvot, nesatraucoties, ka viņu izliks uz ielas,” norāda I. Sietiņsone.

Samazināt neprivatizēto fondu

Priekuļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma un juridiskās nodaļas vadītāja Inita Jansone stāsta, ka pašvaldības īpašumā ir samērā liels dzīvojamais fonds. Dzīvokļi, kas netika privatizēti, palikuši pašvaldības īpašumā, visvairāk – vairāk nekā simts – to ir Liepā. Citās apdzīvotajās vietās pavisam nedaudz.

“Strādājam pie tā, lai samazinātu neprivatizēto fondu, jo nodarboties ar dzīvokļu īri nav pašvaldības funkcija. Vajadzētu samērīgu dzīvojamo fondu, lai varam nodrošināt dzīvojamo platību tiem, kam tas pienākas atbilstoši likumam un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Pārējie dzīvokļi lai ir īpašumā to iemītniekiem,” skaidro I. Jansone.

Ja kāds no dzīvokļiem atbrīvojas un nav vajadzīgs pašvaldības funkcijām, to nodod atsavināšanai izsolē. Pērn šādā veidā īpašniekus ieguvuši septiņi dzīvokļi.

Visi neprivatizētie dzīvokļi vēl nav ierakstīti Zemesgrāmatā, tāpēc pašvaldībai nākas tērēt lielas naudas summas, lai nostiprinātu īpašumtiesības.

I. Jansone stāsta, ka pašvaldība spēj nodrošināt ar dzīvojamo platību tos, kam to paredz normatīvie akti: “Protams, varam piedāvāt to, kas tajā brīdī pieejams, tas cilvēku varbūt neapmierina, jo dzīvojamais fonds labāks nepaliek. Likums nosaka, ka šādā gadījumā jāizsaka cits piedāvājums, varbūt kādam nedaudz jāpagaida, bet pagaidām esam palīdzējuši visiem, kuriem likumā tas pienākas.”

Pašvaldībai rezervēti dzīvokļi arī nepieciešamo speciālistu piesaistīšanai.

Vairums īres līgumu ar pašvaldības īpašumā dzīvojošajiem noslēgti uz noteiktu termiņu. Speciāliste norāda, ka tas svarīgi abām pusēm: “Pašvaldība var sekot līdzi maksājumiem, ja tos neveic, var atteikt pagarināt līgumu. Tas motivē arī iedzīvotājus, jo viņi zina, ja nosacījumi tiks pildīti, līgums tiks pagarināts, ja ne – nāksies meklēt citu dzīvojamo platību.”

Problēmsituācijas

Līgatnes novada izpilddirektors Egils Kurpnieks informē, ka pašvaldības īpašumā ir nedaudz vairāk par simts dzīvokļiem. Daļa no tiem vēsturiskā strādnieku ciemata apbūvē, citi – padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu mājās. Izpilddirektors norāda, ka ar pašvaldības dzīvokļu īrniekiem nereti veidojas domstarpības, kam jāveic ieguldījums īpašumā, kurš mainīs durvis, radiatorus, veiks citu nepieciešamo, kas tiek iekļauts vai neiekļauts īres maksā. Cilvēki dažkārt negodprātīgi izmanto to, ka dzīvo pašvaldībai piederošā dzīvoklī, un tai nākas domāt, kā problēmsituācijas risināt. Piemēram, gadījumi, kad kāds īrnieks, ne īpaši labvēlīgs, dzīvokli nodzīvo līdz kliņķim, un, lai to varētu nodot citam, jāsāk lieli remonti, taču tie prasa lielu finansējumu.

“Ir cilvēki, kuri piesakās dzīvokļus pirkt, pašvaldība šķēršļus neliek. Nav nozīmes pašvaldībai turēt dzīvokli, ja tajā mīt cilvēks, kurš visu mūžu to uzturējis, remontējis kā gādīgs saimnieks. Dzīvokļi tiek pārdoti arī izsolēs, un lēnām pašvaldības īpašumā esošais fonds sarūk.

Ir arī rindā gaidītāji, diemžēl dzīvokļi, kuri atbrīvojas, pārsvarā ir vēsturiskajā koka apbūvē, nelieli, bez ērtībām. Taču rindā lielākoties ir ģimenes, kurām vajadzīgas plašākas, labiekārtotas telpas, bet šādi dzīvokļi atbrīvojas ļoti reti,” stāsta E. Kurpnieks.

Arī Līgatnes pašvaldībā cenšas rast risinājumu, ja dzīvojamā platība vajadzīga kādam speciālistam. Ja konkrētajā brīdī brīvu dzīvokļu nav, palīdzēt nevar, bet šos pieprasījumus izvērtē kā prioritārus.

Nepieciešams dzīvojamais fonds

Amatas novada izpilddirektors Māris Timermanis atzīst, ka dzīvojamā fonda pieejamība novadā ir ļoti problemātiska: “Mums ir darbaspēka pieplūdums, jo ir darba vietas, bet dzīvojamais fonds ir liels deficīts. Lielākā daļa no pašvaldības teritorijā esošajiem dzīvokļiem ir privatizēti, apmēram 80 procenti. Ja arī kāda pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā platība atbrīvojas, kas gan notiek ļoti reti, tā ir ne pārāk labā stāvoklī. Tukšu dzīvokļu nav, ja kāds jāuzņem rindā, viņam jāgaida vismaz pusgads.

Mums gribētos palīdzēt ne tikai tiem, kam to nosaka likumi, bet arī jaunajām ģimenēm, kas gribētu nākt dzīvot, strādāt novadā. Uzskatu, ka pašvaldībām jābūvē savs dzīvojamais fonds, vēl labāk, ja to darītu privātie investori. Ir brīva niša būvēt dzīvojamo fondu, kas ir samērā lēts, bet rentabls būvniekam. Taču, ja jau Cēsīs nekas tāds nenotiek, mums šādus investorus gaidīt ir zināma utopija.”

Lielākais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir Amatas un Drabešu pagastā, kur piedāvājuma tikpat kā nav. Pašvaldībai Skujenes pagastā ir sociālā māja, bet to, kurš strādā Ieriķos, tas nesaista.

“Manuprāt, valsts mērogā vajadzētu paplašināt programmu jauno ģimeņu atbalstam mājokļa iegādei. Lai jaunajiem ir iespējas iegādāties īpašumu ar atvieglotiem nosacījumiem, tas būtu arī labākais instruments demogrāfijas problēmu risināšanā. Jauniešiem vajag darbu un dzīvesvietu, ja ir šī perspektīva, viņi paliks, dzīvos un darba vietu atradīs. Jāstrādā pie reāliem atbalsta instrumentiem, nevis pie kārtējā plāna par dzimstību,” saka M. Timermanis.

Novērst nevienlīdzību

Vecpiebalgas novada izpilddirektors Hugo Duksis stāsta, ka arī viņu pašvaldības īpašumā ir dzīvojamais fonds, šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta situācijas sakārtošanai: “Ejam uz to, lai pašvaldībai nepiederētu atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, jo redzam, ka tas rada nevienlīdzīgu situāciju. Saņemam sūdzības no iedzīvotājiem, kuri dzīvokļus privatizēja, par tiem, kuri to neizdarīja. Pirmie uzņēmušies atbildību par visu kopīpašumu, bet tie, kuri dzīvo pašvaldības dzīvoklī, to nevēlas darīt, neiesaistās mājas apsaimniekošanā. Dažkārt viņi pat norāda citiem, ka tie paši vainīgi, ka privatizējuši, jo pašvaldības īpašumā varot dzīvot bez bēdu. Lai šo situāciju izbeigtu, piedāvāsim šos dzīvokļus privatizēt, bet tiem, kuri nespēj tikt galā ar komunālajiem maksājumiem, piedāvāsim dzīvokļus sociālajās mājās. Jāsaprot, ka dzīvojam kapitālismā un katram par sevi jādomā.”

Pašvaldības īpašumā ir daudzdzīvokļu mājas, kurās veidos sociālos dzīvokļus, ko piedāvāt tiem, kam to paredz normatīvie akti, kā arī tiem, kuri nespēj nomaksāt lielu dzīvojamo platību un gatavi dzīvot mazākā dzīvoklī ar atbilstošām ērtībām.

“Ja visa māja pieder pašvaldībai, par to uzņemamies atbildību, tad vieglāk ieguldīt līdzekļus, ko sarežģīti darīt, ja namā mums pieder viens dzīvoklis,” atzīst H. Duksis.

Būvēs māju

Kopējā pašvaldību problēma ir kvalitatīva dzīvojamā fonda trūkums, ko piedāvāt speciālistiem, kas nepieciešami novadā. Ne tikai pašvaldībai, bet arī uzņēmējiem. Lielās pašvaldības to cenšas risināt, būvējot īres namus. Valmierā tikko ielikts pamatakmens jauna īres nama būvei, Cēsu pašvaldība pērn iegādājās nepabeigtu jaunbūvi Leona Paegles ielā, kur sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiks izbūvēti īres dzīvokļi.

Novada pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs norāda, ka likums tagad atļauj būvēt šādus namus: “Saistošajos noteikumos esam noteikuši, ka varam piešķirt dienesta dzīvokli novada tautsaimniecības attīstībai svarīgu speciālistu piesaistei. Proti, palīdzēt kādam uzņēmējam, kam nepieciešami augsta līmeņa speciālisti. Pilsētā ļoti jūtams īres dzīvokļu trūkums, un šis nams būs kaut neliels, tomēr solis uz priekšu.”