Ziņas

Sabiedrība

Dzīvnieku labturība vai bizness

Dzīvnieku patversme "Lācīši" Cēsīs. Foto: Māris Buholcs

Kaislības ap Cēsu dzīvnieku patversmi “Lācīši” turpinās. 329 cilvēki parakstījuši iesniegumu Cēsu novada domei, prasot izslēgt biedrību “Mežavairogi” no tiesībām piedalīties domes izsludinātajā iepirkumā par Cēsu dzīvnieku patversmes apsaimniekošanu un klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu. Pēc iepriekšējās publikācijas “Druvas” 3.novembra numurā redakcijā ieradās vairākas cēsnieces, kuras norādīja, ka situācija patversmē ir ļoti slikta, ka neesam atspoguļojuši reālo situāciju.

parakstiViņas vērsušās arī Pārtikas veterinārajā dienestā (PVD), kas konstatējis pārkāpumus. Iedzīvotāju iesniegums par nekārtībām patversmē iesniegts arī Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājam Jānim Gobam. Tajā lūgts pašvaldību izvērtēt līdzšinējo biedrības “Mežavairogi” darbību, apsaimniekojot Cēsu dzīvnieku patversmi “Lācīši”, un pārskatīt turpmākās sadarbības iespējas ar biedrību “Mežavairogi”. Iesnieguma autori kopiju nogādāja arī “Druvai”.

Jau rakstīts, ka daudzus gadus dzīvnieku patversmes uzturēšana bija pašvaldības Komunālās nodaļas pārziņā, bet šī gada sākumā noslēgts līgums ar “Mežavairogiem”, kas pašvaldībai ļāvis ieekonomēt apmēram 15 000 eiro.
Iedzīvotāji uzskata, ka biedrība patversmes apsaimniekošanu neveic atbilstoši prasībām. Iesnieguma pamatojuma daļā minēti konstatētie pārkāpumi: tehniskās specifikācijas noteikumu neievērošana; darbu nekvalitatīva veikšana; dzīvnieku labturības prasību un sanitāro normu neievērošana.

Iesniedzēji konstatējuši, ka netiek nodrošināta savainotu dzīvnieku veterinārā apskate un palīdzības sniegšana 24 stundas diennaktī ārkārtējos gadījumos, jo veterinārārsts ārpus darba laika nav sazvanāms arī gadījumos, kad dzīvniekam steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība. Starp konstatētajiem pārkāpumiem minēts, ka netiek ievērotas sanitārās prasības, slimie kaķi tiek ievietoti kopā ar veselajiem. Kaķu tualetes ir netīrītas, grīdas nemazgātas.

“Netiek nodrošināti dzīvniekiem atbilstoši turēšanas apstākļi un aizsardzība pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos. Situācija Cēsu dzīvnieku patversmē ir kritiska, jo veselie kaķi saslimst nepilnas nedēļas laikā (slimi ir lielākā daļa dzīvnieku).

Nav izveidota atsevišķa karantīnas telpa (kaut Cēsu patversmē tas ir iespējams), jo telpas netiek racionāli izmantotas. Un šeit var runāt par nevēlēšanos vai neprasmi organizēt savu darbu. Šādas telpas izveide ir nepieciešama, lai pasargātu veselos kaķus no saslimšanām,” teikts iesniegumā.

Iesniegumā minēts arī tas, ka pārkāpumus patversmes darbībā konstatējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). PVD “Druvai” apliecināja, ka tiešām 27.oktobrī noformēts akts, īpašnieki informēti, ka pārkāpumi jānovērš, pēc tam sekos atkārtota pārbaude, un, ja nekas nebūs uzlabojies, lems par sankcijām. Pašvaldībā apliecināja, ka arī viņi saņēmuši šo PVD aktu.

Patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede, kura arī iepazinusies ar minēto iesniegumu, norāda, ka sūdzību ļoti daudz, bet lielākais pārmetums par to, ka patversmē par daudz kaķu, līdz ar to tie vairāk slimo. Viņa atgādina, ka patversmē nenonāk mājas mīļdzīvnieki, bet ielas kaķi, kurus skārusi kāda veselības krīze: “Ja iesnieguma autori papētītu kaķu slimību specifiku, saprastu, ka ir slimības, kas nav ārstējamas, ir hroniskas slimības, kas atkārtojas, un tamlīdzīgi. Visas šīs slimības ir 70 procentiem ielas kaķu. Tātad no desmit ielas kaķiem septiņi būs pamatīgi slimi pat tad, ja nebūs ārējo simptomu.”

Viņa atzīst, ka kaķu patversmē tiešām daudz, lielais kaķu skaits minēts arī PVD aktā, bet, kā norāda D. Priede, iespējas tikai divas: “Varam neuzņemt, dzīvnieki nomirs uz ielas. Varam uzņemt un nekavējoties eitanizēt, jo patversmē vietas ir tik, cik ir. Sanāksmē pašvaldībā norādīju, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem kaķu telpās var dzīvot tikai seši kaķi. Iesnieguma autore mums saka – paplašiniet telpas, bet, pirmkārt, ar svešu īpašumu nevaram rīkoties kā ar savējo, otrkārt, būvniecības process nav tik vienkāršs, tas prasa laiku un finansējumu.

PVD mums uzdevis samazināt kaķu skaitu patversmē, pretējā gadījumā mums uzliks soda naudu. Šobrīd esam starp diviem dzirnakmeņiem, jo jāglābj kaķi, kas pēc likuma jāiemidzina. Tagad viss atkarīgs no tā, kā spēsim pārliecināt PVD, ka šiem kaķiem tomēr ir tiesības dzīvot.”

D. Priede noraida arī pārmetumus veterinārārstam: “Uzskatu, ka viņa ļoti labi tiek galā ar saviem pienākumiem. Interesanti, ka pārmetumi parādījās brīdī, kad viņa Cēsīs atvēra savu privāto klīniku, nevis mēnesi, divus vai trīs pirms tam. Mani sadarbība apmierina, vajadzības gadījumā viņa ierodas jebkurā diennakts stundā. Pieļauju, ka cilvēki, kam nav līgumattiecību ar vetārsti, nevar viņai piezvanīt jebkurā brīdī.”

D. Priede piebilst, ka patversmē fiksēti gadījumi, ka vetārsts nosaka kaķim ārstēšanu, bet cilvēki no malas pa kluso kaķiem dod kaut kādas antibiotikas bez ārsta norādījumiem vai neatbilstošu pārtiku: “Es to uzskatu par tīšu kaitniecību dzīvnieku veselībai.”

Viņa noraida arī pārmetumus par netīrību. Protams, no rīta situācija var būt ne pārāk laba, jo kaķi pa nakti dzīvo savu dzīvi, ēd, dara arī visu pārējo, kaut ko apgāž. Darbinieks nevarot pavicināt burvju nūjiņu, lai viss sakoptos pats no sevis, tam vajadzīgs laiks. Divreiz dienā kastes tiekot tīrītas, mazgātas, protams, tās nav jaunas, bet kalpo savai funkcijai, ir tīras un dezinficētas.

“Strādājam pēc normatīvajiem aktiem, patversmes funkcijas nav nodrošināt pietuvinātus apstākļus mājām. Esmu nepatīkami pārsteigta, ka cilvēki, nākot uz patversmi, runā vienu, bet, aizejot citur, – pavisam pretējo,” saka D. Priede.

Dzīvnieku aizstāves, kas uzskata, ka “Mežavairogi” strādā nevis dzīvnieku, bet biznesa interešu vārdā, ar neizpratni vērtē arī pašvaldības attieksmi: “Mēs nevēlamies tādus patversmes apsaimniekotājus, kuriem nerūp dzīvnieku labturība, un tāpēc vēršam Cēsu pašvaldības uzmanību uz iepirkuma zemāko cenu, jo par zemāko cenu mēs nopērkam pakalpojumu komplektā ar visu to situāciju, ko esam konstatējuši. Patversmes izmaksām jābūt adekvātām sniegtajam pakalpojumam.”

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba norāda, ka visa gada laikā, kopš patversmē strādā “Mežavairogi”, signāli par nekārtībām saņemti vien pēdējā laikā: “Tas nedaudz pārsteidz. Tagad esam saņēmuši “Mežavairogu” īpašnieku vēstuli, kurā viņi apraksta savu darbību, arī iedzīvotāju iesniegumu par viņu konstatētajiem pārkāpumiem patversmē. Šo informāciju izvērtēsim, lai saprastu, kam jāpievērš uzmanība, domājot par jauno iepirkumu. Līgumu slēdzām tikai uz gadu, jo šī bija jauna pieredze, tagad vērtēsim, kas jāuzlabo.”

Viņš atzīst, ka pirms līguma slēgšanas ar “Mežavairogiem” aptaujātas vairākas pašvaldības, kurās viņi darbojas, un nekur nav saņemta negatīva informācija.