Vecpiebalgas muižas parkā Inešos pērnpavasar talkā tika iestādīts ābeļdārzs.

Projekta autore, ainavu dizainere Vineta Radziņa izvēlējās senas šķirnes, kas vairāk piestāv muižai . Tika iestādīti 16 kociņi. Toreiz “Druva” rakstīja, ka inesieši gan paši stāda, gan kociņus aprūpēs un pasargās.

“Druva” saņēma ziņu no Ine­šiem, ka jauno ābeļdārzu krietni papostījuši meža dzīvnieki.

“Žēl, ja tā noticis,” saka V.Radziņa un atgādina, ka it kā jau tas ir pats par sevi saprotams, ka rudenī augļu dārzs jāsagatavo ziemai.    Viņa zina stāstīt, ka rudenī pašvaldība iegādājās koku aizsardzības sietus, kas pasargā jauno    kociņus stumbru un potcelmu. Protams, vajadzēja arī apsiet egļu skujas. To varēja izdarīt arī decembrī, vēl janvārī, kad nebija daudz sniega.

“Jāgaida pavasaris, tad redzēsim. Vēl    nevar teikt, ka viss dārzs pagalam. Tā kā sniega sega ir bieza, ābelītes, visticamāk, apgrauztas virs potcelma. Nekad arī nav tā, ka visas ābelītes varētu aiziet bojā. Pavasarī tā ziņā, kam uzticēs rūpes par dārzu, būs to saglābt,” stāsta V.Radziņa.
Vecpiebalgas apvienības pārvaldes Inešu saimniecības vadītājs Viesturis Bur­jorts atklāja, ka par meža dzīvnieku postījumiem neviens nav informējis. Viņš arī piebilst, ka paši inesieši, kuri stādīja kociņus, varēja pasekot ābelītēm.

“Rudenī skujas veda rozēm, nevienam neienāca prātā, ka tās vajag arī ābelēm. Rudenī pēc administratīvās reformas visiem bija saspringta darba laiks. Dārzs ir jauns, tā kopšana vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu. Tas ir cilvēciskais faktors,” saka V.Burjots un piebilst, ka Inešos patlaban ir tikai viens saimniecisko darbu strādnieks, kuram jātiek galā ar visu pagasta centra uzturēšanu.

“Sniegs nokusīs, tad redzēsim, ko darīt tālāk,” saka V.Bur­jots.